Bleķis #2

Pilnībā piekrītu šeit rakstītajam:

Why can't Microsoft compete without buying the outcome of the game? Are their products that poor?

Yeah, mostly, but that's irrelevant. They do have a few good products, but that's also irrelevant to sales.

Microsoft's entire history, and IBM's for the previous decodes, demonstrates quite well that sales in any computer-related field are determined almost entirely by marketing budget. Quality is nice, but it doesn't add materially to sales, so if you have the marketing clout, there's no financial reason to also invest heavily in quality.

Sorry to break the news to you. The best product doesn't win. The best-marketed product wins.

There's no (financial) reason that MS should care whether OOXML is good or bad. Their primary concern is that people use it, and this only requires that it be minimally usable. Investing what is for them a small amount to get their encoding declared a "standard" is just a (standard;-) marketing approach, and it would be puzzling if they didn't do it.

Skatīt oriģinālu iz /.

Bleķis #1

Ar šo ierakstu aizsāku sēriju 'Bleķis', kurā izteikšu īsu viedokli par lietām, kurām es nevaru piekrist.

Pēc veiksmīgas galvas pārkarsēšanas Rīgas saulē sēžu vēsā istabā un baudu TV3 ziņas. Tās ar skumju ironiju paziņoja, ka inflācija ir pieveikusi Kalvīti un par 'paiku' rudenī maksāsim daudz vairāk (aizdomas jau bija, bet ne oficiāli 'konfirmētas'). Maizei - 50%, pienam - 30%, bet gaļai esot pat jautājumzīme (laikam baidās teikt). Un tad sižetā kadrā ielien piena pārstrādātāju asociācijas PR meitene un skaisti, atvainojiet, 'nodirš': "nu jūs zināt, tās cenas mēs gribam kā Eiropā, ja nebūtu cēliens, un tā, tad jau neceltos. Bet redziet vainīga Eiropa. Pasaule. Tikai ne mēs. Un jā, mēs gribam dzīvot vēl labāk (Andris teica ka vajagot saraut, grib trešo Ferarī un vēl māju Spānijā)". Es speciāli kariķēju stilu un tekstu, jo savādāk to ir grūti attēlot, KĀ tas tika pateikts. Katrā ziņā tā dāma sev ielika ļoti lielu kloķi nākotnei, jo tā labas attiecības ar sabiedrību neveido. Labi arī zinot, no kurienes šai asociācijai kājas aug (khemm, khemm...Andri, wher bist du?), man izbrīnu tas neizsauc. Nepatīkamu un neizprotamu sajūtu gan.

Ar to gribēju pasvītrot, ka cilvēki var pieciest cenu celšanos, bet ne tādu, kaut arī slēptu, ņirgāšanos.

Lotus Notes 7 un augstāk uz OS X un tie nolādeti mazie burti

Visi, kas izmanto kombināciju Maks + OS X + Lotus Notes, zin sāpi, ka fonti pēc noklusējuma šai aplikācijai izskatās nu satriecoši mazi. Ņemšanās ap uzstādījumiem iekš UI arī neko nedod, jo tie ir domāti tekstuālā satura attēlošanai, nevis UI fontu mainīšanai.

IBM visu laiku ir piedāvājis haxoriskus risinājumus problēmas risināšanai, taču sākot ar septīto versiju beidzot Lotus Preferences (tā sauc notes.ini failu OS X, iekš lietotāja mājas direktorija > Library > Prefrences) ir labojams ar elementāru teksta redaktoru. Praktiski viss, kas ir jāizdara, ir jāpievieno viena rindiņa šim failam, jāsaglabā un baudam Lotus Notes normālā izskatā:

Display_font_adjustment=n

Parametrs n šajā gadījumā ir cipars no 1 līdz 5, taču vēlams to uzlikt uz 3, lai iegūtu optimālo skatījumu uz dzīvi.

P.S. Šeit ir links, ja jūs joprojām lietojat sestās notes, tad būs jāizmanto speciāls redaktors. Vietu, kur atrast failu skatities pie Lotus Preferences linka.

GnuCash iekš Windows

Tā kā dažādu iemeslu dēļ šobrīd finansiāli cenšos ievērot taupīgumu, kopā ar manu mīļoto meiteni izdomājām, ka ir jāveic patēriņa uzskaite un vispār jāsāk cipari kopā vilkt, lai saprastu, cik apēdam, cik patērējam, utt. Sākumā tika izmantota Microsoft Excel (OpenOffice.org diemžēl uz 128 MB/Windows nav vilcējs, kaut arī Microsoft Office 2000 ir blusu un nestabilitātes apsēsts) tabula, taču, atceroties, ka vienmēr esmu vēlējies izprast un izmantot GnuCash (līdz šim tādas vajadzības man īsti nebija), vēlējos izmēģināt to. Intrigu no manas puses palielināja arī tas, ka nesen tika ziņots, ka sākts veidot Microsoft Windows vides portu, kā arī pats par sevi fakts, ka jaunās versijas ir bāzētas uz Gtk+ 2.x.

