Perfekta vētra
Esmu konstatējis, ka man plaši nepatīk savas domas klāstīt, jo kļūstu nikns un kašķīgs, ja man nepiekrīt. Tā nav īpaši laba lieta, bet dažreiz ir sevi jāizaicina. Tāpēc vēlējos izklāstīt savas necilās domas par Neo sāgu, kas šobrīd tuvojas izskaņai - ar vai bez tiesas procesa, bet bez upuriem (cerams). Neo, tagad jau zināms kā Ilmārs Poikāns, jau ir mājās pie savas ģimenes, drošvien paņēmis nedēļas bezalgas atvaļinājumu, lai atpūstos no stresa un gatavotos pirmstiesas tiesiskajai stratēģijai. Arī Nagle, ceru, ir atguvusies, un lai arī augsti nevērtēju viņas žurnālistikas veikumu kā skatītājs, ka viņa turpinās darbu un veidos labākus sižetus, par kuriem būs vairāk vērts runāt nekā Neo algu saraksti. Šis raksts nav kādu nosodīt vai tiesāt, bet gan lai rastu atbildes vai ceļu uz tām.
Kopumā manī arī šīs dienas ir virmojušas plašas emociju vārsmas, kuras ir bijis grūti iegrožot, tāpēc nedaudz cieta blakus lietas. Daļēji rakstu šo arī, lai nebūtu jāskaidro simtām reižu sava pozīcija.
Izmeklēšana - izmeklēšana, izņemot mistisko žurnālistes kratīšanu, manuprāt kopumā skatāma kā normāla izmeklēšana IT noziegumos. Jāpiezīmē, ka izmeklētāju profesionalitāte un pieejamie resursi pa nodaļām atšķiras. Tā kā Latvijā IT drošības speciālistu nav daudz, bet viņi ir labi kvalificēti, tas var izskaidrot to veiklumu, ar kādu Ilmārs tika pieķerts. Ir arī skaidrs, ka Ilmārs par sevi līdz galam nepadomāja. Par kratīšanu Nagles dzīves vietā - ir skaidrs, ka šobrīd tas ir karstākais jautājums un cerams, ka drīz tiks rasta atbilde. Šobrīd arī šķiet, ka gan žurnālistiem, gan tautai (tai skaitā arī man) nav diezko skaidrs, kā tad izpaužas žurnālista speciālā aizsardzība. Vienkārši emocionāli teikt, ka žurnālistus nedrīkst kratīt man liedz apziņa, ka žurnālisti ir arī cilvēki, kuri visticamāk var pārkāpt likumu - no tā neesam pasargāti mēs neviens. Ko tādā gadījumā policijai darīt? Sēdēt un neko nedarīt? Bet mēs taču esam par tiesisku valsti! Šobrīd mums ir perfekta emociju vētra, bet praktisku un analizējošu balsu ir maz. Žēl. Man arī nepatīk, ka tiek pieprasīts kādu atlaist tikai tāpēc, ka kāds ir rīkojies nepatīkami sabiedrībai;
Rakstot šo rakstu uzdūros arī interesantai dilemmai, kas šķiet, arī būs tas fokusa punkts diskusijām par šo kratīšanu - *ja* pat Nagle zināja par Neo rīcību, pazina viņu, vai arī tad viņu neaizsargā preses likums? Katrā ziņā no šī konflikta varētu rasties arī kaut kāda skaidrība nākotnei - kas būtībā ir tikai apsveicami (protams, to varētu izdarīt pie drāmas, bet kas pie mums notiek bez drāmas...).
