"The Power Of Nightmares" ir BBC dokumentālā filma par divām politiskajām filozofijām - neokoncervatīvismu un radikālo islamu, to izcelšanos no liberālisma, viņuprāt, sakāves un strupceļa un vēlme apvienot cilvēkus vienai, kopējai idejai - kaut pati šī ideja varētu būt apmāns, tāda kā cīņa pret lielu, ļaunu spēku, tādu kā Al Queda.

Google Video ir atrodamas visas trīs šīs daļas, pirmā daļa šeit. BBC lapā ir atrodama lapa ar skatītāju jautājumiem un autora atbildēm, kā arī atsaucēm uz literāriem un vizuālajiem avotiem.

Filma patiešām intelektuāli domājošam cilvēkam. Ja pat nepiekrītat autora viedoklim, tas ir interesants un manuprāt, daudz ticamāks skatījums par šīm divām varām, kas šobrīd ietekmē varu gandrīz visā pasaulē.

Filmā ir uzsvērti pāris ļoti interesanti fakti:
* Dirty bomb jeb netīrā bumba nav nemaz tik "netīra", tā ir vairāk kā baiļu ierocis, nekā patiesa ļaunuma izraisītāja. Protams, kā parasta bumba, tās darbības rādījusā būtu bojāgājušie, taču ne no radiācijas.
* 9/11 tiešais organizētājs nebija Oslams Bin Ladens, ne "Al Queda". Oslams gan finansēja šo operāciju un piegādāja "pašnāvniekus", bet ideja sākumā nebija viņa. Par "Al Queda" - šis nosaukums ir amerikāņu izdomāts, un Bin Ladens to pieņēma neilgi pēc septembra notikumiem, jo saprata, ka tas ir viņa "brends" rietumos. Bin Ladens arī nepārvalda ne pār kādu nopietnu milzīgu teroristu organizāciju - tās eksistence nav pierādīta. Kas gan tika iepriekš sacīts, ka Bin Ladena darbība noteikti var ietekmēt līdzīgi domājošo rīcību. Tas ir noticis pāris reizes, Madrides vilcienu sprādzieni un Lodonas metro bumbošana. Taču atkārtošos, tas nav vienas organizācijas darbs. Tā ir cilvēki, kuru uzskati ir līdzīgi ar tādiem pašiem "varoņiem" citur pasaulē, rīcība.

Irāna pagaidām ne taisās, ne nav spējīga veidot atomieročus.
Vismaz tā apgalvo CIP izstrādāts pētijums. Gandrīz tāds pats, kuru "veselīgi" ignorēja Bušs, pirms iebruka Irākā. Un izrādās, Čenijs un komanda ATKAL esot taisijušies to darīt. Tātad demokrātu uzvara tomēr ir radījusi diezgan nozīmīgu precedentu un ļoti iespējams, šis iebrukums izpaliks.

Nezinātājiem - atšķirība starp Irānu un Irāku ir tik milzīga, ka ASV iebrukumam vajadzētu vismaz 10x lielāku karaspēku, iespējams, būtu jālieto atomieroči (automātisks nosodījums un kara pieteikumi no visas pasaules), kā arī pilnīga nespēja nostiprināties tur.

Secinājums - metode "karš ir uzvara vēlēšanās" sāk kļūt ļoti lipīga, tāpēc cilvēkiem tomēr ieteiktu būt daudz kritiskākiem pret saviem vadoņiem arī kara laikā. Ja pat tāda kritika tiek uzskatīta par valsts nodevību. Tas ir arī mājiens Vairas Vīķes-Freibergas, Aināra Repšes, kā arī pašreizējā ārlietu ministra Pabrika virzienā.

p.s. man nav šaubu par Irānas režīma divkosību un pārmērīgo aizraušanos ar islama reliģisko pārliecību ieviešanu valsts pārvaldē, taču tas nedod nekādu attaisnojumu pasaulei stāstīt melus un baidīt ar to, ka arābi to vien grib, kā noslaucīt rietumu pasauli no zemes virsmas.

p.s. Fobijas ir ļoti spēcīgas, tāpēc ka tās izriet no cilvēku velmes izdzīvot. Tāpēc daudzi uzskata, ka labāk trakot pie katra sīkuma, ja pat tā ir viltus trauksme, nekā vēlāk nožēlot. Cilvēciski to var saprast, bet ar šo sajūtu vajag katram pašam cīnīties.

