Pēcis Pelēcis Vilks. Vienkārši pilsonis Vilks.

Saprast krievus

2010-12-12T14:29:00.003+02:00

Interesanta un domas rosinoša analīze par Krievijas kā krievu etnosa dzimtenes pagātni, tagadni un nākotni no Dmitry Furman "Window on Eurasia: Russia Cannot Be a Democracy in Its Current Borders". No Veiko Spolīša Twitter vīterojuma.

Uzvara cīņā par smagāko nastu un kā maziem cinīšiem gāzt lielu vezumu

2010-10-03T10:53:00.007+02:00

Vispirms jau apsveikumi partijas biedriem un kolēģiem no Vienotības kampaņas komandas, kas pēdējos 4 mēnešus nav ne lāgā gulējuši, ne savus tuvos redzējuši. Es tiku iesaistīts kampaņā tikai tās beigās - septembrī. Bet par šo laiku tā jau ir paspējusi ļoti daudz mainīt manus ikdienas mācību un darba plānus.

Beigās protams liels respekts un visa labā vēlējumi Valdim Dombrovskim. Bez viņa vēsās pieejas krīzei un šīs "mierīgā lāča" harizmas vēlētājs mums nenoticētu. Heh, es baidos ka mēs paši sev nenoticētu. Lai arī mums ir daudz ļoti jauku un labu cilvēku partijā, tomēr ir savas sāpes un sāls brūcēs, ir arī neliela neticība ik pa brīdim ko jūtu. Bet šī neticība ir jāpārvar, un uzvara vēlēšanās noteikti dos lielisku signālu/iespēju visiem V biedriem sākt nopietni izmantot doto varu, sākt strādāt partijas tālākā izveidē, kas varētu labi papildināt parlamenta darbu.

Ir skaidrs, ka runas par V nevienotību ir plašas - tai pašā laikā gribētu norādīt, ka lai arī ir reizēm asas diskusijas, kopējais viedoklis ir diezgan stingrs - ir jāstrādā kopā, diskusijās jārod atbildes. Vairāk vai mazāk Vienotība ir neliels Latvijas sabiedrības modelis, kurā visi maļamies.

Vismazākās domstarpības ir par ekonomiku - tagad, kad Repše aiziet no lielās politikas un atstāj brīvu FM krēslu, būs interesanti redzēt nākošo finanšu un ekonomikas ministru kandidātus, jo tas dod iespējas vēlreiz izvērtēt plānus un idejas un izvēlēties labākos cilvēkus. Gan Vilks, gan Zīle, gan Štokenbergs varētu būt labas kandidatūras šiem amatiem. Vēl man ticības kredīts ir Kamparam - ja pat viņš vairs nesēdēs ministra krēslā, sekošu viņa iniciatīvām ekonomikas sildīšanas jomā.

Atgriežoties pie kampaņas, esmu ļoti priecīgs par jaunajām tendencēm - latvieši sāk nopietni izmantot tīmekļa vidi demokrātijas organizēšanai. Sabiedriskās organizācijas "Delna" projekts kandidatiuzdelnas.lv, sabiedriskās politikas centra "Providus" tiešās komunikācijas portāls partiju kandidātiem gudrasgalvas.lv, aicinājumi vēlēt, kurus veica vismaz 3 projekti un lapas, daudzi blogeri un nozīmīgas tīmekļa personības.

Pats kā Vienotības atbalstītājs daļēji realizēju savu minikampaņu ideju izveidojot ļoti vienkāršu lapu parvienotibu.lv, kurā joprojām ir atrodami Vienotības kampaņas materiāli un atskaites punkti - jā kāds grib saprast, ko Valda Dombrovska vadībā "Vienotība" ir iecerējusi paveikt nākošajos 4 gados. Kopumā ir skaidrs, ka tīmeklis dod iespēju komunicēt ar nozīmīgu skaitu vēlētāju 'pa taisno' un tas ir jāturpina izmantot. Vēl vairāk - Igaunija jau to ir pierādījusi - valdībai ir aktīvāk jāizmanto tīmekļa dotās iespējas cilvēku iesaistei likumu izstrādē un lēmumu pieņemšanā.

Man nav ilūziju, ka politika pēkšņi vienas diennakts laikā kļūs daudz tīrāka un cēlāka - tas ir lēns process. Ir arī skaidrs, ka bez mūsu palīdzības tas nevirzīsies uz priekšu. Labas demokrātijas pamatā ir nemitīga iesaistīšanās. Ne tā, ka jāziedo tam visa dzīve, bet visiem pa nelielam gabaliņam, katram pēc savām zināšanām un iespējām.

Lai mums visiem veicas!

Britnija meklē jaunas mājas

2010-08-20T12:05:00.007+02:00

Lūgums palīdzēt!

Kaķenīte Britnija meklē jaunas mājas. Šī kaķenīte (vārdu esam iedevuši paši) pieklīda pie mūsu kāpņu telpas apmēram 3 nedēļas atpakaļ. Pēc visas viņas uzvedības spriežot, viņa ir pieradusi pie cilvēkiem, nebaidās no tiem, un pat otrādi - ilgojas pēc to sabiedrības. Šķiet, ka kāds slikts cilvēks viņu ir izlicis no kāda no dzīvokļiem, jo katru reizi, kad kāds virina kāpņu telpas durvis, viņa traucas skatīties, kas tur nāk. Viņa ir ļoti mīlīga un kārtīga, spriežot pie uzvešanās pie "paikas" bļodiņas. Mēs viņu regulāri pabarojam, bet līdz rudenim viņai tomēr gribētos atrast mājas, jo viņa ir izteikts mājas kaķis un diezvai spēs par sevi parūpēties. Diemžēl mēs viņu nevaram uzņemt savā ģimenē, jo mums jau viena kaķenīte ir un viņas diezko labi nedraudzējas. Tāpēc lūdzu padodiet uz priekšu šo ziņu. Informācijai zvaniet 26145557 vai rakstiet pecisk@gmail.com. Mēs atrodamies Ogrē.

Paldies jau iepriekš par atsaucību,
Pēteris.

Vēsture mēdz atkārtoties. Ja mēs to pieļaujam.

2010-06-06T17:05:00.004+03:00

Pirmā jūnija nedēļa turpina būt karsta politisko notikumu ziņā. Pēc tam, ka TP ar jūtamu nolemtības sajūtu nobalsoja par savienības veidošanu ar LPP/LC, pēc tam, ka Ēķis acīmredzamā nepārdomātā steigā katru darbdienas vakaru deldēja LNT reitingus (jā, pirmo PLL raidījumu visticamāk skatījās 16%, bet pēdējo piekdien nedomāju ka vairāk par 5%), pēc tam, kad ceturdien neskatoties uz daudzkārtējiem (ja esam precīzi, septiņiem) mēģinājumiem dot pieprasījumu paskaidrojumiem EM Artim Kamparam par Parex līzinga Baltkrievijas meitasuzņēmuma pārdošanu un četriem neveiksmīgiem mēģinājumiem pieprasīt budžeta likuma caurskatīšanu paātrinātā gaitā opozīcija joprojām bija zaudētājos, sestdien beidzot sagaidījām Šleseršovu - LPP/LC tuss ar vienu vienīgu mākslīgu mērķi - plakātiski pasludināt savienību ar otru A.Š. dvīņu "molekulu" Tautas partiju.
Tā kā man pirmdien bija jānodod kvalifikācijas darbs un nākošajā dienā es biju tāds nekāds, ar dusmām apbrīnoju Ēķa vēlmi čakarēt LNT programmu (starp citu, visur - gan Lattelecom interaktīvajā TV, gan manstv.lv - bija pieejama vecā, ar "Chuck" desmitos pirmdienā, ko es ļoti gribēju redzēt pēc kvalifikācijas darba nodošanas). Pakāpeniski man kļuva vienalga, jo man jau sen ir skaidrs, ka būs jāstrādā ar cilvēkiem, būs jāskaidro situācija un tam, ko dara vai nedara pelni kubā, nav lielas nozīmes - ja mēs rīkosimies.
Atgriežoties pie sestdienas balagāna - visu dienu nodarbojos ar programmēšanu un savu lietu kārtošanu, un beigās uzmetu aci portāliem - kas labs ticis teikts un rakstīts par sestdienas pasākumu. Lai gan pret DELFI man ir divejādas jūtas, šoreiz raksts ir laikam visprecīzākais, lai raksturotu pelnu kubā jauno virzienu. Jāsāk ir laikam ar šī raksta fotogrāfiju:

Tam seko nelieli izvilkumi no tā:

Godmanis pauda cerību, ka vēlētāji noticēs profesionāļiem, jo, piemēram, Ivars Strautiņš, kā nodrošināt darba vietas pienrūpniecībā, Gunārs Ķirsons - sabiedriskajā ēdināšanā, Kirovs Lipmans - farmācijas rūpniecībā. "Šie cilvēki arī zinās, kā atmaksāt milzīgo valsts parādu, jo nevienam pasaulē nav uzdevums - apmaksāt mūsu parādus," teica Godmanis.

Problēma tikai tāda Godmaņa kungs, ka šiem kungiem bija jādara savs darbs uzņēmējdarbības sfērā. Un nevis jālien politikā. Savādāk nebūs kas to dara - vai jūs piekrītat? Protams, pašu bremzētais un čakarētais tiek pagriezts pretējā virzienā - kā nekā ir cerība, ka neviens neatcerēsies, ka TP vēl līdz pat aprīlim bija valdībā:

Šķēle uzsvēra, ka bezdeficīta budžetam ir jākļūst par valsts budžeta veidošanas praksi. Ir jāizstrādā arī saprātīga starptautiskā parāda atdošanas stratēģija. Šķēle pauda viedokli, ka pašreizējā valdība ir palaidusi garām iespēju reformēt valsts pārvaldi. Valdība esot rīkojusies kā pusaudzis, kuram iedota liela nauda, bet viņš iegāja kazino un to notrallināja.

Un protams, vēl kaut kas, kas tā kā nav izdarīts iepriekšējos gados (bet par to nevienam ne vārda):

Pausts atbalsts arī uzņēmējdarbībai, jaunu darba vietu radīšanai, nodokļu sloga un valsts birokrātijas mazināšanai. LPP/LC iestājas par ilgtspējīgu, reģionāli līdzsvarotu tautsaimniecību un ekonomiski patstāvīgām pašvaldībām, kā arī par sociālās drošības un stabilitātes nodrošināšanu ilgtermiņā un sociālā budžeta neaizskaramību.