Neo rīcība - Neo jeb Ilmāra rīcība man personīgi ir cilvēciski saprotama, bet ne vairāk. Indikācija, ka viņš ir tik populārs, nav mums glaimojoša - šobrīd tā atgādina, ka mēs labāk esam vergi, kuri iespēju robežās saviem kungiem parādam zobus un rūcam, nevis vienkārši paceļamies viņiem pāri un nenolaižamies līdz viņu līmenim. Algas? Algas lielākoties Neo publicēja no valsts uzņēmumiem un aģentūrām, kuras pelna pašas un kuru darbību reglamentē speciāli statūti. Ir skaidrs, ka ir pāris iestādes, kuru lielderīgums un kā tās tiek vadītas ir jāizvērtē - bēdīgi slavenie Rīgas Satiksme un Latvijas Ceļi nāk prātā - taču kopsumā mērķis netika sasniegts. Tās nebija valsts iestādes, kurās samazinot algas, pēkšņi parādītos nauda pensijām. Liela daļa cilvēku, kad Neo sāka savu parādi, to labi apzinājās. Un apzinās to tagad. Tāpēc atbalsts Neo pārsvarā ir emocionālā plāksnē. Taču cik ilgi mēs staigāsim ar auseklīšiem sirdīs? Kad šīs sirdis dos ceļu prātiem, lai varētu uzcelt valsti, ne tikai lamāt to, kas mūsu nedarīšanas un nevēlēšanās darīt dēļ ir izveidots šeit? Ir žēl, ka žurnālisti pat šajā domā negrib iedziļināties, skandinot tikai "sabiedrībai ir tiesības zināt". Diemžēl pievērstās uzmanības Neo dēļ ļoti daudzas lietas, daudz aktuālākas lietas ir reti apskatītas vai nav apskatītas vispār. Piemēram, fakts, ka Latvija krīzes apstākļos joprojām tērē desmitiem milijonu Microsoft programmatūrai - pat serveru sistēmām. Vai arī visi IT konkursi. Ir tāda sajūta, ka žurnālisti ir izvēlējušies sabiedrības tracināšanas un antagonisma ceļu, kas nekad nav novedis pie labiem rezultātiem - 13. janvāris, lai arī kā mums simpatizētu Saeimas logu dauzīšana, parādija, ka īstenībā 4. vara ir pamatīgi izgāzusies visos eksāmenos pēc kārtas - tā nav spējusi izaudzināt atbildīgu, saprotošu un zinātkāru sabiedrību, tā ir izaudzinājusi sabiedrību, kas meklē mūžīgo kašķi ar valsti. Rezultāts? Viss stāv uz vietas. Visiem liekas, ka nodokļu nemaksāšana ir foršs protests - kaut praktiski tas samazina iespējas ārstēt visus slimos cilvēkus. Visiem liekas, ka neiet uz vēlēšanām ir pareizi - jo galu galā "nav par ko vēlēt", jo visi viņi ir idioti un zagļi - kaut reāli tieši neiešanai ir pretējās sekas tam, ko viņi vēlās pateikt. Praktiski - tie ir protesti pret sevi. Mēs nemeklējam kļūdas un problēmu risinājumus sevī, bet domājam, ka mēs esam nevainojami un mums visu laiku ir taisnība. Bet iekšēji sirdī mēs zinām - tā nav.
Nagles rīcība - es gribētu respektēt žurnālistus, un lielāko daļu es to daru. Taču es uzskatu, ka šobrīd paceltais karogs par Nagli ir nepareizais. Diemžēl viņas vadībā De Facto ir kļuvis par tādu kā LNT TOP 10 diezgan izteiktu līdzinieku - un tas nenozīmē neko labu. Lai arī paceltās tēmas un sižeti ir reizē patiesi, tie tiek diezgan pārspīlēti un pietrūkst analīzes daļas. Piemēram, bēdīgi slavenais sižets par IeM un pilsoni bija diezgan vienpusīgs - skaidrs, ka atsaldēta cilvēka draudi par nogalināšanu var izsist no miera jebkuru cilvēku. Skaidrs, ka policijas komunikācija ar viņu bija ļoti slikta. Bet nu ministre ir pamatīgi aizņemta šobrīd, tāpēc ir skaidrs, kāpēc viņa ar šo pilsoni nespēja tikties.
Taču tas nenozīmē, ka neuzskatu De Facto par vērtīgu raidījumu. Ir skaidrs, ka ideāli eksistē tikai fantāzijās. Vēlu komandai to labāko un jaunus žurnālistiskos izaicinājumus. Un vairāk analīzes, lūdzu :)
Beigās vēlētos piezīmēt, ka esmu JL un Vienotības atbalstītājs, un lai arī Linda Mūrniece bieži vien ir emocionāli pateikusi to ko nevajag, kā arī nevaru piekrist daļai no viņas viedokļiem, man viņa simpatizē, jo lai arī cilvēks ar kļūdām, viņa strādā un cenšas. Un saprotu, ka viss šis trādirīdis kaut ko jau atstās uz reitingu - lai kā man negribētos atzīt (Lai arī Linda ir atzinusi, ka labprāt nestartētu vēlēšanās, jo vēlās dzīvot savu dzīvi).
Kopumā gan ārā, gan iekšā - mūsu prātos, sirdīs un sirdsapziņās - iet šobrīd karsti, taču ir cerība, ka ilgtermiņā šai situācijai varbūt daudz svētīgāka nozīme nekā īstermiņa negācijām. Ar šo cerību tad arī dzīvoju.
Kopumā manī arī šīs dienas ir virmojušas plašas emociju vārsmas, kuras ir bijis grūti iegrožot, tāpēc nedaudz cieta blakus lietas. Daļēji rakstu šo arī, lai nebūtu jāskaidro simtām reižu sava pozīcija.
