Atskaites punkts

Pirmais mācību pusgads otrajā kursā datorzinātņu bakalaurā ir smags pārbaudījums. Tas ir tāds arī tāpēc, ka pasniedzēji mūs mīca līdz galam, jo galu galā, otrajā pusgadā mūs, pieredzējušos, gaida neliels plezīrs - it īpaši ja ir interesantas idejas ko darīt praksē savā darbā un ir skaidra kvalifikācijas darba tēma. Galvenais, ka izdevās izturēt, un lai arī cietu atkal no sava visur esošā slinkuma, parādu nav. Pasaule ir vaļā :) Protams, atslābstot no mācībām, sāk parādīties praktiskas dabas problēmas, ko līdz šim ignorēju. Bet gan jau tikšu arī ar tām galā.

Šobrīd pasaulē notiek lielas pārmaiņas un interesantākais, ka pārmaiņu centrs ir Internets. Pasaulē ir izveidojusies kritiskā inteliģento interneta lietotāju masa - skolēni, jaunieši, studenti, pusmūža cilvēki ar izteiktu apetīti pret informāciju - un sāk notikt interesantas lietas. Irānā notiek klusa revolūcija un grūti ir aptvert, ka par to, ka raksti patiesību par notiekošo Twitter, tevi vienkārši paņem un nogalina. Varbūt bailes mazina tas, ka cilvēki saprot, ka aiz viņiem paliks ieraksti, komentāri, līdzi jūtoši cilvēki, kuriem lai arī aizgājušais būs bijis tikai biti ekrānā, tomēr dvēsele būs jaušama.
Pasaule arī sniedz palīdzīgu roku - un ar katru dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu interneta nozīme palielinās, jo tas apvieno tūkstošiem domājošu un palīdzēt gribošu cilvēku. Un ja vēl viņiem tiek doti informācijas resursi, ko apstrādāt un pārstrādāt, rezultāts ir labs. Tādā veidā OpenStreetMap, CrisisCommons, Ushahidi un citi tīmekļa projekti neko daudz nedomājot iesaistījās Haiti glābšanas operācijā, nejautājot, vai tas nav veltīgi, vai varbūt pat nedaudz smieklīgi, ko viņi dara. Un ja vēlmi palīdzēt apvieno ar zināšanām un spēju apvienoti organizēties, rezultāti ir labi.
Manis paša nākošie mēneši tiks veltīgi darba uzsākšanai, Ubuntu atbalsta centra veidošanai, kā arī visiem citiem "sīkumiem", kas atlikti mācību gada karstumā gaida savu kārtu. Cerams, ka izdosies.