Un beigu beigās lielais sauklis - mēs roku rokā pie valsts budžeta, dalīsim to un visiem tiks:

Arī Ainārs Mežulis no Smiltenes apgalvoja, ka cilvēki ir noguruši, viņi baidās, ka var būt vēl sliktāk, arī Mežulis atbalstīja kongresā vairākkārt izskanējušo domu, ka tikai uzņēmēji roku rokā ar politiķiem var izvest Latviju no krīzes.

Īsāk sakot skaists bla bla bla, kuram nav reāla seguma, jo ne TP, ne LPP atbildību pēdējā gada laikā nav vēlējusies uzņemties (pat Rīgā, kur LPP tā kā ir pie varas grožiem). Nav arī īsti izskaidrots, kāpēc vēlētājam būtu jātic cilvēkiem, kuru kopējā parādu summa visticamāk pārsniedz nākamā gada budžetā īsināmo tēriņu apjomu. Jāpiezīmē arī to, ka domātā forma - valsts un privātīpašuma sapludināšana - nav sveša. Šīs idejas autors tika kādreiz Itālijā (kas ir Latvijas ziemeļu radiniece) uz rokām nēsāts. Jā, viņa vārds bija Musolīni un viņš bija parasts skolotājs ar kaislīgām runas spējām, bet absolūti neracionālu prātu - sociopāts pēc definīcijas un ticības. Un šo režīma veidu nesauca nekā savādāk kā "fašisms".
Kopumā ideju jaunu jau nav un var just, ka vienīgais veids, kā pelni kubā cer kaut ko panākt, ir bezgalīga smadzeņu skalošana. Taču diemžēl to nevar veigt bezgalīgu skaitu reižu - nebūtu Šlesers solījis iepriekšējās vēlēšanās 50 tūkstošus darba vietu, daļa cilvēku vēl noteikti viņam noticētu. Nebūtu TP demonstratīvi centies boikotēt valdības darbu pēdējo pusgadu - vēl kāds ticētu, ka Andris Šķēle ir atnācis strādāt, nevis savu ādu glābt. Zināmā mērā tas ir tāds "leap of faith" - mēs jau varam rīkot skaidrošanu, pretējas akcijas, bet beigu beigās viss izšķirsies uz to vienkāršo, mūsu zemes nogurdināto vēlētāju - vai viņi spēs redzēt cauri šai miglai vai nē.

Augšā un lejā

2010-06-01T15:22:00.005+03:00

Pēdējās nedēļas dzīve augšā un lejā visu laiku:

* Atkal pēdējā brīdī tiek pulēts kvalifikācijas darbs - lejā
* Taču darbs ir padarīts un ir apjomīgs un saturā bagāts - augšā
* Ir taču kaut kas piemirsts, noteikti par to atgādinās, tam jāsagatavojas - lejā
* Taču ieskaitīts tas visticamāk būs - augšā
* Nelijas Furtado "Mi Plan" ir tik dzīvs ieraksts, ka gribās gan dziedāt, gan dejot līdzi - ļoti augšā (praktiski darbā vajadzēja pateicībā ierakstīt, protams, kopā ar pateicību mīļotajai)
* LNT vakardienas reklāma pelnu kubā komandai 4 stundas no vietas, tāpēc netiek rādīta "Chuck" sērija - ļoti lejā
* No rīta pārlasām vēlreiz kvalifikācijas darbu un konstatējam ka tiešām nav tik slikti - nedaudz augšā
* Esmu pieķēries saviem Google Summer of Code pienākumiem un prāts tīri labi "saslēdzās" - vēl nedaudz augšā

Kvalifikācijas darbā rakstīju par plānošanas sistēmu uz CalDAV bāzes kā Microsoft Exchange aizvietotāju. Ir doma par to plašāk stāstīt, kā arī atrādīt izveidošanas dokumentāciju Ubuntu Linux un Windows savietojamības seminārā 3. jūlijā LULC. Plašākas detaļas sekos.

Perfekta vētra

2010-05-14T10:39:00.004+03:00

Esmu konstatējis, ka man plaši nepatīk savas domas klāstīt, jo kļūstu nikns un kašķīgs, ja man nepiekrīt. Tā nav īpaši laba lieta, bet dažreiz ir sevi jāizaicina. Tāpēc vēlējos izklāstīt savas necilās domas par Neo sāgu, kas šobrīd tuvojas izskaņai - ar vai bez tiesas procesa, bet bez upuriem (cerams). Neo, tagad jau zināms kā Ilmārs Poikāns, jau ir mājās pie savas ģimenes, drošvien paņēmis nedēļas bezalgas atvaļinājumu, lai atpūstos no stresa un gatavotos pirmstiesas tiesiskajai stratēģijai. Arī Nagle, ceru, ir atguvusies, un lai arī augsti nevērtēju viņas žurnālistikas veikumu kā skatītājs, ka viņa turpinās darbu un veidos labākus sižetus, par kuriem būs vairāk vērts runāt nekā Neo algu saraksti. Šis raksts nav kādu nosodīt vai tiesāt, bet gan lai rastu atbildes vai ceļu uz tām.

Kopumā manī arī šīs dienas ir virmojušas plašas emociju vārsmas, kuras ir bijis grūti iegrožot, tāpēc nedaudz cieta blakus lietas. Daļēji rakstu šo arī, lai nebūtu jāskaidro simtām reižu sava pozīcija.

Izmeklēšana - izmeklēšana, izņemot mistisko žurnālistes kratīšanu, manuprāt kopumā skatāma kā normāla izmeklēšana IT noziegumos. Jāpiezīmē, ka izmeklētāju profesionalitāte un pieejamie resursi pa nodaļām atšķiras. Tā kā Latvijā IT drošības speciālistu nav daudz, bet viņi ir labi kvalificēti, tas var izskaidrot to veiklumu, ar kādu Ilmārs tika pieķerts. Ir arī skaidrs, ka Ilmārs par sevi līdz galam nepadomāja. Par kratīšanu Nagles dzīves vietā - ir skaidrs, ka šobrīd tas ir karstākais jautājums un cerams, ka drīz tiks rasta atbilde. Šobrīd arī šķiet, ka gan žurnālistiem, gan tautai (tai skaitā arī man) nav diezko skaidrs, kā tad izpaužas žurnālista speciālā aizsardzība. Vienkārši emocionāli teikt, ka žurnālistus nedrīkst kratīt man liedz apziņa, ka žurnālisti ir arī cilvēki, kuri visticamāk var pārkāpt likumu - no tā neesam pasargāti mēs neviens. Ko tādā gadījumā policijai darīt? Sēdēt un neko nedarīt? Bet mēs taču esam par tiesisku valsti! Šobrīd mums ir perfekta emociju vētra, bet praktisku un analizējošu balsu ir maz. Žēl. Man arī nepatīk, ka tiek pieprasīts kādu atlaist tikai tāpēc, ka kāds ir rīkojies nepatīkami sabiedrībai;
Rakstot šo rakstu uzdūros arī interesantai dilemmai, kas šķiet, arī būs tas fokusa punkts diskusijām par šo kratīšanu - *ja* pat Nagle zināja par Neo rīcību, pazina viņu, vai arī tad viņu neaizsargā preses likums? Katrā ziņā no šī konflikta varētu rasties arī kaut kāda skaidrība nākotnei - kas būtībā ir tikai apsveicami (protams, to varētu izdarīt pie drāmas, bet kas pie mums notiek bez drāmas...).
Neo rīcība - Neo jeb Ilmāra rīcība man personīgi ir cilvēciski saprotama, bet ne vairāk. Indikācija, ka viņš ir tik populārs, nav mums glaimojoša - šobrīd tā atgādina, ka mēs labāk esam vergi, kuri iespēju robežās saviem kungiem parādam zobus un rūcam, nevis vienkārši paceļamies viņiem pāri un nenolaižamies līdz viņu līmenim. Algas? Algas lielākoties Neo publicēja no valsts uzņēmumiem un aģentūrām, kuras pelna pašas un kuru darbību reglamentē speciāli statūti. Ir skaidrs, ka ir pāris iestādes, kuru lielderīgums un kā tās tiek vadītas ir jāizvērtē - bēdīgi slavenie Rīgas Satiksme un Latvijas Ceļi nāk prātā - taču kopsumā mērķis netika sasniegts. Tās nebija valsts iestādes, kurās samazinot algas, pēkšņi parādītos nauda pensijām. Liela daļa cilvēku, kad Neo sāka savu parādi, to labi apzinājās. Un apzinās to tagad. Tāpēc atbalsts Neo pārsvarā ir emocionālā plāksnē. Taču cik ilgi mēs staigāsim ar auseklīšiem sirdīs? Kad šīs sirdis dos ceļu prātiem, lai varētu uzcelt valsti, ne tikai lamāt to, kas mūsu nedarīšanas un nevēlēšanās darīt dēļ ir izveidots šeit? Ir žēl, ka žurnālisti pat šajā domā negrib iedziļināties, skandinot tikai "sabiedrībai ir tiesības zināt". Diemžēl pievērstās uzmanības Neo dēļ ļoti daudzas lietas, daudz aktuālākas lietas ir reti apskatītas vai nav apskatītas vispār. Piemēram, fakts, ka Latvija krīzes apstākļos joprojām tērē desmitiem milijonu Microsoft programmatūrai - pat serveru sistēmām. Vai arī visi IT konkursi. Ir tāda sajūta, ka žurnālisti ir izvēlējušies sabiedrības tracināšanas un antagonisma ceļu, kas nekad nav novedis pie labiem rezultātiem - 13. janvāris, lai arī kā mums simpatizētu Saeimas logu dauzīšana, parādija, ka īstenībā 4. vara ir pamatīgi izgāzusies visos eksāmenos pēc kārtas - tā nav spējusi izaudzināt atbildīgu, saprotošu un zinātkāru sabiedrību, tā ir izaudzinājusi sabiedrību, kas meklē mūžīgo kašķi ar valsti. Rezultāts? Viss stāv uz vietas. Visiem liekas, ka nodokļu nemaksāšana ir foršs protests - kaut praktiski tas samazina iespējas ārstēt visus slimos cilvēkus. Visiem liekas, ka neiet uz vēlēšanām ir pareizi - jo galu galā "nav par ko vēlēt", jo visi viņi ir idioti un zagļi - kaut reāli tieši neiešanai ir pretējās sekas tam, ko viņi vēlās pateikt. Praktiski - tie ir protesti pret sevi. Mēs nemeklējam kļūdas un problēmu risinājumus sevī, bet domājam, ka mēs esam nevainojami un mums visu laiku ir taisnība. Bet iekšēji sirdī mēs zinām - tā nav.
Nagles rīcība - es gribētu respektēt žurnālistus, un lielāko daļu es to daru. Taču es uzskatu, ka šobrīd paceltais karogs par Nagli ir nepareizais. Diemžēl viņas vadībā De Facto ir kļuvis par tādu kā LNT TOP 10 diezgan izteiktu līdzinieku - un tas nenozīmē neko labu. Lai arī paceltās tēmas un sižeti ir reizē patiesi, tie tiek diezgan pārspīlēti un pietrūkst analīzes daļas. Piemēram, bēdīgi slavenais sižets par IeM un pilsoni bija diezgan vienpusīgs - skaidrs, ka atsaldēta cilvēka draudi par nogalināšanu var izsist no miera jebkuru cilvēku. Skaidrs, ka policijas komunikācija ar viņu bija ļoti slikta. Bet nu ministre ir pamatīgi aizņemta šobrīd, tāpēc ir skaidrs, kāpēc viņa ar šo pilsoni nespēja tikties.

