Par vēlamo, patīkamo un realitāti

Diemžēl gan man, gan maniem tautiešiem ik pa laikam iznāk iekrist slazdā, kas saucas "a na*** tā nevar būt? tā taču vajag būt! Viss, mainām likumus, jo tā taču ir loģiski!". Tam seko karstgalvīga diskusija, kurā parasti neviens nepiekāpjas un visa lieta nosprāgst līdz ar projekta aizvēršanos, kurš pasludina, ka Latvija "tam vēl nebija gatava" un ka visi vispār ir pret progresu šeit.

Bet par visu pēc kārtas. Protams, ir runa par E-bibliotēku. Pasākums izskatās pēc vienkārša tiešsaistes grāmatu veikala, taču galvenā ideja ir tāda, ka viņi diezgan slaidi uzliek no piecu stāvu mājas autortiesību likumam. Autortiesību likumu - pārsvarā gan savas nezināšanas dēļ - nemīl neviens, jo tas ir kaut kas tāds, kas aizliedz kaut ko bez reāli taustāmiem labumiem parastam pilsonim. Lielāko daļu vainas par to ir jāuzņemas AKA/LAA ar savu ambiciozo naudas iekasēšanu tur vajag un kur nevajag (un vispār augstprātīgo toni savā komunikācijā gan ar autoriem, gan patērētājiem), kā arī likumdevējiem, kas tik "štampojuši" autortiesību lobiju izmaiņas mūsu likumos, padarot mūs par daļējiem muļķiem attiecībā uz pārējo Eiropu (kaut arī pro IP lobijs ir spēcīgs arī citur).

Taču šis nav tas gadījums, ka kāds projekts stātos pret autortiesību likumu tā trūkumu dēļ. E-bibliotēka spekulē par publicēšanas tiesībām, kas ir bijušas autortiesību likumos pat pirms mūsu valsts dibināšanas 1918. gadā. Projekts, uzskata, ka apgalvojot, ka ir bibliotēka, viņi ir atrisinājuši galveno autortiesību jautājumu - publicēšanas tiesības un autortiesību maksas. Diemžēl viņu legālajai teorijai ir daudz lielāki robi nekā TPB puišiem. Es neiedziļināšos sīkumos - ja nu vienīgi kāds uzstās vai pieprasīs - bet galvenais ir bibliotēkas klasifikācija un fakts, ka šī klasifikācija absolūti nemaina ar autortiesībām saistītās problēmas.

Kopbilde šobrīd ir tāda - projekts sevi ir pasludinājis par gaismas nesēju, pēc manām domām šobrīd pārkāpjot vairāk vai mazāk likumu (bet nu gala spriedumu var dot tikai tiesa protams). Projekta organizētāji cer, ka publiskā doma piespiedīs radīt izņēmumu attiecībā uz viņiem. Es par to gan nebūtu tik drošs. Kā arī man atklāti nepatīk šādi spekulatīvi gājieni. Protams, eksistē viedoklis, ka Latvijā savādāk nevar un ka tikai atklāts antagonisms ar likumiem var kaut ko mainīt.

Varbūt lai neliktos, ka es galīgi nejūtu simpātijas pret šādiem projektiem pateikšu - pati ideja nav slikta, taču šādi es to nevirzītu. Es to virzītu komplektā ar gudrām likumu izmaiņām, kas izklausītos loģiskas attiecībā uz šādiem projektiem. Autortiesību likums ir sačakarēts, tā ir taisnība. Taču publicēšanas tiesības ir tā pamatā un diezvai tuvākajā laikā tas mainīsies.