Izmeklēšana - izmeklēšana, izņemot mistisko žurnālistes kratīšanu, manuprāt kopumā skatāma kā normāla izmeklēšana IT noziegumos. Jāpiezīmē, ka izmeklētāju profesionalitāte un pieejamie resursi pa nodaļām atšķiras. Tā kā Latvijā IT drošības speciālistu nav daudz, bet viņi ir labi kvalificēti, tas var izskaidrot to veiklumu, ar kādu Ilmārs tika pieķerts. Ir arī skaidrs, ka Ilmārs par sevi līdz galam nepadomāja. Par kratīšanu Nagles dzīves vietā - ir skaidrs, ka šobrīd tas ir karstākais jautājums un cerams, ka drīz tiks rasta atbilde. Šobrīd arī šķiet, ka gan žurnālistiem, gan tautai (tai skaitā arī man) nav diezko skaidrs, kā tad izpaužas žurnālista speciālā aizsardzība. Vienkārši emocionāli teikt, ka žurnālistus nedrīkst kratīt man liedz apziņa, ka žurnālisti ir arī cilvēki, kuri visticamāk var pārkāpt likumu - no tā neesam pasargāti mēs neviens. Ko tādā gadījumā policijai darīt? Sēdēt un neko nedarīt? Bet mēs taču esam par tiesisku valsti! Šobrīd mums ir perfekta emociju vētra, bet praktisku un analizējošu balsu ir maz. Žēl. Man arī nepatīk, ka tiek pieprasīts kādu atlaist tikai tāpēc, ka kāds ir rīkojies nepatīkami sabiedrībai;
Rakstot šo rakstu uzdūros arī interesantai dilemmai, kas šķiet, arī būs tas fokusa punkts diskusijām par šo kratīšanu - *ja* pat Nagle zināja par Neo rīcību, pazina viņu, vai arī tad viņu neaizsargā preses likums? Katrā ziņā no šī konflikta varētu rasties arī kaut kāda skaidrība nākotnei - kas būtībā ir tikai apsveicami (protams, to varētu izdarīt pie drāmas, bet kas pie mums notiek bez drāmas...).
Neo rīcība - Neo jeb Ilmāra rīcība man personīgi ir cilvēciski saprotama, bet ne vairāk. Indikācija, ka viņš ir tik populārs, nav mums glaimojoša - šobrīd tā atgādina, ka mēs labāk esam vergi, kuri iespēju robežās saviem kungiem parādam zobus un rūcam, nevis vienkārši paceļamies viņiem pāri un nenolaižamies līdz viņu līmenim. Algas? Algas lielākoties Neo publicēja no valsts uzņēmumiem un aģentūrām, kuras pelna pašas un kuru darbību reglamentē speciāli statūti. Ir skaidrs, ka ir pāris iestādes, kuru lielderīgums un kā tās tiek vadītas ir jāizvērtē - bēdīgi slavenie Rīgas Satiksme un Latvijas Ceļi nāk prātā - taču kopsumā mērķis netika sasniegts. Tās nebija valsts iestādes, kurās samazinot algas, pēkšņi parādītos nauda pensijām. Liela daļa cilvēku, kad Neo sāka savu parādi, to labi apzinājās. Un apzinās to tagad. Tāpēc atbalsts Neo pārsvarā ir emocionālā plāksnē. Taču cik ilgi mēs staigāsim ar auseklīšiem sirdīs? Kad šīs sirdis dos ceļu prātiem, lai varētu uzcelt valsti, ne tikai lamāt to, kas mūsu nedarīšanas un nevēlēšanās darīt dēļ ir izveidots šeit? Ir žēl, ka žurnālisti pat šajā domā negrib iedziļināties, skandinot tikai "sabiedrībai ir tiesības zināt". Diemžēl pievērstās uzmanības Neo dēļ ļoti daudzas lietas, daudz aktuālākas lietas ir reti apskatītas vai nav apskatītas vispār. Piemēram, fakts, ka Latvija krīzes apstākļos joprojām tērē desmitiem milijonu Microsoft programmatūrai - pat serveru sistēmām. Vai arī visi IT konkursi. Ir tāda sajūta, ka žurnālisti ir izvēlējušies sabiedrības tracināšanas un antagonisma ceļu, kas nekad nav novedis pie labiem rezultātiem - 13. janvāris, lai arī kā mums simpatizētu Saeimas logu dauzīšana, parādija, ka īstenībā 4. vara ir pamatīgi izgāzusies visos eksāmenos pēc kārtas - tā nav spējusi izaudzināt atbildīgu, saprotošu un zinātkāru sabiedrību, tā ir izaudzinājusi sabiedrību, kas meklē mūžīgo kašķi ar valsti. Rezultāts? Viss stāv uz vietas. Visiem liekas, ka nodokļu nemaksāšana ir foršs protests - kaut praktiski tas samazina iespējas ārstēt visus slimos cilvēkus. Visiem liekas, ka neiet uz vēlēšanām ir pareizi - jo galu galā "nav par ko vēlēt", jo visi viņi ir idioti un zagļi - kaut reāli tieši neiešanai ir pretējās sekas tam, ko viņi vēlās pateikt. Praktiski - tie ir protesti pret sevi. Mēs nemeklējam kļūdas un problēmu risinājumus sevī, bet domājam, ka mēs esam nevainojami un mums visu laiku ir taisnība. Bet iekšēji sirdī mēs zinām - tā nav.