Taču tas nenozīmē, ka neuzskatu De Facto par vērtīgu raidījumu. Ir skaidrs, ka ideāli eksistē tikai fantāzijās. Vēlu komandai to labāko un jaunus žurnālistiskos izaicinājumus. Un vairāk analīzes, lūdzu :)

Beigās vēlētos piezīmēt, ka esmu JL un Vienotības atbalstītājs, un lai arī Linda Mūrniece bieži vien ir emocionāli pateikusi to ko nevajag, kā arī nevaru piekrist daļai no viņas viedokļiem, man viņa simpatizē, jo lai arī cilvēks ar kļūdām, viņa strādā un cenšas. Un saprotu, ka viss šis trādirīdis kaut ko jau atstās uz reitingu - lai kā man negribētos atzīt (Lai arī Linda ir atzinusi, ka labprāt nestartētu vēlēšanās, jo vēlās dzīvot savu dzīvi).

Kopumā gan ārā, gan iekšā - mūsu prātos, sirdīs un sirdsapziņās - iet šobrīd karsti, taču ir cerība, ka ilgtermiņā šai situācijai varbūt daudz svētīgāka nozīme nekā īstermiņa negācijām. Ar šo cerību tad arī dzīvoju.

Pretējās lomās

2010-05-07T20:59:00.002+03:00

Lai gan man iekšā vārās vesela viedokļu jūra par (AŠ)² un šī brīža politisko virtuvi, gribēju izklāstīt diezgan vienkāršo domu, kas radās pārdomās par to, ka savā ziņā ironiski ir tas, ka šobrīd Vienotība un AŠ² atrodas pretējās lomās, nekā iepriekšējās vēlēšanās JL un TP/LPP. Pirmām kārtām, Vienotība ir pie, lai arī mazākuma, bet varas un AŠ² ir pietiekami gudri, lai negāztu valdību, bet neļautu tai īsi strādāt. Īstermiņā gan līdz šim tas ir atspēlējies viņiem pašiem un interesanti būs tad, ja augustā AŠ² reitings vēl tupēs pie 5% (kas ir diezgan iespējams, jo vēlēšanas ir pārāk tuvu, lai lielus plusus dotu viltus manervs ar nosaukuma maiņu). Vai valdība kritīs? No ciniski vēsā politikas vērotāja punkta saku, ka būs interesanti. Kā pilsonim man no šīs idejas vien kļūst neomulīgi. Turklāt gāšana var sanākt tikai tāda kā formalitāte, jo lai valdību izveidotu AŠ² un SC - tik stulbs neviens nav, jo tas var nopietni iedragāt abu grupējumu iespējamo vēlētāju bāzi. Tātad AŠ² šobrīd ir opozīcijā un....sludina, ka viss ir slikti :) Tieši šodien šī nepārspējamā viedokļu atšķirība bija skaidri redzama publiskajā telpā. Pelnu kubā paziņojums par nu dikti aso nepieciešamību pārtraukt sadarbību ar starptautiskajiem aizdevējiem un Tele2 polit...tpu, atvainojos, Stendzinieka kārtējais ģeniālais rullītis jau ir dikti "negatīvs" padevies. Iespējams, ka kārtis jauc jaukais pavasaris, citas, zemei tuvākas aktualitātes, kā arī fakts, ka Grieķijā plosīšanās beidzās tā arī nekur nesāksies - un ja Grieķija noslēgs vienošanos ar SVF, tas būs diezgan nepatīkams fakts sejā tiem, kas apgalvo, ka bez "lielajiem ļaunajiem banķieriem" mēs varētu iztikt.

Protams, ka kaut kādas reitingu konvulsijas būs, bet kopsumā AŠ² cenšas pludināt informācijas kanālos to pašu piedāvājumu, kas līdz šim TP nav nodrošinājis praktiski nekādu reitingu kāpumu. Arī reāla alternatīva plāna trūkums pamatīgi buksē šo pasākumu. Savā ziņā interesants sociālais eksperiments vai pat baiss vēstures notikums būs šīs Saeimas vēlēšanas - vai vēlētāju apziņa nostrādās pēdējā brīdī vai Latvija kā valsts lēnām izplēnēs.

Atskaites punkts

2010-02-04T17:15:00.006+02:00

Pirmais mācību pusgads otrajā kursā datorzinātņu bakalaurā ir smags pārbaudījums. Tas ir tāds arī tāpēc, ka pasniedzēji mūs mīca līdz galam, jo galu galā, otrajā pusgadā mūs, pieredzējušos, gaida neliels plezīrs - it īpaši ja ir interesantas idejas ko darīt praksē savā darbā un ir skaidra kvalifikācijas darba tēma. Galvenais, ka izdevās izturēt, un lai arī cietu atkal no sava visur esošā slinkuma, parādu nav. Pasaule ir vaļā :) Protams, atslābstot no mācībām, sāk parādīties praktiskas dabas problēmas, ko līdz šim ignorēju. Bet gan jau tikšu arī ar tām galā.

Šobrīd pasaulē notiek lielas pārmaiņas un interesantākais, ka pārmaiņu centrs ir Internets. Pasaulē ir izveidojusies kritiskā inteliģento interneta lietotāju masa - skolēni, jaunieši, studenti, pusmūža cilvēki ar izteiktu apetīti pret informāciju - un sāk notikt interesantas lietas. Irānā notiek klusa revolūcija un grūti ir aptvert, ka par to, ka raksti patiesību par notiekošo Twitter, tevi vienkārši paņem un nogalina. Varbūt bailes mazina tas, ka cilvēki saprot, ka aiz viņiem paliks ieraksti, komentāri, līdzi jūtoši cilvēki, kuriem lai arī aizgājušais būs bijis tikai biti ekrānā, tomēr dvēsele būs jaušama.
Pasaule arī sniedz palīdzīgu roku - un ar katru dabas vai cilvēka izraisītu katastrofu interneta nozīme palielinās, jo tas apvieno tūkstošiem domājošu un palīdzēt gribošu cilvēku. Un ja vēl viņiem tiek doti informācijas resursi, ko apstrādāt un pārstrādāt, rezultāts ir labs. Tādā veidā OpenStreetMap, CrisisCommons, Ushahidi un citi tīmekļa projekti neko daudz nedomājot iesaistījās Haiti glābšanas operācijā, nejautājot, vai tas nav veltīgi, vai varbūt pat nedaudz smieklīgi, ko viņi dara. Un ja vēlmi palīdzēt apvieno ar zināšanām un spēju apvienoti organizēties, rezultāti ir labi.
Manis paša nākošie mēneši tiks veltīgi darba uzsākšanai, Ubuntu atbalsta centra veidošanai, kā arī visiem citiem "sīkumiem", kas atlikti mācību gada karstumā gaida savu kārtu. Cerams, ka izdosies.

Pēcis lasa: Meet the Wikipedia of the mapping world

2010-02-04T17:12:00.001+02:00

Silti iesaku. Citāts:

While the likes of Apple and Amazon, though producing fantastic products, are becoming ever more controlling and proprietary, it is sobering to be reminded that one of the basic instincts of human nature – mutual cooperation for no cost – is thriving on a global scale.

Kāpēc cilvēki negrib novērst globālo sasilšanu?

2009-12-16T11:44:00.003+02:00

Reti gan sanāk kaut ko labu ierakstīt šajā blogā, jo radošais pārsvarā uzrodās par Ubuntu, Linux vai IT tēmam, bet šoreiz esmu sasūcies dažādus viedokļus, lai varētu savejo noformulēt šajā sakarā.

Šobrīd Dānijas galvaspilsētā Kopenhāgenā notiek starptautiskā ANO globālās sasilšanas konference, kas savā ziņā ir pēdējais izmisīgais mēģinājums koordinēti sākt par to runāt un kaut ko reāli darīt šīs prolēmas labā - samazināt CO2 izmešus, piemēram. Tā kā vairs īsti nav kur atkāpties, un reālās sasilšanas sekas sāk parādīties arvien vairāk, arvien asākas un izmisīgākas kļūst pašas diskusijas.

Bija skaidrs, ka vienu brīdi globalās sasilšanas noliedzēji bija zaudējuši savas pozīcijas diezgan muļķīgā apgalvojuma dēļ - ka sasilšana kā tāda nenotiek. Tagad, kad ir pietiekami daudz reālo fizisko pierādījumu, tonis ir mainījies un ar jauno saukli "bet cilvēks tut ņe pričom*" noliedzēju grupa ir devusies uz Dāniju kā uz pēdējo Vaterlo kauju, cenšoties visos kanālos pludināt informāciju, lai raisītu vismazākās šaubas par globālās sasilšanas nozīmīgumu (piemēram, izpūšot mušu no ziloņa par pētījumu, kurā kodā, kas tika izmantots datu attēlošanai, bija ierakstīts neveikls komentārs, ko ļoti veikli skeptiķi cenšās izvērst kā pierādījumu, ka eksistē noslēpumaina zinātnieku-sociālistu sazvērestība, kuras mērķis ir....saturieties....kapitālisma iekārtas iznīcināšana!). Lai arī viņu panākumi atbalsojās plaši presē (paldies Dievam, daudz kur tas netiek ņemts pa pilnu un viedokļu paušana tiek atstāta abu pretejo pušu ziņā), ir skaidrs, ka viņi nevarēs apčakarēt pašu māti Dabu un ja šajā konferencē nekas prātīgs netiks izlemts, iespējams nākošajā tikšanā lemtais būs jau par vēlu. Drusku jau tracina arī seklo faktu un nomelnošanas mēģinājumu kampaņa, kas izpaužas visinteresantākajos veidos.