This is my truth, tell me yours...

Pirmais - ja kas mani biedē pasaulē, tad tie ir militāristi, kuri apgalvo, ka "sargā savu tautu", bet praktiski viss, ko viņi dara, ir atriebības virzīts. Acīmredzami Izraēlas armijā un valsts politikā notiek pamatīga šķelšanās, jo situācija ir izgājusi no sliedēm jau labu laiku. Es vēlu ilgu mūžu ebreju tautai, jo mans personiskais viedoklis ir tuvs kristīgās ticības izpratnei par cilvēka dzīvību - jebkura ir dārga un neaizskarama. Taču tas, kā daudzi ebreju tautas pārstāvji skatās uz pasauli, sāk mani skumdināt un mulsināt gan kā cilvēku, gan kā personu, kas ļoti aktīvi seko līdzi politikai un izprot jebkura notikuma un lēmuma ietkmes nozīmi uz vienkāršo cilvēku prātiem.

Vispirms es gribētu izteikt neizpratni par ļoti lielā apjoma kompensāciju izmaksāšanu ebreju kopienām Latvijā. Gan motivācija (neapšaubāmi, ebreji kā tauta ļoti smagi cieta Otrā pasaules laikā un kas to noliedz, būtu tā kā aicināts dod neapšaubāmus pierādījumus savam uzskatam (šeit vajadzēja būt apzīmējumam "tu esi ar selektīvu atmiņu apveltīts muļķītis"). Taču ne Latvijas valsts piedalījās šajā noziegumā - piedalījās labi ja 1-2% no latviešu nācijas. Daudz lielāks procents piedalījās krievu organizētajās "kulaku" izsūtīšanās 1941. un 1949. gadā - pret savu tautu), gan pēctecība (šī brīža ebreju organizācijas Latvijā ne tuvu nav tam, lai spētu pierādīt pat attālu saistību ar pirmskara organizācijām. Tiesa, šis ir mans pieņēmums, un es gribētu dzirdēt kāda profesionāļa viedokli. Pats centīšos arī noskaidrot un šeit pievienot ierakstam. Daudzi saka, ka tas pat nenosedz patieso ebreju īpašumu apjomu pirmskara Latvijā, bet ir arī skaidrs, ka manuprāt kāda fonda izveidošana un kompensācijas pieteikumu pieņemšana (Tā kā to darīja Šveice un Vācija) būtu daudz labāks un saprotamāks veids.

Pirmā doma man bija ka šis lēmums veicinās to cilvēku, kas ir antisemītiski noskaņoti, sentimentu un ilgošanos pēc stingrās rokas (Ulmanis, Hitlers). Latvijai diemžēl ir bijusi darīšana ar daudziem personāžiem, kas nav bijuši "sevišķi jauki" savā uzvedībā un ir saprotama stereotipu veidošanās (Lavents, Ždanoka). Var jau teikt, ka tieši stereotipi veido antisemītu, bet ir arī jāsaprot, ka ikdienā parasts cilvēks nav ne mācīts, ne arī pats vēlās mācīties izvērtēt, kā ir patiesībā - viņam tam vienkārši nav laika (milzīgā birokrātija, haotiskā valsts attīstība). Var lasīt viņiem morāli, bet cilvēki tev vienkārši uzspļaus, kaut no norūks par "žīdiem" un ies tālāk savās gaitās.

