Saprast krievus

Interesanta un domas rosinoša analīze par Krievijas kā krievu etnosa dzimtenes pagātni, tagadni un nākotni no Dmitry Furman "Window on Eurasia: Russia Cannot Be a Democracy in Its Current Borders". No Veiko Spolīša Twitter vīterojuma.

Uzvara cīņā par smagāko nastu un kā maziem cinīšiem gāzt lielu vezumu

Vispirms jau apsveikumi partijas biedriem un kolēģiem no Vienotības kampaņas komandas, kas pēdējos 4 mēnešus nav ne lāgā gulējuši, ne savus tuvos redzējuši. Es tiku iesaistīts kampaņā tikai tās beigās - septembrī. Bet par šo laiku tā jau ir paspējusi ļoti daudz mainīt manus ikdienas mācību un darba plānus.

Beigās protams liels respekts un visa labā vēlējumi Valdim Dombrovskim. Bez viņa vēsās pieejas krīzei un šīs "mierīgā lāča" harizmas vēlētājs mums nenoticētu. Heh, es baidos ka mēs paši sev nenoticētu. Lai arī mums ir daudz ļoti jauku un labu cilvēku partijā, tomēr ir savas sāpes un sāls brūcēs, ir arī neliela neticība ik pa brīdim ko jūtu. Bet šī neticība ir jāpārvar, un uzvara vēlēšanās noteikti dos lielisku signālu/iespēju visiem V biedriem sākt nopietni izmantot doto varu, sākt strādāt partijas tālākā izveidē, kas varētu labi papildināt parlamenta darbu.

Ir skaidrs, ka runas par V nevienotību ir plašas - tai pašā laikā gribētu norādīt, ka lai arī ir reizēm asas diskusijas, kopējais viedoklis ir diezgan stingrs - ir jāstrādā kopā, diskusijās jārod atbildes. Vairāk vai mazāk Vienotība ir neliels Latvijas sabiedrības modelis, kurā visi maļamies.

Vismazākās domstarpības ir par ekonomiku - tagad, kad Repše aiziet no lielās politikas un atstāj brīvu FM krēslu, būs interesanti redzēt nākošo finanšu un ekonomikas ministru kandidātus, jo tas dod iespējas vēlreiz izvērtēt plānus un idejas un izvēlēties labākos cilvēkus. Gan Vilks, gan Zīle, gan Štokenbergs varētu būt labas kandidatūras šiem amatiem. Vēl man ticības kredīts ir Kamparam - ja pat viņš vairs nesēdēs ministra krēslā, sekošu viņa iniciatīvām ekonomikas sildīšanas jomā.

Atgriežoties pie kampaņas, esmu ļoti priecīgs par jaunajām tendencēm - latvieši sāk nopietni izmantot tīmekļa vidi demokrātijas organizēšanai. Sabiedriskās organizācijas "Delna" projekts kandidatiuzdelnas.lv, sabiedriskās politikas centra "Providus" tiešās komunikācijas portāls partiju kandidātiem gudrasgalvas.lv, aicinājumi vēlēt, kurus veica vismaz 3 projekti un lapas, daudzi blogeri un nozīmīgas tīmekļa personības.

Pats kā Vienotības atbalstītājs daļēji realizēju savu minikampaņu ideju izveidojot ļoti vienkāršu lapu parvienotibu.lv, kurā joprojām ir atrodami Vienotības kampaņas materiāli un atskaites punkti - jā kāds grib saprast, ko Valda Dombrovska vadībā "Vienotība" ir iecerējusi paveikt nākošajos 4 gados. Kopumā ir skaidrs, ka tīmeklis dod iespēju komunicēt ar nozīmīgu skaitu vēlētāju 'pa taisno' un tas ir jāturpina izmantot. Vēl vairāk - Igaunija jau to ir pierādījusi - valdībai ir aktīvāk jāizmanto tīmekļa dotās iespējas cilvēku iesaistei likumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Man nav ilūziju, ka politika pēkšņi vienas diennakts laikā kļūs daudz tīrāka un cēlāka - tas ir lēns process. Ir arī skaidrs, ka bez mūsu palīdzības tas nevirzīsies uz priekšu. Labas demokrātijas pamatā ir nemitīga iesaistīšanās. Ne tā, ka jāziedo tam visa dzīve, bet visiem pa nelielam gabaliņam, katram pēc savām zināšanām un iespējām.