Ir skaidrs, ka ir grupa cilvēku, kas ziņai par globālo sasilšanu un cilvēka ietekmi tajā negrib ticēt ļoti prozaisku iemeslu dēļ - pirmām kārtām, tas apdraud viņu ļoti patērējošo dzīves veidu, tas apdraud dzīves lētumu, turklāt kurš no mums grib ticēt ļaunām ziņām (t.s. Kasandras lāsts), it īpaši ja tas attiecas uz tik visaptverošu lietu kā pasaules klimats. Pasaulei nav arī veicies cīņā ar citiem cilvēka netikumiem, taču tieši cilvēka patēriņš, kuram ir tieša ietekme uz astarojošo gāzu izmešiem atmosfērā, ir galvenais "netikums". Ne velti ļoti interesantais (un komentāros daudz apspēlētā) BBC dabas un vides žurnālista Ričarda Bleka raksts viņa blogā (skat. http://www.bbc.co.uk/blogs/thereporters/richardblack/2009/12/cop15_questions_about_sex.html) runā par to, ka galvenie pretinieki jebkādai kontrolei globālās sasilšanas jautājumos ir tieši baltie vīrieši pie četrdesmit, ar lielu individualitāti, kas iebilst pret jebkādu kontroli. Tiesa, komentāros jau tiek piesaukts seksisms, lamāts autors par griezuma skatu, bet doma ir ierosināta laba. Ir vairāk vai mazāk skaidrs, ka tieši no vīriešu spējas beidzot aptvert, kas notiek tālāk par viņa sargājamā izmēra diametru ir atkarīga ne tikai civilizācijas, bet arī planētas nakotne.

Manuprāt cilvēki ir nonākuši pie robežas. Vai viņi sapratīs, ka ir jābūt gudrākiem, prātīgākiem, saudzējošākiem? Vienkārši labākiem? Ka arguments - katrs mēs dzīvojam kā varam un tāda ir dzīve - vairs nederēs? Ja gribam izdzīvot?

Apnicis un citadiena.lv sāk rulēt

2009-12-14T12:04:00.005+02:00

Lasot "Tautas partijai" nelabvēlīgas ziņas portālos diena.lv un delfi.lv, ir apnicis lasīt komentāros šādu formu (šis šablons no šodienas ziņas par BKUS un Mozģa palikšanu amatā):
Andris (kaut kāds ļoti vienkāršs vārds 'no tautas')

Veselības ministre Rozentāle ir ļoti cienijama un godīga, vienmēr atbalstīšu viņu!

Un pēc tam seko Inese, un Maiga un vēl sazin.

TP ierēdņiem/apmaksātiem drukātājiem/kas vien tas nebūtu - apnicīgi. Un kaitinoši. Un galvenais - ļoti caurspīdīgi.

Forši, ka viņi nav vēl atklājuši citadiena.lv, kas pāris mēnešu laikā ir izvērties pa vienu no labākajiem analītiskās žurnālistikas portāliem lv. Labi raksti, laba komentāru tauta, rakstītāji paši papildina ar komentāriem rakstus (kas ir ļoti laba lieta). Puiši un meitenes, stutējiet augšā reklāmas laukumu sistēmu, es speciāli slēgšu ārā flashblock un adblock uz šo vietni. Rekomendēju to darīt arī citiem. Un celiet augšā to fondu fiksāk.

Par vēlamo, patīkamo un realitāti

2009-11-03T09:57:00.004+02:00

Diemžēl gan man, gan maniem tautiešiem ik pa laikam iznāk iekrist slazdā, kas saucas "a na*** tā nevar būt? tā taču vajag būt! Viss, mainām likumus, jo tā taču ir loģiski!". Tam seko karstgalvīga diskusija, kurā parasti neviens nepiekāpjas un visa lieta nosprāgst līdz ar projekta aizvēršanos, kurš pasludina, ka Latvija "tam vēl nebija gatava" un ka visi vispār ir pret progresu šeit.

Bet par visu pēc kārtas. Protams, ir runa par E-bibliotēku. Pasākums izskatās pēc vienkārša tiešsaistes grāmatu veikala, taču galvenā ideja ir tāda, ka viņi diezgan slaidi uzliek no piecu stāvu mājas autortiesību likumam. Autortiesību likumu - pārsvarā gan savas nezināšanas dēļ - nemīl neviens, jo tas ir kaut kas tāds, kas aizliedz kaut ko bez reāli taustāmiem labumiem parastam pilsonim. Lielāko daļu vainas par to ir jāuzņemas AKA/LAA ar savu ambiciozo naudas iekasēšanu tur vajag un kur nevajag (un vispār augstprātīgo toni savā komunikācijā gan ar autoriem, gan patērētājiem), kā arī likumdevējiem, kas tik "štampojuši" autortiesību lobiju izmaiņas mūsu likumos, padarot mūs par daļējiem muļķiem attiecībā uz pārējo Eiropu (kaut arī pro IP lobijs ir spēcīgs arī citur).

Taču šis nav tas gadījums, ka kāds projekts stātos pret autortiesību likumu tā trūkumu dēļ. E-bibliotēka spekulē par publicēšanas tiesībām, kas ir bijušas autortiesību likumos pat pirms mūsu valsts dibināšanas 1918. gadā. Projekts, uzskata, ka apgalvojot, ka ir bibliotēka, viņi ir atrisinājuši galveno autortiesību jautājumu - publicēšanas tiesības un autortiesību maksas. Diemžēl viņu legālajai teorijai ir daudz lielāki robi nekā TPB puišiem. Es neiedziļināšos sīkumos - ja nu vienīgi kāds uzstās vai pieprasīs - bet galvenais ir bibliotēkas klasifikācija un fakts, ka šī klasifikācija absolūti nemaina ar autortiesībām saistītās problēmas.

Kopbilde šobrīd ir tāda - projekts sevi ir pasludinājis par gaismas nesēju, pēc manām domām šobrīd pārkāpjot vairāk vai mazāk likumu (bet nu gala spriedumu var dot tikai tiesa protams). Projekta organizētāji cer, ka publiskā doma piespiedīs radīt izņēmumu attiecībā uz viņiem. Es par to gan nebūtu tik drošs. Kā arī man atklāti nepatīk šādi spekulatīvi gājieni. Protams, eksistē viedoklis, ka Latvijā savādāk nevar un ka tikai atklāts antagonisms ar likumiem var kaut ko mainīt.

Varbūt lai neliktos, ka es galīgi nejūtu simpātijas pret šādiem projektiem pateikšu - pati ideja nav slikta, taču šādi es to nevirzītu. Es to virzītu komplektā ar gudrām likumu izmaiņām, kas izklausītos loģiskas attiecībā uz šādiem projektiem. Autortiesību likums ir sačakarēts, tā ir taisnība. Taču publicēšanas tiesības ir tā pamatā un diezvai tuvākajā laikā tas mainīsies.

Pārdomas: plūšana pāri

2009-10-24T22:08:00.004+02:00

Lai gan ZZS un TP izmisīgi cenšās noturēt Jakāna atlaišanas aizsprostu, reāli viss ir sācies smelties pāri un neredzu iespēju šo vilcienu apstādināt. Niknums pret TP VID tautā un ekonomiski visaktīvajā tās daļā - darba ņēmējos un devējos - ir krājies ilgi, un izskatās, ka Repše šoreiz ir ļoti pareizi izspēlējis savas kārtis - Jakānam tika pasniegta virve, un viņš izskatās izmantos katru iespēju lai tajā pakārtos. Iespējams, ka pretspēlētāji mūsu FM iedomājās, ka varēs spekulēt ar nepieciešamību akceptēt budžetu, taču Repše šo spēli spēlē ar daudz cietākiem nerviem un startēģiju...varbūt beidzot sapratis, kāpēc viņš mācijās eksaktās zinātnes augstskolā :)

Pie jebkura attīstības scenārija TP ir diezgan liels "koņec filma". Ja tiek gāzta valdība - un pat Jakāna dēļ - lai cik daiļrunīgi runātu Segliņš, visiem būs skaidrs, kāpēc tas notiek. Nevienam nav ilūziju, nevienam pat nav spēka ticēt tai informācijai, kas nāk no TP. Pat Šķēles atgriešanās pašā TP tiek uzsverta kā izmisuma solis, pat Kalvītis īsti netic, ka viņi būs "atpakaļ zirgā".

Tajā pašā Jakāna dziesma ir skaidri nodziedāta. Jautājums ir - ko un kā paķert līdzi šajā vilcienā. Jo paķert vajadzētu daudz - vai tik ne visu augstāko menedžmentu. Pamatojums tam ir gadiem krājies un ja cilvēki beigs baidīties un sāks reāli runāt, VID mafijai situācija valstī kļūs ļoti neizdevīga. Visticamāk sāksies gari atvaļinājumi un pat kavēšanās atgriezties Latvijā (kā Vaškēvics spēja atgriezties tikai tad, kad TP viņam garantēja, "ka nu nekas toč nenotiks"). Ir skaidrs, ka izmisums būs liels un neapšaubu smukus iebiedēšanas mēģinājumus.

Vai viss būs pozitīvi? Skaidrs, ka netīrumi šķīdīs pa gaisu. Iespējams, ka mums pašiem reāli riebsies tas skats, kas atklāsies, ka sāks vētīt VID. Taču iespējams, mums cita ceļa nemaz nav. Iespējams, ka šī valdība kritīs, un iestāsies defaults tikai tāpēc, ka TP aizspēlējās līdz stūrim, no kura tā nespēj izkļūt.

Atvērtā ielu "bakstīšana" un kino

2009-07-30T11:21:00.004+03:00

Vakardien labi nodragājām ar Viesturu, iezīmējot šaipus Ogres galvenos triecienvirzienus sesdienas pasākumam, pie reizes bagātīgi papildinot ar informāciju OSM. Kolektīva kartēšana ir jautra un arī diezgan precīza. Jo katrs cilvēks ievēro dažādas detaļas un tad jau atliek apvienojot kopā dabūt rezultātu tuvu, tā sacīt, "dabai".

