Labu ierakstu vasara

Šis gads māksliniekiem ir bijis ļoti veiksmīgs. Ir tapušas daudzas labas, izteiksmīgas filmas, ieraksti, ir izpildīti pārpildīti koncerti (arī mūsu mājās), kas ir izraisījuši lielu sajūsmu. Pat lielajiem kritiķiem ir bijis grūti noturēties.

Šogad vasarā mūzikas ierakstus ir izlaiduši rinda manis iemīļoto mākslinieku. Nedaudz par viņiem, plašākas kritikas (varbūt) sekos vēlāk.

Manic Street Preachers "Send Away The Tigers" - daudz kritizētie, taču arī manuprāt nepelnīti peltie "Know Your Enemy" un "Bloodlines" bija tomēr tāds kā pauzes moments "manisko lūdzēju" biogrāfijā. Varam tagad uzelpot, jo tas nebija beigu sākums. Kāpēc tā varam runāt? Tāpēc ka "Your Love Alone Is Not Enough", "Autumnsong", "Winterlovers", "Second Great Depression", kā arī tituldziesma runā ļoti izteiksmīgi par velsiešu rokeru atgriešanos savā labākajā formā. MSP ir atpakaļ "pie ruļiem", lai parādītu pašreizējiem jaunajiem rokstāriem, kā ir jāraksta, jāspēlē un jādzied roka dziesmas. Viņi izpildīja solīto - teica, ka atgriezīsies pie saknēm - tas ir jūtams, albums būs Guns'n'Roses un citu astoņdesmito gadu roķeru stilā - tas ir ļoti patīkami dzirdams, un galvenais, ka viņi sevi vairs neuztver tik nāvīgi nopietni, kas bija pēdējo trīs albūmu iezīme. Zvaigņu skaits nav jāliek, jo nav vērts. MSP faniem tā ir patīkama atgriešanās pie roķīgā popa (ja tā vispār var nosaukt MSP dziesmas. Nu un, ka melodiskas), jauniešiem, kas tikai tagad izdzird šādu grupas nosaukumu - ļoti labs sākuma punkts MSP muzikālās pasaules apguvei.


Travis "The Boy With No Name" - līdzīgi kā MSP, daudzi Travis karjerā sāka saskatīt paguruma un asuma zuduma pazīmes un bija jau šo grupu norakstījuši. Arī viņu jaunais ieraksts, kas ir jūtami optimistiskāks un elēģiskāks, tiek kritizēts par nepietiekamu asumu un nespēju iesist kanti Coldplay. Taču paši Coldplay un Martins tā nedomā un ciena un godā savus "senčus" un jaunās dziesmas, kā arī daudzi fani un kritkiķi viņiem piebalso. Skaidrs, ka šis albūms neaizsniegs "The Man Who" slavas virsotnes, bet tam ir pietiekami tā dīvainā pulvera, ar kuru mūs apbur skotu puiši, lai tas kļūtu daudz iemīļotāks nekā "The Invisible Band" un "12 Memories". Manuprāt, pēdējie divi albūmi Travis tomēr bija izdevušies (kaut vai daudz lamātais "12 Memories" satur daudzas ļoti labas, kauč Travis pilnīgi neraksturīgas dziesmas kā "Re-Offender" un "Happy to Hang Around"), taču tie bija jūtami sarežģītāki un kāpa jau ārā no indy pop lauciņa un brida alternatīvā roka pļavā, kas, daudzuprāt, nav "labais stils" (galu galā, kam mums Placebo, Radiohead, utt.). Lai kā arī būtu, Travis ir atpakaļ vecajos zirgos un šoreiz piekrītu pašmāju TVNET mūziķim/mūzikas kritiķim Jānim Žildem, ka tas ir viens no gada skaistākajiem ierakstiem. Ja klausīties, pievēršiet uzmanību "Battleships", "Open Your Eyes" un "My Eyes", kā arī Travis tādam kā ironiskam iekāpienam tīra pop lauciņā "Under The Moonlight". Jāsaka, sieviešu balss viņu dziesmām ļoti labi piestāv.

Paul McCartney "Memory Almost Full" - lai gan esmu Makartnija fans no tīņu dienām, dažādu iemeslu dēļ nav sanācis noklausīties viņa pēdējos ierakstus. Tā nu cenšos atgūt laiku un sāku ar pēdējo viņa ražojumu "Memory Almost Full". Lai gan singls "Dance Tonight" no albuma neko "sarežģītu" nesolija, pats albums nav viegli sagremojams, jo Makartnijs ir jūtami audzis kopš "Flaming Pie" laikiem, līdz ar to vienkāršas pop dziesmas jūs nesagaidīsiet (izņemot singlu, kas pats par sevi ir lipīguma kalngals). Ieraksts prasa to noklausīties vairākas reizes, taču dziesmas beigās "aiziet" un melodijas un teksti paliek prātā. Atmosfēras ziņā tas atgādina "Band Of The Run" laikus, piemēram, "Only Mama Knows" ir vienkārši labs roķis kā izņemts no "Red Rose Speedway" laikiem, citas dziesmas atgādina par viņa astoņdesmito gadu daiļradi vai to pašu "Flaming Pie"(klausīt dziesmu "Feet In the Clouds"), kā arī "Flowers In The Dirt" un "Off The Ground" skaņu. Sanākusi tāda kā retrospekcija, kas šajā gadījumā no sirmā mākslinieka ir tas labākais. Apbrīnojami. Pols joprojām rulē.