Lai mums visiem veicas!

Britnija meklē jaunas mājas

Lūgums palīdzēt!

Kaķenīte Britnija meklē jaunas mājas. Šī kaķenīte (vārdu esam iedevuši paši) pieklīda pie mūsu kāpņu telpas apmēram 3 nedēļas atpakaļ. Pēc visas viņas uzvedības spriežot, viņa ir pieradusi pie cilvēkiem, nebaidās no tiem, un pat otrādi - ilgojas pēc to sabiedrības. Šķiet, ka kāds slikts cilvēks viņu ir izlicis no kāda no dzīvokļiem, jo katru reizi, kad kāds virina kāpņu telpas durvis, viņa traucas skatīties, kas tur nāk. Viņa ir ļoti mīlīga un kārtīga, spriežot pie uzvešanās pie "paikas" bļodiņas. Mēs viņu regulāri pabarojam, bet līdz rudenim viņai tomēr gribētos atrast mājas, jo viņa ir izteikts mājas kaķis un diezvai spēs par sevi parūpēties. Diemžēl mēs viņu nevaram uzņemt savā ģimenē, jo mums jau viena kaķenīte ir un viņas diezko labi nedraudzējas. Tāpēc lūdzu padodiet uz priekšu šo ziņu. Informācijai zvaniet 26145557 vai rakstiet pecisk@gmail.com. Mēs atrodamies Ogrē.

Paldies jau iepriekš par atsaucību,
Pēteris.

Vēsture mēdz atkārtoties. Ja mēs to pieļaujam.

Pirmā jūnija nedēļa turpina būt karsta politisko notikumu ziņā. Pēc tam, ka TP ar jūtamu nolemtības sajūtu nobalsoja par savienības veidošanu ar LPP/LC, pēc tam, ka Ēķis acīmredzamā nepārdomātā steigā katru darbdienas vakaru deldēja LNT reitingus (jā, pirmo PLL raidījumu visticamāk skatījās 16%, bet pēdējo piekdien nedomāju ka vairāk par 5%), pēc tam, kad ceturdien neskatoties uz daudzkārtējiem (ja esam precīzi, septiņiem) mēģinājumiem dot pieprasījumu paskaidrojumiem EM Artim Kamparam par Parex līzinga Baltkrievijas meitasuzņēmuma pārdošanu un četriem neveiksmīgiem mēģinājumiem pieprasīt budžeta likuma caurskatīšanu paātrinātā gaitā opozīcija joprojām bija zaudētājos, sestdien beidzot sagaidījām Šleseršovu - LPP/LC tuss ar vienu vienīgu mākslīgu mērķi - plakātiski pasludināt savienību ar otru A.Š. dvīņu "molekulu" Tautas partiju.
Tā kā man pirmdien bija jānodod kvalifikācijas darbs un nākošajā dienā es biju tāds nekāds, ar dusmām apbrīnoju Ēķa vēlmi čakarēt LNT programmu (starp citu, visur - gan Lattelecom interaktīvajā TV, gan manstv.lv - bija pieejama vecā, ar "Chuck" desmitos pirmdienā, ko es ļoti gribēju redzēt pēc kvalifikācijas darba nodošanas). Pakāpeniski man kļuva vienalga, jo man jau sen ir skaidrs, ka būs jāstrādā ar cilvēkiem, būs jāskaidro situācija un tam, ko dara vai nedara pelni kubā, nav lielas nozīmes - ja mēs rīkosimies.
Atgriežoties pie sestdienas balagāna - visu dienu nodarbojos ar programmēšanu un savu lietu kārtošanu, un beigās uzmetu aci portāliem - kas labs ticis teikts un rakstīts par sestdienas pasākumu. Lai gan pret DELFI man ir divejādas jūtas, šoreiz raksts ir laikam visprecīzākais, lai raksturotu pelnu kubā jauno virzienu. Jāsāk ir laikam ar šī raksta fotogrāfiju:

Tam seko nelieli izvilkumi no tā:

Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs profesionāļiem, jo, piemēram, Ivars Strautiņš, kā nodrošināt darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons - sabiedriskajā ēdināšanā, Kirovs Lipmans - farmācijas rūpniecībā. "Šie cilvēki arī zinās, kā atmaksāt milzīgo valsts parādu, jo nevienam pasaulē nav uzdevums - apmaksāt mūsu parādus," teica Godmanis.

