Liekam puzli
Savādāk nevar nosaukt to, kas notiek ar mani pēdējās nedēļās. Dažādu iemeslu (pārsvarā savas garīgās veselības saglabāšanas) dēļ diez ko aktīvi visu laiku nesekoju, kas notiek mūsu politiskajā un sabiedriskajā laukā Latvijā. Taču palasot un saprotot pamazītēm kas notiek, rodās jautājumi.
Vispirmais acīs iedūrās mahinācijas, kas notiek ar "Ventsburgers", jo tas, ko stāsta daudzie avoti, ieskaitot konfliktā iesaistītās puses, ir tik mulsinoši konfliktējoši, ka nākas pieņemt, ka kāda no pusēm vienkārši atklāti sakot blefo uz visu banku.
Sākumā bija aizdoma par Stepanova grupējumu - kā nekā, pie varas viņi Ventspilī gribējuši ir tikt izsenis. Viņu morālo/ekonomisko/kriminālo pagātni/tagadni nepārzinu, tāpēc atturēšos no šāda veida secinājumiem. Taču, kad uzzināju, ka vairāk vai mazāk Ventsburgera akciju vairākums pieder viņiem (šo faktu, lai cik dīvaini arī tas nebūtu, neapstrīd pat Lemberga kaujas lapele "NRA", kur nu vēl citi mēdiji), sāka palikt aizdomīgi, kāda velna pēc pārējie akcionāri tā ecējas par to un cenšās liegt pārņemt varu uzņēmumā.
Un tad es sāku zīmēt shēmas (jā, tēloju Emsi :)). Šis tas apgaismojās, un sākās viss sakāroties savā secībā. Piedāvāju savu variantu, kaut brīdinu, ka informācijas nav pilnīgas, tāpēc pilnībā ticēt tam nevar:
1) Pagājušā gadā, kad sāka just, ka Lemberga lietai nav izdevies iegrūzt sprunguļus asīs (bezgalīgā tiesāšanās Šveicē par informācijas izdošanu/neizdošanu, tiesāšanās mājās par tiesiskās palīdzības pieprasījuma atsaukšanu - pēc manām domām, kaut ko tādu (proti, iejaukšanos prokuratūras izmeklēšanā, kas tiek veikta likumīgi) varēja izfantazēt tikai Lembergs ar savu advokātu palīdzību), Lemberga opozicionāri - jeb kādreizējie keksi, ar kuriem viņš visu dalīja - sāka domāt, kā pārņemt varu Ventspils uzņēmumos. Palēnām, pamazītēm tika iegūts vajadzīgais akciju skaits - ar kādām metodēm, neņemos spriest, bet cik spriežot pēc cipariem, džeki naudu nežēloja.
2) Tālāk sekoja jau mājieni par Lemberga drīzu galu, jo prokuratūra bija pabeigusi komunikāciju ar Šveici un sāka svilt pakaļa nu jau Ventspils mēra padotajiem. Tomēr Lembergs spirinājās pretī (jāsaka, nevis prokuratūrai, jo laikam jau viņš tomēr cerēja, ka prokuratūra salaidīs lietu pret viņu dēlī, bet gan oponentiem), un sāka taisīt navarotus, ka dažiem ļoti labi pieredzējušiem juristiem acis bija kubā.
Un šeit ir pirmā kļūda, ko Lembergs pielaida savas tuvredzības dēļ. Protams, visi procesi ar uzņēmuma pārņemšanas bremzēšanu notika ar viņa ziņu un iespējams, ar smukiem norādījumiem attiecīgajiem tiesnešiem. Tieši šīs lietas dēļ izgaismojās Lemberga aizbilstamā Zaiga Vrubļevska, kā rezultātā viņa zaudēja reāli jebkādas iespējas kaut ko tālāk ietekmēt, bet arī tas bija signāls pārējiem tiesnešiem "pierauties" un nekādās "es tev, tu man" sarunās ar Lembergu neielaisties.