Vēl arī pēdējās dienās noskatīts daudz kino gabalu. Vakardien bija kārta "The Duchess" - 2008. gada kostīmdrāmai par Devoršīras grāfieni Džordžanu Kavendišu. Perfekts Ralfs Fains, ļoti laba Keira Knaitlija, smalki niansēta filma ar trauslu balansu starp ārišķīgo (tērpi, mūzika, politiski karstais klimats pasaulē 18. gadsimta beigās) un iekšējo (bezmīlestības laulība, kurā sieviete tiek turēta kā cietumā, bez iespējas no tā izlausties, nodevība no draugiem kā ikdienas maltīte). Filma neieslīgst absolūtismos, bet gan parāda drausmīgo "lietišķo emociju" paradoksu, kas kā vīruss iznīcina ne tikai emociju mērķi, bet arī pašu šo emociju nēsātāju. It īpaši efektīvs ir Ralfs, kura spēlētais Devonšīras grāfs ir bezemocionāls, auksts kā zivs, taču ... lai arī ļauns savā rīcībā, bet drīzāk tāds pats cietumnieks ar cilvēka dvēseli, tikai daudz lielākā - sociālo kārtu un šķiru, pretīgi lišķīgo, divsejaino paradumu - spēlē. Abiem viņiem filmas laikā tiek dota vairākkārtēja iespēja no tā visa aiziet, izstāties... taču viņi nespēj. Lepnums? Bailes no iznīcības? Laikam jau no tā, ka tā laika (bet vai tikai?) sabiedrība spēja iznīcināt jebkuru, kurš centās izlausties brīvībā un nebija pietiekami stiprs, lai to izturētu.

Vēl patīkami manas cerības attaisnoja Elles puikas otrā daļa "Zelta armija". Del Toro, Universe riskētāju atbalstīts, ļāva savai fantāzijai vaļu un radās kolosāls komiksa, fantāzijas un reālās dzīves mikslis. Arī šajā filmā ļauno īsti nav - ir elfu princis, kas grib iznīcināt cilvēkus tikai tāpēc, ka tie iznīcina visu pārējo. Un šajā ziņā ne Elles puikam, ne arī skatītājam īsti pretargumentu nav, kā vien cerība, ka varbūt tomēr... mēs spējam labāk. Filma ar ļoti labu laika izjūtu lēkā no nenopietnā uz dramatisko un atpakaļ. Pāreja no "sarkanā" un "zilā" mīlas dziesmas dueta normālā reibumā uz elfa prinča nāvīgo dūrienu elles puikam ir ne vien perfekta, bet raksturo trauslo ikdienu, kurā dzīvojam. Vēl perfekts bij Johans Krauss - entoplazmatiska būtne, kurai tiek piedēvēta sausiņa īpašības, taču tieši viņš rada vislielāko jautrību piekaujot sarkano astaini, atdauzot to ar drēbju plauktiņu durvīm...

Ar Balvu ķiršiem uz pleca

2009-07-06T12:36:00.004+03:00

Lai kā arī cik veiksmīga vai neveiksmīga, sesija ir aizvadīta, un varam nedaudz uzelpot un paskatīties kas notiek apkārt. Piektdien uzreiz pēc pēdējiem rakstu darbiem startēju uz Latgales dziļumiem - Balviem (arī Wikipedia angļu mēlē) - kur šogad jau otro reizi notika starptautiskais klasiskās dramaturģijas teātra festivāls "Ķiršu dārzs". Jāatzīst, bet Latgalē tā pa nopietnam biju pirmo reizi, un Balvos arī. Un iespaids ir palicis labs.
Par pašu pilsētu - tās apbūve ir lielākoties saglabājusies no padomju laika, jo pirmās republikas perioda mājas tika iznīcinātas 1944. gadā, atkāpjoties Hitleriskās Vācijas karaspēkam. Par šiem neatkarības gadiem pilsēta ir meklējusi savu rokrakstu un šķiet ir sākusi to atrast. Daudzas galvenās ielas un ēkas ir izremontētas, pilsētā ir aktīva ekonomiskā dzīve un saites ar kaimiņu novadu centriem - Alūksni, Gulbeni, Smilteni un Rēzekni. Par pilsētas neformālu centru ir kļuvis Kultūras un izklaides centrs, kurā tad arī notika lielākā daļa festivāla izrāžu. Izrādes notika arī estrādē, kas izvietota blakus Balvu muižas kompleksa ēkām (kas vēl saglabājušās). pilsēta ieskauj divus ezerus, kas savienojumā ar nelielu tērcīti sauktu par Bolupi veido jauku dabas atmosfēru pilsētas centrā.
Kopumā patīkami pārsteidza festivāla līmenis. Savas interpretācijas zināmiem un ne tik zināmiem darbiem piedāvāja gan pašmāju, gan viesu amatierteātri. Viesu sniegums šajā reizē bija sevišķi augstā līmenī. Ļoti patika Gubahas pilsētas (Krievija, Permas apgabals) jauniešu teātra studijas priekšā stādītais. Vispirms jau mazajā zālē iespiestā (13 vietas pēc plāna, saspiedās kādi 50 cilvēki) "Ave Marija Ivanovna", kurā jaunieši uz minālas scenogrāfijas fona izspēlēja mīlas trīstūri uz Krievijas/Padomju Savienības notiekošā 30. gados fona. Kā arī interesantas likās sajūsmas pilnās atsauksmes par viņu otro izrādi bērniem - "Skaitu līdz pieci", kurā piemēram kurmītis esot bijis attēlots ar mazo lāpstiņu un celtniecības ķiveri galvā.
Otra izrāde, kas priecēja aci un sirdi, bija Igaunijas krievu amatierteātra uzvestā īru luga "Klibais no Inišmānas". Laba līmeņa scenogrāfija (tērpi, skatuves iekārtojums pa pirmo), kustības, valoda, humors. Lai arī lugai ir daudz neraksturīgu pagriezienu un pāris šoka elementu, tā ir savā ziņā vecmodīga labā nozīmē, jo ļauj saskatīt aiz sevis kādu autora un lugas uzvedēju nodomātu vēsti skatītājam. Šajā gadījumā tas ir stāsts par to, ka arī dzīves tumšajos kaktos var atrast saules starus mētājamies un ka vajag ņemt to, ko liktenis dod. Un pieņemt to, ka liktenis kuru katru brīdi arī var atņemt.
Vēl tika redzēta nevienmērīgā, taču stilīgā Popova "Valstība", mūsu pašmāju "Tīnes grēki" (nedaudz jau patika, tikai dīvaini likās, ka aktieri dzied uz vismaz 20 - 30 gadus vecās oriģinālfonogrammas), kā arī nedaudz no Čehova "Ķiršu dārza" Rīgas vecpilsētas teātra variantā. Pēdējā nedaudz iemidzināja - kaut par iemeslu bija vairāk mazais miega stundu daudzums nekā aktieru neritmiskā rosīšanās uz skatuves, tāpēc kopējo viedokli par izrādi diemžēl neguvu. Neredzēju mājinieku izrādes (esot bijušas labas), kā arī diemžēl savas augstskolas teātri ar "Jūlijas jaunkundzi". Sanāca arī palaist garām Lī režisētās izrādes, kas abas notika piekdienā pirms mūsu atbraukšanas. bija iecerēts, ka gaismošu "Antagoni", taču sesijai tomēr biju spiests dot priekšroku.
Lai arī gulējām nedaudz noplukušās kopmītnēs ar neregulāru silto ūdeni, festivāla atmosfēra un tā piedāvātā kultūras bagāža, kā arī kaut necilais, tomēr skaistais Balvu centrs atsvēra jebkādas neērtības, kas radās ceļojuma laikā.
Nākošais "Ķiršu dārzs" gaidāms 2011. gadā.

Politiskā karikatūra ir spēks

2009-06-19T11:27:00.002+03:00

Ir skaidrs, ka politiski nemierīgos laikos vai lielu pārmaiņu priekšā cilvēki reaģē dažādi. Dažs noslēdzas un gaida ko sliktu, daži saredz iespējas attīstīties, nopelnīt, radīt kaut ko paliekošu. Un daži spēj uz to visu paskatīties ar mākslinieka/humorista aci vienlaicīgi.

Jāuzslavē pašmāju politiskās karikatūras atdzimšana (rašanās?) (Gatis Šļūka, Ernests, Jusi). Pirmais vispār ir uzlicis latiņu ļoti augstu, kuru pārējie cenšas tad nu aizsniegt. Pasaulē arī līdz ar tīmekļa pieejamību politiskā karikatūra ir ļoti ļoti izplatīta.

Tā kā Irānā notiekošais neatstāj vienaldzīgus daudzus, tad šis karikatūrists ir precīzi trāpijis uzreiz divām tēmām. Kādām, to paši izvērtējiet.

Autortiesību revolūcija, daļa I

2009-03-20T15:43:00.003+02:00

Šķiet, Latvijā nav tik skaļi locīts AKA/LAA nosaukums dažādās negatīvās nokrāsās. Savu daļu nospēlējusi arī krīze, bet AKA/LAA aizraušanās ar vēstulēm blogiem un citām dinamiska satura vietnēm saistībā ar YouTube video materiāliem ir nokvēlinājusi situāciju līdz baltkvēlei. Būs interesanti, kā tālāk izvērtīsies notikumi. Es esmu ar visām četrām par un lielākajiem opozicionāriem neapstāties un bīdīt šo tēmu mēdijos. Varbūt līdz ar to tiks pielikts punkts AKA/LAA hegemonijai autortiesību ieksasēšanas jomā Latvijā.

Par tēmu turpinot, uzdūros ļoti interesantiem diviem blogu ierakstiem par tēmu - publiskā domēna saturs, tā attēlojums un maksa, ko parasti pieprasa par to. Izrādās, tiesiskuma absurda karaļvalstī ASV pēc tiesu precedentiem sanāk, ka publiskā domēna satura attēlojums - ja tajā nav nekādu nozīmīgu izmaiņu un reprodukcija nav nozīmīga izmaiņa - NAV aizsargāts no likuma puses un ja tu dodot fotogrāfiju ar Mikelančelo gribi prasīt papildus maksu, tad tas skaitās copyfraud.

Reāli interesanti. Lasām šeit un šeit.

Sīkumi mēness ēnā

2009-02-02T22:41:00.003+02:00

Jaunais gads ir iesācies un kustīgie atomi-cilvēki šaudās šurp un turp, neskatoties uz lienošo krīzi, "stulbo valdību", un tā tālāk. Šādi tādi sīkumi rinķo pa galvu - esmu piebeidzis pirmo sesiju savā mūžā un jau reģistrējies pavasara semestrim. Pirms pāris nedēļām finišēja pēdējā "Stargate Atlantis" sezona. Jāatzīst, ka pirmo reizi skatoties finālepizodi, tā šķita sasteigta, taču vēlāk vēlreiz to noskatoties, viss šķiet savā vietā, pat viegli visam izsekot un sāc pamanīt detaļas, kuras autori ir noteikti gribējuši, lai jūs pievērstu uzmanību.

Vēl no atvērtā koda pasaules jāatzīmē Gstreamer progress dažādās jomās, Lazslo aktivitātes Jokosher virzienā (katru dienu kaut ko klāt piekodējot, būs jāizprovē), kā arī DVD atbalsts ar resindvd elementu 'bad' elementu kopā ir pamatīgi uzlabots. Līdz ar to esmu sācis testēt un pārbaudīt dažādus nesen un sen iepirktos diskus ar jauno sistēmu.