Problēma tikai tāda Godmaņa kungs, ka šiem kungiem bija jādara savs darbs uzņēmējdarbības sfērā. Un nevis jālien politikā. Savādāk nebūs kas to dara - vai jūs piekrītat? Protams, pašu bremzētais un čakarētais tiek pagriezts pretējā virzienā - kā nekā ir cerība, ka neviens neatcerēsies, ka TP vēl līdz pat aprīlim bija valdībā:

Šķēle uzsvēra, ka bezdeficīta budžetam ir jākļūst par valsts budžeta veidošanas praksi. Ir jāizstrādā arī saprātīga starptautiskā parāda atdošanas stratēģija. Šķēle pauda viedokli, ka pašreizējā valdība ir palaidusi garām iespēju reformēt valsts pārvaldi. Valdība esot rīkojusies kā pusaudzis, kuram iedota liela nauda, bet viņš iegāja kazino un to notrallināja.

Un protams, vēl kaut kas, kas tā kā nav izdarīts iepriekšējos gados (bet par to nevienam ne vārda):

Pausts atbalsts arī uzņēmējdarbībai, jaunu darba vietu radīšanai, nodokļu sloga un valsts birokrātijas mazināšanai. LPP/LC iestājas par ilgtspējīgu, reģionāli līdzsvarotu tautsaimniecību un ekonomiski patstāvīgām pašvaldībām, kā arī par sociālās drošības un stabilitātes nodrošināšanu ilgtermiņā un sociālā budžeta neaizskaramību.

Un beigu beigās lielais sauklis - mēs roku rokā pie valsts budžeta, dalīsim to un visiem tiks:

Arī Ainārs Mežulis no Smiltenes apgalvoja, ka cilvēki ir noguruši, viņi baidās, ka var būt vēl sliktāk, arī Mežulis atbalstīja kongresā vairākkārt izskanējušo domu, ka tikai uzņēmēji roku rokā ar politiķiem var izvest Latviju no krīzes.

Īsāk sakot skaists bla bla bla, kuram nav reāla seguma, jo ne TP, ne LPP atbildību pēdējā gada laikā nav vēlējusies uzņemties (pat Rīgā, kur LPP tā kā ir pie varas grožiem). Nav arī īsti izskaidrots, kāpēc vēlētājam būtu jātic cilvēkiem, kuru kopējā parādu summa visticamāk pārsniedz nākamā gada budžetā īsināmo tēriņu apjomu. Jāpiezīmē arī to, ka domātā forma - valsts un privātīpašuma sapludināšana - nav sveša. Šīs idejas autors tika kādreiz Itālijā (kas ir Latvijas ziemeļu radiniece) uz rokām nēsāts. Jā, viņa vārds bija Musolīni un viņš bija parasts skolotājs ar kaislīgām runas spējām, bet absolūti neracionālu prātu - sociopāts pēc definīcijas un ticības. Un šo režīma veidu nesauca nekā savādāk kā "fašisms".
Kopumā ideju jaunu jau nav un var just, ka vienīgais veids, kā pelni kubā cer kaut ko panākt, ir bezgalīga smadzeņu skalošana. Taču diemžēl to nevar veigt bezgalīgu skaitu reižu - nebūtu Šlesers solījis iepriekšējās vēlēšanās 50 tūkstošus darba vietu, daļa cilvēku vēl noteikti viņam noticētu. Nebūtu TP demonstratīvi centies boikotēt valdības darbu pēdējo pusgadu - vēl kāds ticētu, ka Andris Šķēle ir atnācis strādāt, nevis savu ādu glābt. Zināmā mērā tas ir tāds "leap of faith" - mēs jau varam rīkot skaidrošanu, pretējas akcijas, bet beigu beigās viss izšķirsies uz to vienkāršo, mūsu zemes nogurdināto vēlētāju - vai viņi spēs redzēt cauri šai miglai vai nē.