3) Seko apcietinājumi. Viens pēc viena krīt Lemberga tuvākās personas, kas saistītas ar viņa melnajiem ienākumiem. Vieglums, ar kādu prokuratūra to izdara, un Lemberga un viņa daudzo juristu bļaustīšanās, kurai neseko pilnīgi nekādi rezultāti, liecina, ka Lembergs ir pazaudējis kaut ko ļoti būtisku - kontroli pār procesu. Tiesneši vairs neuzklausa viņu un visas lietas ar izvirzītajām apsūdzībām pēkšņi sāk virzīties savās loģiskajās sliedēs. Lemberga reakcija sāk kļūt histēriska un neaprēķināta (tiek vainoti pilnīgi visi), ir skaidrs, lai arī kāds būtu spriedums beigās, tiesa būs, un tā notiks zem būtisku pierādījumu zīmes. Par "Ventbunkeru" notiek tiesāšanās, bet manuprāt jau šajā laikā tam vairs nepieder Ventspils Naftas akcijas (par ko arī ir šis ieraksts). Kāpēc, skatamies tālāk...
4) Lemberga arests, katrā ziņā reizē gaidīts un negaidīts. Negaidīts tāpēc, ka Lemberga juristi ar to tiek izsisti pilnībā no ierindas (Par to liecina pilnīgs informācijas vakums līdz pat plkst. diviem dienā). Protams, procesuālos pārkāpumus var meklēt un kaut kur jau piesieties, bet būtībā tiesa jau tos arī ir ņēmusi vērā (teorētiskos, protams) un vienalga Lembergs sēž, kur sēdējis - pierādījumu nasta tātad ir ļoti nozīmīga. Šajā brīdi ir arī skaidrs, ka Lembergs Ventburkerā varu nenoturēs ne dienu. Tas arī notiek - nākošajā dienā beidzot notiek tiesas sēde, kurā tiek noņemts aizliegums ar "Ventbunkeru" darboties tā vairākuma īpašniekiem.
5) Protams, reakcijas uz Lemberga arestu ir radikālākās - sākot ar sajūsmas saucieniem un atzinības izteikumiem Prokuratūrai un KNAB, beidzot ar vaimanām un raudām, draudiem un roku vicināšanu. Tiesa, paliek iespaids, ka lielākā daļa tautas tomēr uzelpo. Taču daudz interesantākas lietas protams notiek ap Ventbunkeru - atguvuši oficiālo vairākumu, jaunie saimnieki dod virkni rīkojumu un sāk legāli attīrīt sastrādāto "šmuci". Parādās informācija, ka oponenti ir iepirkuši vēl padaudz Ventbunkera akciju, rezultātā kļūstot par nozīmīga vairākuma īpašniekiem. Un šeit sākas mīklainās situācijas otrā daļa
6) Šajā brīdī vecā Ventbunkera valde, utt. utjpr. sāk maksimāli blefot par visiem informācijas kanāliem. Ne tikai blefot, bet apgalvot, ka jaunie saimnieki ir kriminālisti, ka maiņa notikusi nepamatoti, utt. Protams, zēniem ir daudz ko zaudēt (ir skaidrs, ka pie normālu notikumu attīstības naudas pupus, izdevīgās vietas un varbūt pat brīvību zaudētu ne viens vien korišs no Ventspils hercoga komandas)
, tāpēc viss notiek diezgan dramatizēti, pilnīgi dzirdu dūres triecienu skaņas pret krūtīm, sakot "bet es esmu taču īsteno saimnieku pārstāvis, ES!". Ierosināti procesi, ierosinātas lietas - lieku desmitnieku, ka tās ar neko nebeigsies. Un tad nu jau vakardien, 5. aprīlī, uzpeld fakts, ka VN akcijas jau tusējot kādā Igaunijas investīciju bankā. Tām esot strauji uzlikts arests - acīmredzami šāds gājiens no Lemberga tika gaidīts - un nu gaidīsim tiesāšanos.
Lai gan manu blogu diezvai kāds lasa, gribējās pierakstīt to visu sevis sapratnei. Varbūt kāds arī uzmaldīsies un sapratīs. Oponēs. Apgalvos, ka tās visas ir muļķības.
Gribēju vēl pierakstīt klāt par to, kāpēc cilvēki akli aizstāv Lembergu, bet tur varētu izplūst pamatīgi. Es negribu viņus vainot - galu galā, mēs neesam redzējuši daudz labestību no brīva prāta (bez aprēķina), godīgus politiķus, caurspīdīgu lemumu pieņemšanas procesu, vienkāršu godprātību pašas tautas vidū. Nu nav mums vēl tā. Vai kādreiz būs - tas ir mums pašiem jāizlemj? Tikai tiem, kuri saka, ka Lembergs vismaz deva - nu ne viņš deva, ne kā. Kā pašvaldības vadītājam, viņam tas bija vienkārši izdevīgi jūs tā maldināt.