Par šo laiku ir sanācis iepirkt fantastiskos 1985. gada TV minisērijās iemiesotos "Kapteņa Granta bērnus" par 1.59 Ls (Ulfsaka Paganels šķiet kā no Granta romāna lappusēm izkāpis, pārējie varoņi arī ir ticami un ļoti tuvi saviem grāmatas brāļiem). Šad tad sanāk kaut ko izlasīt/noklausīties/noskatīties no bērnības, un lai arī atgriešanās tajā ir forša, jāsecina, ka darba mākslinieciskā vērtība nav diezko liela. Taču ar KGB (ironiska līdzība, vai ne?) ir skaidrs, ka tas ir nenovērtēts dimants. Tieši šādam ir jābūt piedzīvojumu kino. Jā, tajā ir jaušams optimistisks naivums, drusku padomju estētikas, arī finansējuma ierobežojumi, taču scenogrāista/scenārista/režisora domu plašumi, cenšoties iekļaut pēc iespējas vairāk no ļoti interesantā romāna, paralēli veidojot jauku atklanīšanos Vernam, ar cieņu stāstot nelielu stāstu par šo piedzīvojuma romānu ciltstēvu. Visinteresantākais ir tas, ka kino vīri ir iedzīvinājuši ar ļoti maz rindu skaitu, bet vairāk ar noskaņu drūmo Jaunzelandes posmu (Filmā mirst uzticīgais kalps Olbinets un komanda no bezcerīgas situācijas Austrālijā caur upi Jaunzelandē nokļūst ar plostu, vienkārši aizguļoties), kā rezultātā pēdējās divas serijas pat tagad man uzdzen drūmu noskaņu, kas finalizē ar kapa ar "Britania" zīmi un jukušā jūrnieka atrašanu. Pirmo reizi kā sešgadīgam tirliņam skatoties, tas likās kā izmisuma kalngals, jo es neticēju, ka viņi to mistisko "kapitanu" atradīs.

Labi, pietiks nostaļģijas. Lai sokas šajos pirmajos enerģiskajos vērša gada mēnešos.

Pēcis Pelēcis Vilks iesaka: Mike Oldfield - To France

2008-12-10T17:04:00.002+02:00

Taking on water,
Sailing a restless sea
From a memory,
A fantasy.
The wind carries
Into white water,
Far from the islands.
Don't you know you're

Never going to get to France.
Mary, Queen of Chance, will they find you?
Never going to get to France.
Could a new romance ever bind you?

Walking on foreign ground,
Like a shadow,
Roaming in far off
Territory.
Over your shoulder,
Stories unfold, you're
Searching for sanctuary.
You know you're

Never going to get to France...

I see a picture
By the lamp's flicker.
Isn't it strange how
Dreams fade and shimmer?

Never going to get to France...

I see a picture
By the lamp's flicker.
Isn't it strange how
Dreams fade and shimmer?

Never going to get to France.
Never going to....
Never going to get to France.
Never going to....
Never going to get to France.
Never going to....

Ilgais ceļš zinību kalnā

2008-11-15T16:15:00.002+02:00

Lai gan visticamāk manu blogu īpaši daudzi nelasa (visticamāk 2 - 3 personas), ir uznākusi vēlēšanās kaut ko te uzrakstī, vairāk gan sevis paša dēļ.

Ir pagājis krietns laiciņš - kādi trīs četri mēneši - kopš pēdējā ieraksta, kaut gan stāstāmā ir bijis ļoti daudz. Vasaras beigas jau sen aiz kalniem, un jāsaka, tā ir bijusi labi pavadīta (var labāk, bet to centīsimes realizēt nākamgad). Abi referendumi ir beigušies ar negatīvu rezultātu. Par Saeimas atlaišanas grozījumiem man ir divejādas jūtas - nekas nevar aizstāt to nelielo tukšumu, ko rada nepiepildītas vēlmes (ja pat tās ir politiska rakstura), taču man šķita, ka tomēr lielai daļai tautas nav vienalga, kas notiek mūsu valstī. Var protams spekulēt par to, ka neveiksmīgais balsojums liks samierināties īganajiem tautiešiem, taču es ļoti šaubos. Kopsumā - es gribēju, lai mēs uzvaram, taču es biju izbrīnīts, ka mēs bijām tik tuvu šai uzvarai. Protams, sekojošā pensiju referenduma iznākumu zināmā mērā var norakstīt uz cilvēku neticību, ka ja pirmajā reizē neizdevās, diezvai otrajā izdosies.

Viss ko varu teikt, gari neizplūstot - mums vēl daudz jāmācās. Cerams, ka šādu pārliecības mirkļu, ka mēs varam, būs biežāk.

Protams, kas ir sekojis pēc tam, ir bijis paliels murgs. Bezkaunība ir augusi apjomā un stulbumā, tuvredzība - ģeometriskajā progresijā, bet pēdējā mēneša laikā notikušais ap budžetu šķiet atgādinām ļaunu murgu. Ja likās, ka valdošā elite nevar būt tik stulba, tad pēdējos mēnešos par šo pārliecību ir radušās zināmas šaubas. Jo tikai pašnāvniecisks politiķis var nogriezt finansējumu policijai un ugunsdzēsēju dienestam, tajā pašā laikā atstājot neskartos entos liekēžus valsts aģentūru un uzņēmumu valdēs, kuri saņem tādas kolosālas algas, kuras neatļautos maksāt par bagātākās privātās kompānijas saviem prezidentiem. Ir skaidrs, ka esam ar ekonomiku iebraukuši auzās un kādam būs jācieš, bet valdība plāno likt ciest tiem, kuri ir jau manuprāt cietuši pārāk daudz šīs valsts labā. Tā jau izskatās pēc ņirgāšanās. Un ņirgāties šādos apstākļos spēj tikai stulbs vai pašnāvniecisks cilvēks. Kas notiks tālāk? Skaidrs ir ka agrāk vai vēlāk budžetu pieņems. Bet iespējams, līdz ar to kritīs šī valdība un Saeima, jo spiediens no sabiedrības būs kolosāls. Ja nē, tad valdībai būs jārēķinās ar kolosāla apjoma nemieriem, kurus es šaubos viņi spēs izturēt. Kas notiks ar mūsu ekonomiku? Škiet, ka tā tomēr atgūsies, jo latvieši nav rietumnieki - naudu spēj taupīt, spēj arī pārdzīvot nebaltas dienas. Jautājums ir - vai viņi spēs mainīties un rast jaunus spēkus, kas būtu spējīgi aizraut valsti uz jauna viļņa un aizslaucīt šo politiķu paaudzi pagātnē? Redzēsim.

Par Parex nav ko daudz sacīt - pārāk neskaidra informācija no dažādiem kanāliem, turklāt - es neuzticos valdībai un diemžēl neuzticos arī Karginam. Kas notiks - nezinu, bet ļoti ceru, ka banka atgūsies, atradīs sev jaunus labus saimniekus un valdība kopsumā neiztērēs ne milijona par šīs bankas glābšanu.
Tad, protams, nāk divas lietas, kas ir pamatīgi ietekmējušas pasauli pēdējos trīs mēnešus - tās ir ASV prezidenta vēlēšanas un pasaules finanšu krīze. Pirmais - pavisam īsi. Obama ir uzvarējis, labi, paldies ASV vēlētājiem, beidzot viņiem ir prezidents, ar kuru var lepoties ne tikai pati valsts, bet arī tās sabiedrotie. Vai un kādas būs viņa politikas izmaiņas, salīdzinot ar nu jau "politisko līķi" Bušu - redzēsim. Viņš plaši runā par to, ko grib darīt, turklāt konkrēti runā. Tas patīk, jo tas rada zināmu pārliecību, ka cilvēks zin un ir pārliecināts par to, ko dara. Kāds būs tam rezultāts - vērtēsim pēc gada vai diviem. Pašas vēlēšanas - žēl, ka republikāņi tā arī nespēja pacelties pāri samazgām un lamām, kuras tie veltija demokrātu partijas pārstāvim. Žēl, ka Makeins bija spiests izvēlēties radikālu un piedodiet, stulbu politiķi no savas partijas aprindām. Labi, ka vēlētāji pierādīja, ka šajā situācijā viņiem ir absolūti vienalga, ka Palina izskatās labāk par Bidenu - pat regulāri republikāņu balsotāji bija spiesti ar kaunu novērsties no dāmas, kas nezin neko vairāk par hokeju, medībām un par to, ka krievi ir ļauni.
Īsumā - tas bija tiešām aizraujošs teātris un likās tik patiess, ka cerams, ka šī sajūta neizplēnēs pēc pirmā pusgada jaunā prezidenta ēnā.
Pie savām lietām - ha, ar to laikam vajadzēja sākt - mācos un strādāju. Strādāju un mācos. Pa vidam krītu depresijā, tad sapurinos, pieceļos kājās un dodos tālāk. Arvien labāk sanāk. Lai arī saņēmu pamatīgu brāzienu par darbu kavēšanu, ceru, ka esmu savu vainu izpircis ar centību, kuru centīšos bīdīt arī turpmāk. Mācībās iet labāk nekā cerēts, savukārt programmēšanā - lietā, kurā likās sākumā viss tik vienkārši - tik viegli nemaz neiet. Tā kā programmētājs neesmu pēc dabas (kaut patīk ķimerēties pa lietām un piedabūt tās strādāt), nākas pārkāpt daudzām lietām un piespiest sevi jauniem izaicinājumiem.
Beidzot retrospektīvu, ir sajūta, ka viss notiek, bet reizēm pa strauju, reizēm pa lēnu. Jāmācās pieskaņoties notiekošajam. Ievilkt elpu pirms viļņa, kuru nedzirdi tuvojamies.

Viedoklis: kur slēpjas problēma ar Krieviju

2008-08-11T23:56:00.003+03:00

Lai drusku atslābtu no informācijas bada un stresainās situācijas, kurā es kā vienkārši aktīvs pilsonis neko nevaru daudz izdarīt, es papētiju, ko Google saka par tēmu "Krievijas bailes no Rietumiem". Un necerēti uzraku ļoti lielu zelta gabalu - 2006. gada Mašas Lipmanes (Masha Lipman) raksts par to, kas īsti notiek ar Krieviju un kāpēc tai ir nopietnas problēmas izlausties no apburtā loka.