Augšā un lejā

Pēdējās nedēļas dzīve augšā un lejā visu laiku:

* Atkal pēdējā brīdī tiek pulēts kvalifikācijas darbs - lejā
* Taču darbs ir padarīts un ir apjomīgs un saturā bagāts - augšā
* Ir taču kaut kas piemirsts, noteikti par to atgādinās, tam jāsagatavojas - lejā
* Taču ieskaitīts tas visticamāk būs - augšā
* Nelijas Furtado "Mi Plan" ir tik dzīvs ieraksts, ka gribās gan dziedāt, gan dejot līdzi - ļoti augšā (praktiski darbā vajadzēja pateicībā ierakstīt, protams, kopā ar pateicību mīļotajai)
* LNT vakardienas reklāma pelnu kubā komandai 4 stundas no vietas, tāpēc netiek rādīta "Chuck" sērija - ļoti lejā
* No rīta pārlasām vēlreiz kvalifikācijas darbu un konstatējam ka tiešām nav tik slikti - nedaudz augšā
* Esmu pieķēries saviem Google Summer of Code pienākumiem un prāts tīri labi "saslēdzās" - vēl nedaudz augšā

Kvalifikācijas darbā rakstīju par plānošanas sistēmu uz CalDAV bāzes kā Microsoft Exchange aizvietotāju. Ir doma par to plašāk stāstīt, kā arī atrādīt izveidošanas dokumentāciju Ubuntu Linux un Windows savietojamības seminārā 3. jūlijā LULC. Plašākas detaļas sekos.

Perfekta vētra

Esmu konstatējis, ka man plaši nepatīk savas domas klāstīt, jo kļūstu nikns un kašķīgs, ja man nepiekrīt. Tā nav īpaši laba lieta, bet dažreiz ir sevi jāizaicina. Tāpēc vēlējos izklāstīt savas necilās domas par Neo sāgu, kas šobrīd tuvojas izskaņai - ar vai bez tiesas procesa, bet bez upuriem (cerams). Neo, tagad jau zināms kā Ilmārs Poikāns, jau ir mājās pie savas ģimenes, drošvien paņēmis nedēļas bezalgas atvaļinājumu, lai atpūstos no stresa un gatavotos pirmstiesas tiesiskajai stratēģijai. Arī Nagle, ceru, ir atguvusies, un lai arī augsti nevērtēju viņas žurnālistikas veikumu kā skatītājs, ka viņa turpinās darbu un veidos labākus sižetus, par kuriem būs vairāk vērts runāt nekā Neo algu saraksti. Šis raksts nav kādu nosodīt vai tiesāt, bet gan lai rastu atbildes vai ceļu uz tām.

Kopumā manī arī šīs dienas ir virmojušas plašas emociju vārsmas, kuras ir bijis grūti iegrožot, tāpēc nedaudz cieta blakus lietas. Daļēji rakstu šo arī, lai nebūtu jāskaidro simtām reižu sava pozīcija.