Daudz neiedziļināšos pašas programmas principos - tai ir ļoti labs palīdzības fails, kurā ir gari un plaši skaidrots, kas ir konti, kā tie būvējas, kā naudas balanss tiek veidots, kā ieskaitām sistēmā algu, utt. Programmu rotā jauna no Tango projekta nākusi smuka ikona, taču kopsumā interfeiss vēl varētu dabūt šādu tādu "tvīku" no ikonu pieslīpētājiem. Lai arī kā, tas netraucē - rezultātā ir iegūts tīri labs pārskats par to, kādi izdevumi ir veikti (konts Izdevumi) un kādi vēl būs jāveic (konts Saistības), kā arī esmu nedaudz guvis priekštatu, kā darbojas personiskās finanšu pārvaldības programmas. Tā kā Windows vides lietotāji, kuriem varētu būt nepieciešamība - ietestējam un izprovējam. Šī programma ir laba ar to, ka tā ir piekonfigurējama, lai būtu izmantojama atbilstoši LR grāmatvedības likumiem - atšķirībā no daudzām superamerikanizētajām atvērtā koda programām šajā jomā.

Viens p.s. - dīvaini, bet ar apostrofu programma neļauj rakstīt latviešu burtus. Tas gan var būt manas sistēmas vai uz tās uzinstalētās GTK+ bibliotēkas gļuks (Jo tāda pati problēma ir svaigi instalētajai Pidgin versijai). Nomainot rakstīšanu uz ALT, problēmas pazuda.

Par OpenOffice.org jauno fronti OS X

Iepriekšējā ierakstā paslavēju NeoOffice puišus par 2.1 versijas izlaidumu, kas jūtami uzlaboja programmas darbību. Atcerējos arī, ka OpenOffice.org nesen atsāka darbu pie OS X porta un vēlējos uzzināt, kā tad viņiem šajā virzienā iet. Tajā pašā dienā "ievēlos" uz pāris minūtēm kanālā #dev.openoffice.org iekš irc.freenode.net. Rezultātā tiku iepazīstināts ar lejupielādes vietu (ir jau iznākusi 223 versija), kur regulāri - reizi nedēļā vai divās - tiek relīzots automātiskais "builds" OS X versijai visām pieejamām valodām, visiem iespējamiem veidiem (Intel, PowerPC, X11, Aqua). Protams, izvēlējos pieejamo sev procesoru platformu un Aqua, jo X11 man ir nelabas atmiņas, kā arī lielākā daļa lietotāju lietos Aqua versiju.

Patīkami, ka jau tagad DMG pakotne atvērtā veidā ir noformēta kā daudzas citas programmu instalācijas (piem. Skype), kas dod iespēju vienkāršam lietotājam "iemest" aplikāciju Applications mapē bez jebkādas lielas domāšanas. Arī ikoniņa ir smuki vektorgrafikā stilizēta OS X "neongaismu" spožumam.

Pašai programmai, kā jau pirmajām betām, ir savi trūkumi - 222 laidumam, ko es testēju, instalācijas fonti bija aizgājuši neceļos un bija pētāmi ar palielināmo stiklu, kā arī latviešu valoda interfeisā savā buildā vispār neparādījās, taču krievu versija izskatījās zolīdi - taču Aqua integrācijas progress ir manāms un atstāj integrētas vides iespaidu. Tie, kuri vēlas piedalīties latviešu un krievu valodas versiju testēšanā, var lejupielādēt norādītajā vietnē latviešu valodas būvējumus, uzrunāt izstrādātājus augšminētajā kanālā vai arī griezties pie manis, centīšos apgaismot, kas tur notiek.

Patīkami, ka ar OpenOffice.org 2.3 versiju sākot, aplikācija būs pieejama uz visām galvenajām darbavirsmas operētājsistēmām - un apzinoties OS X un Apple popularitātes augšanu, šī versija nāk tieši laikā. Tas, cerams, palīdzēs OpenDocument karā pret OOXML, ko Microsoft diezgan bezkaunīgi cenšas izgrūst caur ISO sertifikācijas sistēmu, kas, diemžēl, ļoti labi paļaujas korupcijai un diezgan ciniskām metodēm (standarta variants ir Microsoft partneru sastāšanās ISO nacionālajā komisijā, kas beigās pieņem Bilam labvēlīgu lēmumu). Kāpēc es esmu pret OOXML un kāpēc man pretīgumu uzdzen Microsoft metodes, kādas tas izmanto, lai tiktu apstiprināts tā virzītais formāts - par to kādā no nākamajiem ierakstiem.