Vispirmais acīs iedūrās mahinācijas, kas notiek ar "Ventsburgers", jo tas, ko stāsta daudzie avoti, ieskaitot konfliktā iesaistītās puses, ir tik mulsinoši konfliktējoši, ka nākas pieņemt, ka kāda no pusēm vienkārši atklāti sakot blefo uz visu banku.
Sākumā bija aizdoma par Stepanova grupējumu - kā nekā, pie varas viņi Ventspilī gribējuši ir tikt izsenis. Viņu morālo/ekonomisko/kriminālo pagātni/tagadni nepārzinu, tāpēc atturēšos no šāda veida secinājumiem. Taču, kad uzzināju, ka vairāk vai mazāk Ventsburgera akciju vairākums pieder viņiem (šo faktu, lai cik dīvaini arī tas nebūtu, neapstrīd pat Lemberga kaujas lapele "NRA", kur nu vēl citi mēdiji), sāka palikt aizdomīgi, kāda velna pēc pārējie akcionāri tā ecējas par to un cenšās liegt pārņemt varu uzņēmumā.
Un tad es sāku zīmēt shēmas (jā, tēloju Emsi :)). Šis tas apgaismojās, un sākās viss sakāroties savā secībā. Piedāvāju savu variantu, kaut brīdinu, ka informācijas nav pilnīgas, tāpēc pilnībā ticēt tam nevar:
1) Pagājušā gadā, kad sāka just, ka Lemberga lietai nav izdevies iegrūzt sprunguļus asīs (bezgalīgā tiesāšanās Šveicē par informācijas izdošanu/neizdošanu, tiesāšanās mājās par tiesiskās palīdzības pieprasījuma atsaukšanu - pēc manām domām, kaut ko tādu (proti, iejaukšanos prokuratūras izmeklēšanā, kas tiek veikta likumīgi) varēja izfantazēt tikai Lembergs ar savu advokātu palīdzību), Lemberga opozicionāri - jeb kādreizējie keksi, ar kuriem viņš visu dalīja - sāka domāt, kā pārņemt varu Ventspils uzņēmumos. Palēnām, pamazītēm tika iegūts vajadzīgais akciju skaits - ar kādām metodēm, neņemos spriest, bet cik spriežot pēc cipariem, džeki naudu nežēloja.
2) Tālāk sekoja jau mājieni par Lemberga drīzu galu, jo prokuratūra bija pabeigusi komunikāciju ar Šveici un sāka svilt pakaļa nu jau Ventspils mēra padotajiem. Tomēr Lembergs spirinājās pretī (jāsaka, nevis prokuratūrai, jo laikam jau viņš tomēr cerēja, ka prokuratūra salaidīs lietu pret viņu dēlī, bet gan oponentiem), un sāka taisīt navarotus, ka dažiem ļoti labi pieredzējušiem juristiem acis bija kubā.
Un šeit ir pirmā kļūda, ko Lembergs pielaida savas tuvredzības dēļ. Protams, visi procesi ar uzņēmuma pārņemšanas bremzēšanu notika ar viņa ziņu un iespējams, ar smukiem norādījumiem attiecīgajiem tiesnešiem. Tieši šīs lietas dēļ izgaismojās Lemberga aizbilstamā Zaiga Vrubļevska, kā rezultātā viņa zaudēja reāli jebkādas iespējas kaut ko tālāk ietekmēt, bet arī tas bija signāls pārējiem tiesnešiem "pierauties" un nekādās "es tev, tu man" sarunās ar Lembergu neielaisties.
3) Seko apcietinājumi. Viens pēc viena krīt Lemberga tuvākās personas, kas saistītas ar viņa melnajiem ienākumiem. Vieglums, ar kādu prokuratūra to izdara, un Lemberga un viņa daudzo juristu bļaustīšanās, kurai neseko pilnīgi nekādi rezultāti, liecina, ka Lembergs ir pazaudējis kaut ko ļoti būtisku - kontroli pār procesu. Tiesneši vairs neuzklausa viņu un visas lietas ar izvirzītajām apsūdzībām pēkšņi sāk virzīties savās loģiskajās sliedēs. Lemberga reakcija sāk kļūt histēriska un neaprēķināta (tiek vainoti pilnīgi visi), ir skaidrs, lai arī kāds būtu spriedums beigās, tiesa būs, un tā notiks zem būtisku pierādījumu zīmes. Par "Ventbunkeru" notiek tiesāšanās, bet manuprāt jau šajā laikā tam vairs nepieder Ventspils Naftas akcijas (par ko arī ir šis ieraksts). Kāpēc, skatamies tālāk...