Otrā doma bija - ož pēc shēmas. Izmaksājam milijonus kaut kādām organizācijām par kaut kādu it kā vēsturisku netaisnību - sak cēla ideja tak. Organizācijas tiek vai nu mākslīgi uztaisītas pusgadu vai gadu iepriekš, vai arī ar saņēmējiem sarunāts procents. Rezultātā notiek normāla naudas nokāšana no valsts, un naudu smuki sadala lēmuma pieņēmēji un naudas saņēmēji. Nodokļu maksātāji samulsuši rausta plecus, sauc politiķus par idiotiem, piesauc "Cionistu varu" pār pasauli un aiziet tālāk savās gaitās, ignorējot šo faktu pie nākošajām vēlēšanām.

Nākamā sāpe ir šī ziņa, ka Izraēlas armijas kasešbumbu lietošana ir bijusi neautorizēta no augstākās vadības un te ož pēc nopietnas pilnvaru pārsnieģsanas:

Taču Izraēlas mediji nedēļas nogalē ziņoja, ka valsts armijas štāba komandieris ģenerālleitnants Dans Halucs bija aizliedzis plaši pielietot kasešu bumbas, kuru nomešanu kontrolē stingri noteikumi, ieskaitot aizliegumu tās pielietot apdzīvotās vietās.

Izraēlas telekanāls "Channel 1" vēstīja, ka artilērijas vienības rīkojušās pretēji Haluca rīkojumiem par kasešu bumbu pielietošanu un izšāvušas tās uz Libānas dienvidiem. Fakts par kasešu bumbu pielietošana nonācis atklātībā iekšējas militāras izmeklēšanas rezultātā, ziņoja televīzija.

Nojaušot, ka Izraēlā šobrīd notiek smaga cīņa starp reliģisko un laicīgo varu, nebrīnīšos, ja Izraēlā izrādīsies "armija armijā", kuras galvenais uzdevums ir "nobombardēt tos sasodītos dvieļugalvas, smoke them out, utt.". Atkārtošos, tas ir mans pieņēmums, bet apzinoties, ka šādi provokatīvi/proaktīvi spēki ir gandrīz katrā armijā - varbūt izņemot mazās tautas kā Latviju, kur dienēt iet tikai cilvēki, kas patiešām grib aizsargāt dzimteni, jo nav jau mums ko iekarot, tikai aizsargāt - tad situācija var izvērsties ļoti interesanta un nopietna.

Novell un Microsoft "dīls" ir nu jau ļoti pārkarsēta tēma Slashdot, GNOME Planet un citu Linux un atvērtā koda izstrādātaju blogos, analītīķu rakstos, utt.

Man ir savas domas par visu notikušo, bet tā kā tās īsti vēl līdz galam neesmu formulējis, atradu ļoti labu bloga ierakstu, kurā ir trāpīts uz viena faktora, par kuru maz ir runāts. Tas ir par to, ka Novell ir bija un būs atvērtā koda kompānija, un tāpēc nevajadzētu kašāt smiltis uzreiz visam pasākumam un teikt, ka viņi ir miruši.

Ieskatam šis ieraksts Novell is not SCO.

Šobrīd Amerikā ir jau beigušās Pārstāvju palātas un Kongresa vēlēšanas. Demokrāti ir ieguvuši vairāk nekā pārliecinošu kontroli pār pirmo un pār otro arī izskatās būs izcīnijuši. Taisnība ir tiem, kas saka, ka republikāņi vairāk zaudēja, nevis demokrāti uzvarēja. Taču lielāku komentāru varēs sniegt tikai tad, kad finiša līniju būs sasnieguši ilgā ņemšanās ap pēdējiem diviem kongresmeņu krēsliem.

