Irāna pagaidām ne taisās, ne nav spējīga veidot atomieročus.
Vismaz tā apgalvo CIP izstrādāts pētijums. Gandrīz tāds pats, kuru "veselīgi" ignorēja Bušs, pirms iebruka Irākā. Un izrādās, Čenijs un komanda ATKAL esot taisijušies to darīt. Tātad demokrātu uzvara tomēr ir radījusi diezgan nozīmīgu precedentu un ļoti iespējams, šis iebrukums izpaliks.

Nezinātājiem - atšķirība starp Irānu un Irāku ir tik milzīga, ka ASV iebrukumam vajadzētu vismaz 10x lielāku karaspēku, iespējams, būtu jālieto atomieroči (automātisks nosodījums un kara pieteikumi no visas pasaules), kā arī pilnīga nespēja nostiprināties tur.

Secinājums - metode "karš ir uzvara vēlēšanās" sāk kļūt ļoti lipīga, tāpēc cilvēkiem tomēr ieteiktu būt daudz kritiskākiem pret saviem vadoņiem arī kara laikā. Ja pat tāda kritika tiek uzskatīta par valsts nodevību. Tas ir arī mājiens Vairas Vīķes-Freibergas, Aināra Repšes, kā arī pašreizējā ārlietu ministra Pabrika virzienā.

p.s. man nav šaubu par Irānas režīma divkosību un pārmērīgo aizraušanos ar islama reliģisko pārliecību ieviešanu valsts pārvaldē, taču tas nedod nekādu attaisnojumu pasaulei stāstīt melus un baidīt ar to, ka arābi to vien grib, kā noslaucīt rietumu pasauli no zemes virsmas.

p.s. Fobijas ir ļoti spēcīgas, tāpēc ka tās izriet no cilvēku velmes izdzīvot. Tāpēc daudzi uzskata, ka labāk trakot pie katra sīkuma, ja pat tā ir viltus trauksme, nekā vēlāk nožēlot. Cilvēciski to var saprast, bet ar šo sajūtu vajag katram pašam cīnīties.