Nagles rīcība - es gribētu respektēt žurnālistus, un lielāko daļu es to daru. Taču es uzskatu, ka šobrīd paceltais karogs par Nagli ir nepareizais. Diemžēl viņas vadībā De Facto ir kļuvis par tādu kā LNT TOP 10 diezgan izteiktu līdzinieku - un tas nenozīmē neko labu. Lai arī paceltās tēmas un sižeti ir reizē patiesi, tie tiek diezgan pārspīlēti un pietrūkst analīzes daļas. Piemēram, bēdīgi slavenais sižets par IeM un pilsoni bija diezgan vienpusīgs - skaidrs, ka atsaldēta cilvēka draudi par nogalināšanu var izsist no miera jebkuru cilvēku. Skaidrs, ka policijas komunikācija ar viņu bija ļoti slikta. Bet nu ministre ir pamatīgi aizņemta šobrīd, tāpēc ir skaidrs, kāpēc viņa ar šo pilsoni nespēja tikties.
Taču tas nenozīmē, ka neuzskatu De Facto par vērtīgu raidījumu. Ir skaidrs, ka ideāli eksistē tikai fantāzijās. Vēlu komandai to labāko un jaunus žurnālistiskos izaicinājumus. Un vairāk analīzes, lūdzu :)
Beigās vēlētos piezīmēt, ka esmu JL un Vienotības atbalstītājs, un lai arī Linda Mūrniece bieži vien ir emocionāli pateikusi to ko nevajag, kā arī nevaru piekrist daļai no viņas viedokļiem, man viņa simpatizē, jo lai arī cilvēks ar kļūdām, viņa strādā un cenšas. Un saprotu, ka viss šis trādirīdis kaut ko jau atstās uz reitingu - lai kā man negribētos atzīt (Lai arī Linda ir atzinusi, ka labprāt nestartētu vēlēšanās, jo vēlās dzīvot savu dzīvi).
Kopumā gan ārā, gan iekšā - mūsu prātos, sirdīs un sirdsapziņās - iet šobrīd karsti, taču ir cerība, ka ilgtermiņā šai situācijai varbūt daudz svētīgāka nozīme nekā īstermiņa negācijām. Ar šo cerību tad arī dzīvoju.
Ierakstījis Unknown 10:39 priekšpusdienā
5 Komentāri:
*ja* pat Nagle zināja par Neo rīcību, pazina viņu, vai arī tad viņu neaizsargā preses likums?
Ja nagle par neo zināja, tad, loģiski, viņu aizsargā preses likuma 22. pants.
bet ir viena cita niansīte - kāda ir nagles loma? Vai viņa tikai informēja skatītājus vai arī kaut kādā veidā palīdzēja neo? un ja palīdzēja, tad es varu tikai iztikt līdzjūtību, jo tad viņa automātiski paliek par līdzdalībnieku un nekāds 22. pants viņu nesargā.
Tāpēc es gribētu sagaidīt gan izmeklēšanas beigas, gan visu sūdzību izskatīšanu. Jautājums ir pamatots, bet pamatots ir arī tavs viedoklis.
Jā, protams, Nagla bija tā īstā persona, kas palīdzēja Ilmāram debagot skriptus, deva padomus, kā optimizēt algoritmus un datu struktūras utt. :)
Vai varbūt par palīdzību tiek uzskatīta picu nešana vai pat emocionālais atbalsts (sekss) utt. Tad par līdzdalību noziegumā var uzskatīt pat autobusa šoferi, kas veda Ilmāru uz darbu.
Visdrīzāk jau bija tā, ka Ilmārs pateica – es tev piegādāšu interesantus datus un Nagla pateica “Labi”, īpaši neanalizējot, cik lielā mērā viņš, tos iegūstot, ir pārkāpis likumu.
Lonehermit: ja tā ir, tad viss ir kārtībā, es jau teicu - gaidīsim atbildes.
es tikai tā padomāju. ja nu ilmārs piezvanīja ilzei pērnā gada nogalē un teica - zini, es te vienu lietu uzgāju, ko man darīt? un ja nu tajā brīdī ilze ar ilmāru saštukoja papētīt kas tur ir vērtīgs iegūstams un tā soli pa solim, bitu pa baitam, atvilka visu db?
Ierakstīt komentāru
<< Mājas