4) Lemberga arests, katrā ziņā reizē gaidīts un negaidīts. Negaidīts tāpēc, ka Lemberga juristi ar to tiek izsisti pilnībā no ierindas (Par to liecina pilnīgs informācijas vakums līdz pat plkst. diviem dienā). Protams, procesuālos pārkāpumus var meklēt un kaut kur jau piesieties, bet būtībā tiesa jau tos arī ir ņēmusi vērā (teorētiskos, protams) un vienalga Lembergs sēž, kur sēdējis - pierādījumu nasta tātad ir ļoti nozīmīga. Šajā brīdi ir arī skaidrs, ka Lembergs Ventburkerā varu nenoturēs ne dienu. Tas arī notiek - nākošajā dienā beidzot notiek tiesas sēde, kurā tiek noņemts aizliegums ar "Ventbunkeru" darboties tā vairākuma īpašniekiem.
5) Protams, reakcijas uz Lemberga arestu ir radikālākās - sākot ar sajūsmas saucieniem un atzinības izteikumiem Prokuratūrai un KNAB, beidzot ar vaimanām un raudām, draudiem un roku vicināšanu. Tiesa, paliek iespaids, ka lielākā daļa tautas tomēr uzelpo. Taču daudz interesantākas lietas protams notiek ap Ventbunkeru - atguvuši oficiālo vairākumu, jaunie saimnieki dod virkni rīkojumu un sāk legāli attīrīt sastrādāto "šmuci". Parādās informācija, ka oponenti ir iepirkuši vēl padaudz Ventbunkera akciju, rezultātā kļūstot par nozīmīga vairākuma īpašniekiem. Un šeit sākas mīklainās situācijas otrā daļa
6) Šajā brīdī vecā Ventbunkera valde, utt. utjpr. sāk maksimāli blefot par visiem informācijas kanāliem. Ne tikai blefot, bet apgalvot, ka jaunie saimnieki ir kriminālisti, ka maiņa notikusi nepamatoti, utt. Protams, zēniem ir daudz ko zaudēt (ir skaidrs, ka pie normālu notikumu attīstības naudas pupus, izdevīgās vietas un varbūt pat brīvību zaudētu ne viens vien korišs no Ventspils hercoga komandas)
, tāpēc viss notiek diezgan dramatizēti, pilnīgi dzirdu dūres triecienu skaņas pret krūtīm, sakot "bet es esmu taču īsteno saimnieku pārstāvis, ES!". Ierosināti procesi, ierosinātas lietas - lieku desmitnieku, ka tās ar neko nebeigsies. Un tad nu jau vakardien, 5. aprīlī, uzpeld fakts, ka VN akcijas jau tusējot kādā Igaunijas investīciju bankā. Tām esot strauji uzlikts arests - acīmredzami šāds gājiens no Lemberga tika gaidīts - un nu gaidīsim tiesāšanos.
Lai gan manu blogu diezvai kāds lasa, gribējās pierakstīt to visu sevis sapratnei. Varbūt kāds arī uzmaldīsies un sapratīs. Oponēs. Apgalvos, ka tās visas ir muļķības.
Gribēju vēl pierakstīt klāt par to, kāpēc cilvēki akli aizstāv Lembergu, bet tur varētu izplūst pamatīgi. Es negribu viņus vainot - galu galā, mēs neesam redzējuši daudz labestību no brīva prāta (bez aprēķina), godīgus politiķus, caurspīdīgu lemumu pieņemšanas procesu, vienkāršu godprātību pašas tautas vidū. Nu nav mums vēl tā. Vai kādreiz būs - tas ir mums pašiem jāizlemj? Tikai tiem, kuri saka, ka Lembergs vismaz deva - nu ne viņš deva, ne kā. Kā pašvaldības vadītājam, viņam tas bija vienkārši izdevīgi jūs tā maldināt.
Etiķetes: ekonomika, Lembergs, politika, Ventbunkers, Ventspils nafta
0 Komentāri:
Ierakstīt komentāru
<< Mājas