Taču šis ieraksts ir pilnīgi par ko citu. Es savā tīmekļa lūrētāja gaitā esmu sekojis visādām perifērijām ASV politikā, tai skaitā Buša un republikāņu likumu pieņemšanas praksei. Biju ievērojis, ka ASV prezidents un komanda regulāri uz jebkādu draudīgu situāciju (piemēram, ziņojumi par NSA telefonsarunu noklausīšanos) atbildēja ar tādu likumu pieņemšanu, kas novērstu citu izpildvaru uzmanību no šīm situācijām vai vismaz pamatīgi traucētu darīt savu darbu.

Es nebiju aptvēris, ka tas, ko Bušs to ir darījis tik lielos apjomos. Šeit arī seko saraksts, paldies ArikTheRed no Slashdot par šo komentāru.

_____________________________________________________

March 9: Justice Department officials must give reports to Congress by certain dates on how the FBI is using the USA Patriot Act to search homes and secretly seize papers.

Bush's signing statement: The president can order Justice Department officials to withhold any information from Congress if he decides it could impair national security or executive branch operations.

Dec. 30, 2005: US interrogators cannot torture prisoners or otherwise subject them to cruel, inhuman, and degrading treatment.

Bush's signing statement: The president, as commander in chief, can waive the torture ban if he decides that harsh interrogation techniques will assist in preventing terrorist attacks.

Dec. 30: When requested, scientific information ''prepared by government researchers and scientists shall be transmitted [to Congress] uncensored and without delay."

Bush's signing statement: The president can tell researchers to withhold any information from Congress if he decides its disclosure could impair foreign relations, national security, or the workings of the executive branch.

Aug. 8: The Department of Energy, the Nuclear Regulatory Commission and its contractors may not fire or otherwise punish an employee whistle-blower who tells Congress about possible wrongdoing.

Bush's signing statement: The president or his appointees will determine whether employees of the Department of Energy and the Nuclear Regulatory Commission can give information to Congress.

Dec. 23, 2004: Forbids US troops in Colombia from participating in any combat against rebels, except in cases of self-defense. Caps the number of US troops allowed in Colombia at 800.

Bush's signing statement: Only the president, as commander in chief, can place restrictions on the use of US armed forces, so the executive branch will construe the law ''as advisory in nature."

Dec. 17: The new national intelligence director shall recruit and train women and minorities to be spies, analysts, and translators in order to ensure diversity in the intelligence community.

Bush's signing statement: The executive branch shall construe the law in a manner consistent with a constitutional clause guaranteeing ''equal protection" for all. (In 2003, the Bush administration argued against race-conscious affirmative-action programs in a Supreme Court case. The court rejected Bush's view.)

Oct. 29: Defense Department personnel are prohibited from interfering with the ability of military lawyers to give independent legal advice to their commanders.

Bush's signing statement: All military attorneys are bound to follow legal conclusions reached by the administration's lawyers in the Justice Department and the Pentagon when giving advice to their commanders.

Aug. 5: The military cannot add to its files any illegally gathered intelligence, including information obtained about Americans in violation of the Fourth Amendment's protection against unreasonable searches.

Bush's signing statement: Only the president, as commander in chief, can tell the military whether or not it can use any specific piece of intelligence.

Nov. 6, 2003: US officials in Iraq cannot prevent an inspector general for the Coalition Provisional Authority from carrying out any investigation. The inspector general must tell Congress if officials refuse to cooperate with his inquiries.

Bush's signing statement: The inspector general ''shall refrain" from investigating anything involving sensitive plans, intelligence, national security, or anything already being investigated by the Pentagon. The inspector cannot tell Congress anything if the president decides that disclosing the information would impair foreign relations, national security, or executive branch operations.

Nov. 5, 2002: Creates an Institute of Education Sciences whose director may conduct and publish research ''without the approval of the secretary [of education] or any other office of the department."

Bush's signing statement: The president has the power to control the actions of all executive branch officials, so ''the director of the Institute of Education Sciences shall [be] subject to the supervision and direction of the secretary of education."