Kāpēc cilvēki negrib novērst globālo sasilšanu?
Reti gan sanāk kaut ko labu ierakstīt šajā blogā, jo radošais pārsvarā uzrodās par Ubuntu, Linux vai IT tēmam, bet šoreiz esmu sasūcies dažādus viedokļus, lai varētu savejo noformulēt šajā sakarā.
Šobrīd Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā notiek starptautiskā ANO globālās sasilšanas konference, kas savā ziņā ir pēdējais izmisīgais mēģinājums koordinēti sākt par to runāt un kaut ko reāli darīt šīs prolēmas labā - samazināt CO2 izmešus, piemēram. Tā kā vairs īsti nav kur atkāpties, un reālās sasilšanas sekas sāk parādīties arvien vairāk, arvien asākas un izmisīgākas kļūst pašas diskusijas.
Bija skaidrs, ka vienu brīdi globalās sasilšanas noliedzēji bija zaudējuši savas pozīcijas diezgan muļķīgā apgalvojuma dēļ - ka sasilšana kā tāda nenotiek. Tagad, kad ir pietiekami daudz reālo fizisko pierādījumu, tonis ir mainījies un ar jauno saukli "bet cilvēks tut ņe pričom*" noliedzēju grupa ir devusies uz Dāniju kā uz pēdējo Vaterlo kauju, cenšoties visos kanālos pludināt informāciju, lai raisītu vismazākās šaubas par globālās sasilšanas nozīmīgumu (piemēram, izpūšot mušu no ziloņa par pētījumu, kurā kodā, kas tika izmantots datu attēlošanai, bija ierakstīts neveikls komentārs, ko ļoti veikli skeptiķi cenšās izvērst kā pierādījumu, ka eksistē noslēpumaina zinātnieku-sociālistu sazvērestība, kuras mērķis ir....saturieties....kapitālisma iekārtas iznīcināšana!). Lai arī viņu panākumi atbalsojās plaši presē (paldies Dievam, daudz kur tas netiek ņemts pa pilnu un viedokļu paušana tiek atstāta abu pretejo pušu ziņā), ir skaidrs, ka viņi nevarēs apčakarēt pašu māti Dabu un ja šajā konferencē nekas prātīgs netiks izlemts, iespējams nākošajā tikšanā lemtais būs jau par vēlu. Drusku jau tracina arī seklo faktu un nomelnošanas mēģinājumu kampaņa, kas izpaužas visinteresantākajos veidos.
Ir skaidrs, ka ir grupa cilvēku, kas ziņai par globālo sasilšanu un cilvēka ietekmi tajā negrib ticēt ļoti prozaisku iemeslu dēļ - pirmām kārtām, tas apdraud viņu ļoti patērējošo dzīves veidu, tas apdraud dzīves lētumu, turklāt kurš no mums grib ticēt ļaunām ziņām (t.s. Kasandras lāsts), it īpaši ja tas attiecas uz tik visaptverošu lietu kā pasaules klimats. Pasaulei nav arī veicies cīņā ar citiem cilvēka netikumiem, taču tieši cilvēka patēriņš, kuram ir tieša ietekme uz astarojošo gāzu izmešiem atmosfērā, ir galvenais "netikums". Ne velti ļoti interesantais (un komentāros daudz apspēlētā) BBC dabas un vides žurnālista Ričarda Bleka raksts viņa blogā (skat. http://www.bbc.co.uk/blogs/thereporters/richardblack/2009/12/cop15_questions_about_sex.html) runā par to, ka galvenie pretinieki jebkādai kontrolei globālās sasilšanas jautājumos ir tieši baltie vīrieši pie četrdesmit, ar lielu individualitāti, kas iebilst pret jebkādu kontroli. Tiesa, komentāros jau tiek piesaukts seksisms, lamāts autors par griezuma skatu, bet doma ir ierosināta laba. Ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka tieši no vīriešu spējas beidzot aptvert, kas notiek tālāk par viņa sargājamā izmēra diametru ir atkarīga ne tikai civilizācijas, bet arī planētas nakotne.
Manuprāt cilvēki ir nonākuši pie robežas. Vai viņi sapratīs, ka ir jābūt gudrākiem, prātīgākiem, saudzējošākiem? Vienkārši labākiem? Ka arguments - katrs mēs dzīvojam kā varam un tāda ir dzīve - vairs nederēs? Ja gribam izdzīvot?
Etiķetes: ANO, cilvēce, globālā sasilšana, Kopenhāgena