This is my truth, tell me yours...
Pirmais - ja kas mani biedē pasaulē, tad tie ir militāristi, kuri apgalvo, ka "sargā savu tautu", bet praktiski viss, ko viņi dara, ir atriebības virzīts. Acīmredzami Izraēlas armijā un valsts politikā notiek pamatīga šķelšanās, jo situācija ir izgājusi no sliedēm jau labu laiku. Es vēlu ilgu mūžu ebreju tautai, jo mans personiskais viedoklis ir tuvs kristīgās ticības izpratnei par cilvēka dzīvību - jebkura ir dārga un neaizskarama. Taču tas, kā daudzi ebreju tautas pārstāvji skatās uz pasauli, sāk mani skumdināt un mulsināt gan kā cilvēku, gan kā personu, kas ļoti aktīvi seko līdzi politikai un izprot jebkura notikuma un lēmuma ietkmes nozīmi uz vienkāršo cilvēku prātiem.
Vispirms es gribētu izteikt neizpratni par ļoti lielā apjoma kompensāciju izmaksāšanu ebreju kopienām Latvijā. Gan motivācija (neapšaubāmi, ebreji kā tauta ļoti smagi cieta Otrā pasaules laikā un kas to noliedz, būtu tā kā aicināts dod neapšaubāmus pierādījumus savam uzskatam (šeit vajadzēja būt apzīmējumam "tu esi ar selektīvu atmiņu apveltīts muļķītis"). Taču ne Latvijas valsts piedalījās šajā noziegumā - piedalījās labi ja 1-2% no latviešu nācijas. Daudz lielāks procents piedalījās krievu organizētajās "kulaku" izsūtīšanās 1941. un 1949. gadā - pret savu tautu), gan pēctecība (šī brīža ebreju organizācijas Latvijā ne tuvu nav tam, lai spētu pierādīt pat attālu saistību ar pirmskara organizācijām. Tiesa, šis ir mans pieņēmums, un es gribētu dzirdēt kāda profesionāļa viedokli. Pats centīšos arī noskaidrot un šeit pievienot ierakstam. Daudzi saka, ka tas pat nenosedz patieso ebreju īpašumu apjomu pirmskara Latvijā, bet ir arī skaidrs, ka manuprāt kāda fonda izveidošana un kompensācijas pieteikumu pieņemšana (Tā kā to darīja Šveice un Vācija) būtu daudz labāks un saprotamāks veids.
Pirmā doma man bija ka šis lēmums veicinās to cilvēku, kas ir antisemītiski noskaņoti, sentimentu un ilgošanos pēc stingrās rokas (Ulmanis, Hitlers). Latvijai diemžēl ir bijusi darīšana ar daudziem personāžiem, kas nav bijuši "sevišķi jauki" savā uzvedībā un ir saprotama stereotipu veidošanās (Lavents, Ždanoka). Var jau teikt, ka tieši stereotipi veido antisemītu, bet ir arī jāsaprot, ka ikdienā parasts cilvēks nav ne mācīts, ne arī pats vēlās mācīties izvērtēt, kā ir patiesībā - viņam tam vienkārši nav laika (milzīgā birokrātija, haotiskā valsts attīstība). Var lasīt viņiem morāli, bet cilvēki tev vienkārši uzspļaus, kaut no norūks par "žīdiem" un ies tālāk savās gaitās.
Otrā doma bija - ož pēc shēmas. Izmaksājam milijonus kaut kādām organizācijām par kaut kādu it kā vēsturisku netaisnību - sak cēla ideja tak. Organizācijas tiek vai nu mākslīgi uztaisītas pusgadu vai gadu iepriekš, vai arī ar saņēmējiem sarunāts procents. Rezultātā notiek normāla naudas nokāšana no valsts, un naudu smuki sadala lēmuma pieņēmēji un naudas saņēmēji. Nodokļu maksātāji samulsuši rausta plecus, sauc politiķus par idiotiem, piesauc "Cionistu varu" pār pasauli un aiziet tālāk savās gaitās, ignorējot šo faktu pie nākošajām vēlēšanām.
Nākamā sāpe ir šī ziņa, ka Izraēlas armijas kasešbumbu lietošana ir bijusi neautorizēta no augstākās vadības un te ož pēc nopietnas pilnvaru pārsnieģsanas:
Pirmais - ja kas mani biedē pasaulē, tad tie ir militāristi, kuri apgalvo, ka "sargā savu tautu", bet praktiski viss, ko viņi dara, ir atriebības virzīts. Acīmredzami Izraēlas armijā un valsts politikā notiek pamatīga šķelšanās, jo situācija ir izgājusi no sliedēm jau labu laiku. Es vēlu ilgu mūžu ebreju tautai, jo mans personiskais viedoklis ir tuvs kristīgās ticības izpratnei par cilvēka dzīvību - jebkura ir dārga un neaizskarama. Taču tas, kā daudzi ebreju tautas pārstāvji skatās uz pasauli, sāk mani skumdināt un mulsināt gan kā cilvēku, gan kā personu, kas ļoti aktīvi seko līdzi politikai un izprot jebkura notikuma un lēmuma ietkmes nozīmi uz vienkāršo cilvēku prātiem.