Tiem, kas slinkāki, neliels izvilkums, kas raksturo manas pārdomas par Krievijas valsti un tās ciklisko slīdēšanu atpakaļ purvā, cenšoties paraut līdzi citus:

The Russian Orthodox Church has, of course, traditionally been hostile to values and influences from the West. What seems noteworthy here is that the council session was attended by several high-ranking pro-Kremlin legislators and government executives who listened reverentially as this church leader challenged liberal values and denounced what he referred to as the "militant zeal of a secular, humanitarian approach." Moreover, the council was broadly publicized by the government-controlled media, and a television talk show a couple of days later had an audience that showed its strong support for the view that the Western concept of human rights was inherently alien to the Russian people.

Throughout Russian history the inevitable need to catch up with the West has been accompanied by a reluctance to accept the Western model of development, and this has led to xenophobia, anti-Western sentiments and isolationism. The late 1980s and early '90s were the years of promise, when it seemed that Russia might break out from this vicious circle of national development. But this promise was not fulfilled.

The hardships of the early post-communist years caused bitter disillusionment. The insecurity and disparities in wealth under fledgling capitalism brought anxiety and resentment. The task of reforming a nation crippled and demoralized by decades under an inhuman regime proved insurmountable. It would have taken a true visionary to mobilize the Russian people and pursue the path of modernization. And Vladimir Putin is no visionary. He addressed his nation's pain and anger by offering a return to traditional paternalism -- a model that people welcomed with a sense of relief. For even if the government was habitually self-seeking, incompetent and corrupt, it was once again possible for people to avoid making choices and assuming responsibility for Russia's future.

Uz referendumu

2008-07-30T15:22:00.002+03:00

Pēc divām dienām Latvijā notiks pirmais refendums tās vēsturē par grozījumiem Satversmē. Tas ir svarīgs notikums, jo kaut arī mūsu valsts pamatdokuments mainīts ir salīdzinoši bieži, tas reti kad ir skāris tik visaptverošas izmaiņas. Proti, ir runa par tiesībām ne mazāk kā desmitai daļai balstiesīgo pilsoņu ierosināt Saeimas atlaišanas procedūru un ne mazāk kā trešajai daļai to atlaist. Šķiet, ka neviens nedzīvo ilūzijās par to, kāpēc šie grozījumi ir parādījušies un kāpēc tiem ir liels atbalsts (vai pietiekams - redzēsim naktī no sesdienas uz svētdienu). Šis Saeimas sasaukums ir sagādājis ļoti rūgtu vilšanos, pie tam dažādās jomās. Nav vēlmes uzskaitīt to, kas man nepatīk šī brīža politiskajā elitē - viņi to labi zin un mēs to labi zināt. Šī konfrontācija ir nonākusi līdz galējai situācijai tikai tāpēc, ka mūsu "politiķi" vienkārši atsakās mūsos klausīties. Mēs sakām - prezidentam ir jābūt godīgam, atklātam, ar stāju, iznesīgumu, valodu, bet viņi piedāvā cilvēku, kurš knapi sākumā spēja trīs vārdus teikumā savienot. Mēs sakām - ļaujiet KNAB vadītājam strādāt, ļaujiet KNAB strādāt, tā vietā mēs dzirdam ņirgas, lamas un draudus. Mēs sakām - valsts amatpersonām vismaz būtu jāspēj izvēlēties īstie vārdi un darbi, lai nedarītu kaunu valstij. Tā vietā mēs dabujam sēdošu Zatleru laikā, kad uz mūsu mīļās "Dzintaru" koncertzāles izskan ļoti slideni jociņi un ņirgas par svētām lietām latviešiem kā himna un izsūtīšanas.
Līdz šim liela daļa cilvēku, ar ko esmu runājis par politisko situāciju valstī, ir beiguši savu sakāmo ar skumju plecu raustīšanu un teikšanu "nu un, ko mēs varam iesākt? Viņiem ir nauda, viņiem ir vara, viņi uzspļauj likumam un maina to pēc savas patikšanas. Vai tāpēc vērts mocīties un cīnīties?"
Tad kas ir mainījies šobrīd? Laikam jau tas, ka cilvēki sapratuši, ka "viņi" neapstāsies. Likās, absurda līmeņus valdošā koalīcija sasniedza pagājušo gadu. O nē, tā bija tikai iesildīšanās. Šogad notikušais un vēl plānotais ir pārspējis visu. Pat histēriskā Kalvīša nomaiņa pret holerisko Godmani praktiski izkārtnes maiņa vien bijusi.
Vai "viņi" apzinās, ko viņi ir izdarījuši un ko dara? Manuprāt, nē, un tas šķiet ir visbīstamākais. Bieži vien esmu salīdzinājis šī brīža politisko situāciju, ar kuģi, kurš dreifē, kura vadība ir pamatīgi pielikusies un pasažieri ar šausmām vēro tuvojošās klintis. Tāpēc es arī došos uz referendumu - es uzskatu, ka "pasažieriem" pilsoņiem ir jābūt tiesībām nomainīt kuģa vadību, lai tas neuzskrietu uz sēkļa.

Tādi ir mani apsvērumi, kāpēc es saku "JĀ" grozījumu apstiprināšanai. Vēl varu tik piebilst, ka mēģinājums boikotēt referendumu tā šķiet ir atspēlējies koalīcijai. Varēja tomēr aicināt cilvēkus realizēt savu politisko gribu un teikt vai nu "jā", vai "nē" grozījumiem.

Aicinu visus - būs jauka sesdiena. Nesēžam mājās, apmeklējam tuvāko iecirkni un tad dodamies baudīt skaisto laiku dabā.

Sonets par zālēm, kas padara visu sliktāku

2008-07-10T16:31:00.002+03:00

Love is noise. Jep. Viņi ir atpakaļ. Pārsteidzoši savādāki - taču labākajā ziņā tādi paši.

Velns ir iekš sīkuma

2008-02-07T10:52:00.001+02:00

Parasti saka, ka "evil is in details" - latviski precīzi neiztulkošu, bet domu sapratāt. Šobrīd tieši šis izteiciens man iešāvās prātā, ka vDiena portālā uzzināju šādu jaunumu.

Komentāru man īpaši daudz nav. Ko tur teikt, ja praktiski tie, kuriem būtu jābūt tautas kalpiem, cenšas par kalpiem noturēt tautu.

Visdrūmākais tas, ka nav pat jēgas bļaut, lai nomaina - ir skaidrs, ka to nedarīs, pamatojoties uz pragmatisma principu, sak, identitāte ir jāpārbauda. Tas nekas, ka to parasti dara parakstu savākšanas beigās pats savācējs, kā LBAS to darīja visu janvāra mēnesi.

Tas vien pamato to, ka mums ir gan jāsavāc atlikušie 130 tūkstoši parakstu, gan jānobalso par izmaiņām Satversmē.Tad varbūt cienījamie deputātu kungi sāks cilvēkos klausīties.

Putnu gripas ziņas

2008-01-28T09:33:00.000+02:00

Mani vienmēr interesē nākotnes cilvēces problēmas un kā zinātnieki, lai arī raustīti no lielvaru un finansējuma puses, cenšās rast dažādas atbildes, kā pret to cīnīties.
Kā vienmēr, absolūti perfekta risinājuma nav, taču ir interesanti pētījumu rezultāti. Ir atklāts, kas būtu nepieciešams, lai putnu gripa "nomutētos" par tādu, kas var viegli pārceļot no cilvēka uz cilvēku. Līdz šim zinātnieku vidū valdīja uzskats, ka tas ir neizbēgami. Tāpēc mani ieinteresēja šis BBC raksts un pēdējā rindkopā zinātnieces konstatētais, ka uz doto brīdi paredzētās mutācijas vīrusā jau ir notikušas, taču reģistrēti cilvēks-cilvēks pārnesumi nav konstatēti. Tātad acīmredzot lai vīrus parietu uz citu cilvēku ir jābūt vēl citiem apstākļiem/mutācijām, kas nav tik viegli izraisāmas.
Jāpiezīmē tajā pašā BBC atrodamais raksts par Masačūsetas pētnieku konstatēto, ka H1N1 nemaz tik nasks uz adaptoēšanos cilvēku vidē nav - tam ir savi priekšnosacījumi, kas uz doto brīdi, paldies Dievam, neizpildās. Šis pētījums arī ir ļāvis saprast, ka ar vīrusu "migrāciju" uz cilvēku vidi tik vienkārši nemaz nav, lai arī gandrīz visi, kas ir izraisījuši jūtamas sekas, ir nākuši no dzīvnieku vides.

OS X Open Directory un Samba servisu "sakošanās"

2008-01-15T13:57:00.000+02:00

Nekas traks jau nebija, tikai jāņem vērā, ka ja pēc Open Directory inicializēšanas un diradmin izveides un paroles piešķiršanas vēlaties kaut kad vēlreiz mainīt paroli, tad jārēķinās ar domeina pārizveidi un darbastaciju pievienošanu pa jaunu:

Jeremiah Sypult had the solution for me.  Drop the Samba server to a
standalone server and then re-promote it to a PDC, using the Directory Admin
id and password to create the PDC. Did that and the machine instantly
re-joined the domain.

Citāts no http://lists.apple.com/archives/Macos-x-server/2005/Oct/msg00187.html. Savādāk radās problēmas ar atkārtotu darbastaciju pieslēgšanu domēnam. Risinājums izrādijās vienkāršāks nekā domāju.

OLPC jaunā gada jaunumi

2008-01-04T18:10:00.000+02:00

Kad Intel paziņoja par pievienošanos OLPC projektam, likās, ka kaut kas ir sajucis Rietumu atmosfērā, Intel vadītāji ir sākuši elpot tīru skābeli un attapušies, ka dara taču galīgi šķērsām, provējot iegalvot, ka Classmate PC ir OLPC aizstājējs.

Paldies Dievam, viņi ir nākuši pie saprāta un sapratuši, ka tomēr viņiem ar OLPC nav pa ceļam. Mērķi tomēr ir pārāk atšķirīgi un Intel pārāk mīl kontroli - kā jau jebkura korporācija. Rūgtums ir par to, ka acīmredzot Intel to zināja jau pirms izteica vēlmi sadarboties, tikai izspēlējot publicitātes kārti un cenšoties diskretitēt OLPC.

Galu galā, pēc diezgan lielās bļaustīšanās izrādijās, ka OLPC šo šķiršanos neuzskata par traģisku, pat par likumsakarīgu, tajā pašā laikā projekts pusotra mēneša laikā Get 1 Give 1 projekta ietvaros ir pārdoti 150 000 klēpjdatoru. Laptopi pat tiekot tirgoti eBay par divkāršu uzcenojumu. Tiesa, OLPC nav sevišķā sajūsmā par pašu zaļo kastišu tirgošanu ārpus noteiktajām izglītības sistēmām, tāpēc drīz Quanta un vēl citi tirgus dalībnieki sāks ražot līdzīgas kastītes komerciālām vajadzībām. Šīs kompānijas to ir godam nopelnījušas, lielas materiālās un intelektuālās pūles pieliekot XO sistēmu radīšanā.

