Sīkumi mēness ēnā

Jaunais gads ir iesācies un kustīgie atomi-cilvēki šaudās šurp un turp, neskatoties uz lienošo krīzi, "stulbo valdību", un tā tālāk. Šādi tādi sīkumi rinķo pa galvu - esmu piebeidzis pirmo sesiju savā mūžā un jau reģistrējies pavasara semestrim. Pirms pāris nedēļām finišēja pēdējā "Stargate Atlantis" sezona. Jāatzīst, ka pirmo reizi skatoties finālepizodi, tā šķita sasteigta, taču vēlāk vēlreiz to noskatoties, viss šķiet savā vietā, pat viegli visam izsekot un sāc pamanīt detaļas, kuras autori ir noteikti gribējuši, lai jūs pievērstu uzmanību.

Vēl no atvērtā koda pasaules jāatzīmē Gstreamer progress dažādās jomās, Lazslo aktivitātes Jokosher virzienā (katru dienu kaut ko klāt piekodējot, būs jāizprovē), kā arī DVD atbalsts ar resindvd elementu 'bad' elementu kopā ir pamatīgi uzlabots. Līdz ar to esmu sācis testēt un pārbaudīt dažādus nesen un sen iepirktos diskus ar jauno sistēmu.

Par šo laiku ir sanācis iepirkt fantastiskos 1985. gada TV minisērijās iemiesotos "Kapteņa Granta bērnus" par 1.59 Ls (Ulfsaka Paganels šķiet kā no Granta romāna lappusēm izkāpis, pārējie varoņi arī ir ticami un ļoti tuvi saviem grāmatas brāļiem). Šad tad sanāk kaut ko izlasīt/noklausīties/noskatīties no bērnības, un lai arī atgriešanās tajā ir forša, jāsecina, ka darba mākslinieciskā vērtība nav diezko liela. Taču ar KGB (ironiska līdzība, vai ne?) ir skaidrs, ka tas ir nenovērtēts dimants. Tieši šādam ir jābūt piedzīvojumu kino. Jā, tajā ir jaušams optimistisks naivums, drusku padomju estētikas, arī finansējuma ierobežojumi, taču scenogrāista/scenārista/režisora domu plašumi, cenšoties iekļaut pēc iespējas vairāk no ļoti interesantā romāna, paralēli veidojot jauku atklanīšanos Vernam, ar cieņu stāstot nelielu stāstu par šo piedzīvojuma romānu ciltstēvu. Visinteresantākais ir tas, ka kino vīri ir iedzīvinājuši ar ļoti maz rindu skaitu, bet vairāk ar noskaņu drūmo Jaunzelandes posmu (Filmā mirst uzticīgais kalps Olbinets un komanda no bezcerīgas situācijas Austrālijā caur upi Jaunzelandē nokļūst ar plostu, vienkārši aizguļoties), kā rezultātā pēdējās divas serijas pat tagad man uzdzen drūmu noskaņu, kas finalizē ar kapa ar "Britania" zīmi un jukušā jūrnieka atrašanu. Pirmo reizi kā sešgadīgam tirliņam skatoties, tas likās kā izmisuma kalngals, jo es neticēju, ka viņi to mistisko "kapitanu" atradīs.

Labi, pietiks nostaļģijas. Lai sokas šajos pirmajos enerģiskajos vērša gada mēnešos.