Vispirms es gribētu izteikt neizpratni par ļoti lielā apjoma kompensāciju izmaksāšanu ebreju kopienām Latvijā. Gan motivācija (neapšaubāmi, ebreji kā tauta ļoti smagi cieta Otrā pasaules laikā un kas to noliedz, būtu tā kā aicināts dod neapšaubāmus pierādījumus savam uzskatam (šeit vajadzēja būt apzīmējumam "tu esi ar selektīvu atmiņu apveltīts muļķītis"). Taču ne Latvijas valsts piedalījās šajā noziegumā - piedalījās labi ja 1-2% no latviešu nācijas. Daudz lielāks procents piedalījās krievu organizētajās "kulaku" izsūtīšanās 1941. un 1949. gadā - pret savu tautu), gan pēctecība (šī brīža ebreju organizācijas Latvijā ne tuvu nav tam, lai spētu pierādīt pat attālu saistību ar pirmskara organizācijām. Tiesa, šis ir mans pieņēmums, un es gribētu dzirdēt kāda profesionāļa viedokli. Pats centīšos arī noskaidrot un šeit pievienot ierakstam. Daudzi saka, ka tas pat nenosedz patieso ebreju īpašumu apjomu pirmskara Latvijā, bet ir arī skaidrs, ka manuprāt kāda fonda izveidošana un kompensācijas pieteikumu pieņemšana (Tā kā to darīja Šveice un Vācija) būtu daudz labāks un saprotamāks veids.
Pirmā doma man bija ka šis lēmums veicinās to cilvēku, kas ir antisemītiski noskaņoti, sentimentu un ilgošanos pēc stingrās rokas (Ulmanis, Hitlers). Latvijai diemžēl ir bijusi darīšana ar daudziem personāžiem, kas nav bijuši "sevišķi jauki" savā uzvedībā un ir saprotama stereotipu veidošanās (Lavents, Ždanoka). Var jau teikt, ka tieši stereotipi veido antisemītu, bet ir arī jāsaprot, ka ikdienā parasts cilvēks nav ne mācīts, ne arī pats vēlās mācīties izvērtēt, kā ir patiesībā - viņam tam vienkārši nav laika (milzīgā birokrātija, haotiskā valsts attīstība). Var lasīt viņiem morāli, bet cilvēki tev vienkārši uzspļaus, kaut no norūks par "žīdiem" un ies tālāk savās gaitās.
Otrā doma bija - ož pēc shēmas. Izmaksājam milijonus kaut kādām organizācijām par kaut kādu it kā vēsturisku netaisnību - sak cēla ideja tak. Organizācijas tiek vai nu mākslīgi uztaisītas pusgadu vai gadu iepriekš, vai arī ar saņēmējiem sarunāts procents. Rezultātā notiek normāla naudas nokāšana no valsts, un naudu smuki sadala lēmuma pieņēmēji un naudas saņēmēji. Nodokļu maksātāji samulsuši rausta plecus, sauc politiķus par idiotiem, piesauc "Cionistu varu" pār pasauli un aiziet tālāk savās gaitās, ignorējot šo faktu pie nākošajām vēlēšanām.
Nākamā sāpe ir šī ziņa, ka Izraēlas armijas kasešbumbu lietošana ir bijusi neautorizēta no augstākās vadības un te ož pēc nopietnas pilnvaru pārsnieģsanas:
Taču Izraēlas mediji nedēļas nogalē ziņoja, ka valsts armijas štāba komandieris ģenerālleitnants Dans Halucs bija aizliedzis plaši pielietot kasešu bumbas, kuru nomešanu kontrolē stingri noteikumi, ieskaitot aizliegumu tās pielietot apdzīvotās vietās.Nojaušot, ka Izraēlā šobrīd notiek smaga cīņa starp reliģisko un laicīgo varu, nebrīnīšos, ja Izraēlā izrādīsies "armija armijā", kuras galvenais uzdevums ir "nobombardēt tos sasodītos dvieļugalvas, smoke them out, utt.". Atkārtošos, tas ir mans pieņēmums, bet apzinoties, ka šādi provokatīvi/proaktīvi spēki ir gandrīz katrā armijā - varbūt izņemot mazās tautas kā Latviju, kur dienēt iet tikai cilvēki, kas patiešām grib aizsargāt dzimteni, jo nav jau mums ko iekarot, tikai aizsargāt - tad situācija var izvērsties ļoti interesanta un nopietna.
Izraēlas telekanāls "Channel 1" vēstīja, ka artilērijas vienības rīkojušās pretēji Haluca rīkojumiem par kasešu bumbu pielietošanu un izšāvušas tās uz Libānas dienvidiem. Fakts par kasešu bumbu pielietošana nonācis atklātībā iekšējas militāras izmeklēšanas rezultātā, ziņoja televīzija.
Ierakstījis Unknown 2:36 pēcpusdienā
1 Komentāri:
loti interesanti, paldies
Ierakstīt komentāru
<< Mājas