Izmeklēšana - izmeklēšana, izņemot mistisko žurnālistes kratīšanu, manuprāt kopumā skatāma kā normāla izmeklēšana IT noziegumos. Jāpiezīmē, ka izmeklētāju profesionalitāte un pieejamie resursi pa nodaļām atšķiras. Tā kā Latvijā IT drošības speciālistu nav daudz, bet viņi ir labi kvalificēti, tas var izskaidrot to veiklumu, ar kādu Ilmārs tika pieķerts. Ir arī skaidrs, ka Ilmārs par sevi līdz galam nepadomāja. Par kratīšanu Nagles dzīves vietā - ir skaidrs, ka šobrīd tas ir karstākais jautājums un cerams, ka drīz tiks rasta atbilde. Šobrīd arī šķiet, ka gan žurnālistiem, gan tautai (tai skaitā arī man) nav diezko skaidrs, kā tad izpaužas žurnālista speciālā aizsardzība. Vienkārši emocionāli teikt, ka žurnālistus nedrīkst kratīt man liedz apziņa, ka žurnālisti ir arī cilvēki, kuri visticamāk var pārkāpt likumu - no tā neesam pasargāti mēs neviens. Ko tādā gadījumā policijai darīt? Sēdēt un neko nedarīt? Bet mēs taču esam par tiesisku valsti! Šobrīd mums ir perfekta emociju vētra, bet praktisku un analizējošu balsu ir maz. Žēl. Man arī nepatīk, ka tiek pieprasīts kādu atlaist tikai tāpēc, ka kāds ir rīkojies nepatīkami sabiedrībai;
Rakstot šo rakstu uzdūros arī interesantai dilemmai, kas šķiet, arī būs tas fokusa punkts diskusijām par šo kratīšanu - *ja* pat Nagle zināja par Neo rīcību, pazina viņu, vai arī tad viņu neaizsargā preses likums? Katrā ziņā no šī konflikta varētu rasties arī kaut kāda skaidrība nākotnei - kas būtībā ir tikai apsveicami (protams, to varētu izdarīt pie drāmas, bet kas pie mums notiek bez drāmas...).
Neo rīcība - Neo jeb Ilmāra rīcība man personīgi ir cilvēciski saprotama, bet ne vairāk. Indikācija, ka viņš ir tik populārs, nav mums glaimojoša - šobrīd tā atgādina, ka mēs labāk esam vergi, kuri iespēju robežās saviem kungiem parādam zobus un rūcam, nevis vienkārši paceļamies viņiem pāri un nenolaižamies līdz viņu līmenim. Algas? Algas lielākoties Neo publicēja no valsts uzņēmumiem un aģentūrām, kuras pelna pašas un kuru darbību reglamentē speciāli statūti. Ir skaidrs, ka ir pāris iestādes, kuru lielderīgums un kā tās tiek vadītas ir jāizvērtē - bēdīgi slavenie Rīgas Satiksme un Latvijas Ceļi nāk prātā - taču kopsumā mērķis netika sasniegts. Tās nebija valsts iestādes, kurās samazinot algas, pēkšņi parādītos nauda pensijām. Liela daļa cilvēku, kad Neo sāka savu parādi, to labi apzinājās. Un apzinās to tagad. Tāpēc atbalsts Neo pārsvarā ir emocionālā plāksnē. Taču cik ilgi mēs staigāsim ar auseklīšiem sirdīs? Kad šīs sirdis dos ceļu prātiem, lai varētu uzcelt valsti, ne tikai lamāt to, kas mūsu nedarīšanas un nevēlēšanās darīt dēļ ir izveidots šeit? Ir žēl, ka žurnālisti pat šajā domā negrib iedziļināties, skandinot tikai "sabiedrībai ir tiesības zināt". Diemžēl pievērstās uzmanības Neo dēļ ļoti daudzas lietas, daudz aktuālākas lietas ir reti apskatītas vai nav apskatītas vispār. Piemēram, fakts, ka Latvija krīzes apstākļos joprojām tērē desmitiem milijonu Microsoft programmatūrai - pat serveru sistēmām. Vai arī visi IT konkursi. Ir tāda sajūta, ka žurnālisti ir izvēlējušies sabiedrības tracināšanas un antagonisma ceļu, kas nekad nav novedis pie labiem rezultātiem - 13. janvāris, lai arī kā mums simpatizētu Saeimas logu dauzīšana, parādija, ka īstenībā 4. vara ir pamatīgi izgāzusies visos eksāmenos pēc kārtas - tā nav spējusi izaudzināt atbildīgu, saprotošu un zinātkāru sabiedrību, tā ir izaudzinājusi sabiedrību, kas meklē mūžīgo kašķi ar valsti. Rezultāts? Viss stāv uz vietas. Visiem liekas, ka nodokļu nemaksāšana ir foršs protests - kaut praktiski tas samazina iespējas ārstēt visus slimos cilvēkus. Visiem liekas, ka neiet uz vēlēšanām ir pareizi - jo galu galā "nav par ko vēlēt", jo visi viņi ir idioti un zagļi - kaut reāli tieši neiešanai ir pretējās sekas tam, ko viņi vēlās pateikt. Praktiski - tie ir protesti pret sevi. Mēs nemeklējam kļūdas un problēmu risinājumus sevī, bet domājam, ka mēs esam nevainojami un mums visu laiku ir taisnība. Bet iekšēji sirdī mēs zinām - tā nav.
Nagles rīcība - es gribētu respektēt žurnālistus, un lielāko daļu es to daru. Taču es uzskatu, ka šobrīd paceltais karogs par Nagli ir nepareizais. Diemžēl viņas vadībā De Facto ir kļuvis par tādu kā LNT TOP 10 diezgan izteiktu līdzinieku - un tas nenozīmē neko labu. Lai arī paceltās tēmas un sižeti ir reizē patiesi, tie tiek diezgan pārspīlēti un pietrūkst analīzes daļas. Piemēram, bēdīgi slavenais sižets par IeM un pilsoni bija diezgan vienpusīgs - skaidrs, ka atsaldēta cilvēka draudi par nogalināšanu var izsist no miera jebkuru cilvēku. Skaidrs, ka policijas komunikācija ar viņu bija ļoti slikta. Bet nu ministre ir pamatīgi aizņemta šobrīd, tāpēc ir skaidrs, kāpēc viņa ar šo pilsoni nespēja tikties.

Taču tas nenozīmē, ka neuzskatu De Facto par vērtīgu raidījumu. Ir skaidrs, ka ideāli eksistē tikai fantāzijās. Vēlu komandai to labāko un jaunus žurnālistiskos izaicinājumus. Un vairāk analīzes, lūdzu :)

Beigās vēlētos piezīmēt, ka esmu JL un Vienotības atbalstītājs, un lai arī Linda Mūrniece bieži vien ir emocionāli pateikusi to ko nevajag, kā arī nevaru piekrist daļai no viņas viedokļiem, man viņa simpatizē, jo lai arī cilvēks ar kļūdām, viņa strādā un cenšas. Un saprotu, ka viss šis trādirīdis kaut ko jau atstās uz reitingu - lai kā man negribētos atzīt (Lai arī Linda ir atzinusi, ka labprāt nestartētu vēlēšanās, jo vēlās dzīvot savu dzīvi).

Kopumā gan ārā, gan iekšā - mūsu prātos, sirdīs un sirdsapziņās - iet šobrīd karsti, taču ir cerība, ka ilgtermiņā šai situācijai varbūt daudz svētīgāka nozīme nekā īstermiņa negācijām. Ar šo cerību tad arī dzīvoju.

Pretējās lomās

Lai gan man iekšā vārās vesela viedokļu jūra par (AŠ)² un šī brīža politisko virtuvi, gribēju izklāstīt diezgan vienkāršo domu, kas radās pārdomās par to, ka savā ziņā ironiski ir tas, ka šobrīd Vienotība un AŠ² atrodas pretējās lomās, nekā iepriekšējās vēlēšanās JL un TP/LPP. Pirmām kārtām, Vienotība ir pie, lai arī mazākuma, bet varas un AŠ² ir pietiekami gudri, lai negāztu valdību, bet neļautu tai īsi strādāt. Īstermiņā gan līdz šim tas ir atspēlējies viņiem pašiem un interesanti būs tad, ja augustā AŠ² reitings vēl tupēs pie 5% (kas ir diezgan iespējams, jo vēlēšanas ir pārāk tuvu, lai lielus plusus dotu viltus manervs ar nosaukuma maiņu). Vai valdība kritīs? No ciniski vēsā politikas vērotāja punkta saku, ka būs interesanti. Kā pilsonim man no šīs idejas vien kļūst neomulīgi. Turklāt gāšana var sanākt tikai tāda kā formalitāte, jo lai valdību izveidotu AŠ² un SC - tik stulbs neviens nav, jo tas var nopietni iedragāt abu grupējumu iespējamo vēlētāju bāzi. Tātad AŠ² šobrīd ir opozīcijā un....sludina, ka viss ir slikti :) Tieši šodien šī nepārspējamā viedokļu atšķirība bija skaidri redzama publiskajā telpā. Pelnu kubā paziņojums par nu dikti aso nepieciešamību pārtraukt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem un Tele2 polit...tpu, atvainojos, Stendzinieka kārtējais ģeniālais rullītis jau ir dikti "negatīvs" padevies. Iespējams, ka kārtis jauc jaukais pavasaris, citas, zemei tuvākas aktualitātes, kā arī fakts, ka Grieķijā plosīšanās beidzās tā arī nekur nesāksies - un ja Grieķija noslēgs vienošanos ar SVF, tas būs diezgan nepatīkams fakts sejā tiem, kas apgalvo, ka bez "lielajiem ļaunajiem banķieriem" mēs varētu iztikt.

Protams, ka kaut kādas reitingu konvulsijas būs, bet kopsumā AŠ² cenšas pludināt informācijas kanālos to pašu piedāvājumu, kas līdz šim TP nav nodrošinājis praktiski nekādu reitingu kāpumu. Arī reāla alternatīva plāna trūkums pamatīgi buksē šo pasākumu. Savā ziņā interesants sociālais eksperiments vai pat baiss vēstures notikums būs šīs Saeimas vēlēšanas - vai vēlētāju apziņa nostrādās pēdējā brīdī vai Latvija kā valsts lēnām izplēnēs.