Kas notiks tālāk? Vēlu OLPC veiksmīgu projekta realizāciju, par spīti barjerām un strupceļiem. Lai sokas.

Papildināts 5. janvārī:
Drusku vairāk skaidrības dod Negropontes intervija Fortune. Precizēts laptopu apjoms, kā arī detaļas par konfliktu ar Intel.

R.I.P. Benazir Bhutto

2007-12-27T17:26:00.000+02:00

http://news.bbc.co.uk/2/hi/south_asia/7161590.stm

Ir grūti runāt par efektiem, cēloņiem, kāpēc viņa tomēr izvēlējās atgriezties Pakistānā, kurā viņu gaidīja droša nāve drīzāk vai vēlāk. Laikam jau tāpēc, ka ticēja demokrātijai un mieram.

Jautājums - kurš? Bet vai nav vienalga? Ko tas vairs izmainīs...

Ziemas svētki jeb raibās domas ar plānu sniega kārtu

2007-12-25T19:04:00.000+02:00

Vakar, ejot uz Ziemassvētku dievkalpojumu Ogres Romas katoļu baznīcā, beidzot sāka snigt. Bija ļoti slidens, un ceļs līdz baznīcai dažādu šķēršļu pārpilns. Tomēr tā bija pārpildīta. Ejot uz baznīcu, vienmēr domāju, vai cilvēki to apzinās, kas īsti ir Dievs, Jēzus, kāpēc viņš piedzima, kāpēc mira. Man kā "pagānelim" dažrez šķiet, ir daudz skaidrāka doma par to, nekā dažam kristītam regulāram baznīcā gājējam. Laikam skan iedomīgi.

Domāju kristīties nākošgad. Es laikam nekad līdz galam īsti nepiekritīšu daudzu kristiešu iedomībai, taču tāpēc es nevelku ticībai ar viņiem vienādibas zīmi.

Vakar veikalā nebija tik lielu rindu, kā biju iedomājies. Laikam tomēr tas, ka naudas nav tik daudz, cik gribētos, daudziem ir licis taupīt. Bet varbūt ir nākusi apgaismība ap to, ka ne jau mantās, ne jau ēdienu skaitā uz galda ir Ziemas svētku burvība - tā ir tuvajos cilvēkos, mīļajās sejās, raibajos jokos un dzēlienos, tā ir tajā dzīvē, kas virmuļo mums apkārt.

Šajā sakarā man šķiet, ka LNT un dzīves stils, ko tā vēlas reprezentēt, grimst arvien lielā atšķirtības muklājā, vismaz attiecībā uz mani. Atceros, ar kādu nepieradinātu degsmi un ironiju sāka Pica TV, pēc tam LNT pirmie gadi... Taču tad LNT īpašnieki mainījās vai tie iesaistījās lielajā "elitārajā" politbiznesā. Kopš tā laika man ir netverami skumji un pretīgi klausīties LNT pašslavinošās reklāmas, tādas kā šī brīža LNT ziņu dienesta pamācības par to, kas ir "objektīva patiesība", kurai obligāti vajag otru pusi, un ka es "uzticos kolēģiem, jo viņi taču ir tik forši", kā arī LNT Jaunā gada svinību reklamēšana ar "vareno" pārstāvniecību. Vai nav dīvaini, ka vēl astoņdesmito gadu beigās, ka pie varas bija kompartija, jaunā gada raidījumi bija daudz dzirkstošāki, neprātīgāki, apsrātīgāki un humora pilnāki? Tagad visi rīko pasākumus ar kabarē meitenēm, "slavenībām", politbiznesmeņiem, kas 5 vardus normāli pateikt kameru priekšā nemāk. Priekš kam tas viss?!

Nākošgad es esmu apņēmies veikt daudz ko - gan privātā, gan sabiedriskā dzīvē. Es arī mainīšu darbu - būšu "Sigmanet" darbinieks, kas ir bijusī LATNET sastāvdaļa, un tagad ir LU aģentūra. Domāju arī sākt mācības LU IT jomā, jo lai ari kādi būtu mani plāni attiecībā uz mūziku, šobrīd esmu pārliecinās, ka tas mani bagātinās ne tikai profesionāli, bet arī tīri cilvēciski.

Lai arī sniega ir maz, un lai arī šis gads ir bijis skarbs - nepadosimies. Grūtības šajā dzīvē ir, lai tās pārvarētu.

Suņi rej, bet OLPC projekts virzās tālāk

2007-11-08T14:27:00.000+02:00

Mani iepriecināja fakts, ka OLPC projekta laptopi ar koda nosaukumu XO-1 ir sākti ražot masveidā, tādējādi likvidējot jebkādas bažas vai kritiku par neeksistējošu produktu. Ja godīgi, apbrīnojami tomēr ir tas, ka visi par katru cenu cenšās apskaust/apgrauzt/nokritizēt/nolikt šo labi domāto bezpeļņas projektu, it kā tas kaut ko spēcīgi mainītu Rietumu pasaules kārtibā. Ir izprotama Microsoft un Intel reakcija - kā gan savādāk reaģēt tad, kad saproti, ka esi palaidis kolosālu izdevību garām - un vēlme nogremdēt šo pasākumu (šeit vietā teiciens - kas tevi nenogalina, padara tevi stiprāku - OLPC projekta gadījumā tas acīmredzami pilnībā piepildās), bet nav izprotama regulārā brēkšana Slashdot, ka projekts izgāzīsies, jo a) tiem nabadzīgajiem bērniem vajag paiku, nevis datorus, b) līdz ar to tie tiks pārdoti, c) tie neizturēs nežēlīgos apstākļus (neskatoties uz paplašināto testēšanu), d) un nav pilnībā padomāts par aparatūras un visas sistēmas atbalstu.

Beidzot gan projekts ir nonācis līdz stadijai, ka tas visus šos argumentus ir daļēji vai pilnībā noraidījis. Nav jau tā, ka nekas nav mainījies - objektīvi argumenti un ieteikumi ir ņemti vērā un projekts papildināts ar jaunām detaļām, programmatūra turpina attīstīties un tiek papildināta ar jaunām un jaunām detaļām. Intel arī beigās saprata, ka protestēt un censties par katru cenu diskretitēt OLPC ir garām, tāpēc ir pats pievienojies projektam. Cena arī ir paaugstinājusies, pateicoties dolāra spēcīgajam kritienam pēdējā pusotra gada laikā.

Atskaitei iesaku palasīt Slashdot rakstu, palūkoties atskaiti par OLPC Peru Arahuay, kā arī palasīties laptop.org planētu.

Man nav lielu ilūziju par to, ka tas strauji mainīs pilnīgi visu, kas nokavēts attiecibā uz trešās pasaules valstīm, bet katrā ziņā tas nodos šo valstu bērnu rokās ļoti pārdomātu modernu apmācības un sociālās komunikācijas sistēmu, kas veicinās ne tikai izpratni, toleranci, izglītotību, bet arī vērsīs pašu bērnu bērnību un dzīvi daudz laimīgāku.

Jo zināšanas atbrīvo.

p.s. Šis komentārs sasildīja manu sirdi, jo es nebiju iedomājies, ka XO-1 var būt tik patīkami blakusefekti, par kuriem noteikti neviens nebija iedomājies.
p.s.s. Jā, varētu padomāt, ka XO īstenībā ir ĻOTI perfekti piemērots Latvijas lauku skolu bērniem. Taču atšķirībā uz to man nav ne mazāko ilūziju, ka jebkāda valdība Latvijā apstiprinātu tādu projektu. Mēs esam IT izmantošanas ziņā pilnīgi "nūbji" un stūrgalvji, un mīlam Microsoft. Ar to viss arī ir izteikts.

Tas ir Kalvītis. Tas ir viņš.

2007-10-25T16:27:00.000+02:00

Papildus visam tonim notiekošajā šobrīd valstī vienkāršs VDiena portāla lasītājas komentārs par vakardienas interviju "Kas notiek Latvijā?" ar Kalvīti:

"Vakardien bija vājš raidījums, man ir vilšanās par nepienācīgu žurnālista sagatavotību. Ne jau pirmo reizi redzams, ka Kalvītis ir izcils demagogs un viņam ir bijuši labi skolotāji, kā atbildēt uz jebkādu patlaban aktuālu nepatīkamu jautājumu:
- MAN PAR VIŅU VIEDOKLI NAV JAATBILD UN TAS NAV JĀKOMENTĒ (atbildot par jebkāda eksperta, prokurora, partijas biedra, prezidenta, whatever teikto);
- KUR IR FAKTI! MINIET KONKRĒTUS FAKTUS (par reitingiem, tautas vairākuma viedokli uc)
- TĀ IR JŪSU INTERPRETĀCIJA /DOMBURA KINGS, JŪS TAGAD MĒĢINAT MALDINĀT SABIEDRĪBU(atbildot uz žurnālista loģiskiem secinājumiem)
- CIK MAN ZINĀMS, ATTIECĪGAJĀ NOZARĒ VISS IR KĀRTĪBĀ, UN JA KAUT KAS ARĪ NAV, TAD MĒS PIE TĀ SMAGI STRĀDĀJAM;
- TAUTAI IR TIESĪBAS PAUST VIEDOKLI, MĒS PRIECĀJAMIES, KA TAUTA IESAISTĀS (par protesta akcijām);
-ŠĶĒLEM NAV IETEKMES, VIŅŠ NEPIEDALĀS POLITISKOS PROCEOS, MAN NAV TĀDAS INFORMĀCIJAS;
- DEMISIONĒT IR VIEGLĀK, GRŪTĀK IR UZŅEMTIES ATBILDĪBU.
Vienīgais moments, kur tas kundziņš zaudēja sarunas grožus un savaldīšanos, bija jautājumā par partijas finansēšanu, kur jautājums tika uzstādīts tā, ka izvairīties nebija iespējams. Un tur tika sākās demagoģijas improvizācija: JŪS IZVEIDOJĀT TĀDU VĀRDU KALAMBŪRU, KA ES NESPĒJU IZSEKOT LĪDZ!

Man ir ieteikums turpmāk žurnālistiem ņemt vērā kalvīša atbilžu stilu, paredzēt atbildes uz sagatavotajiem jautājumiem un momentā likt pretī precīzus faktus! Jo faktu un detaļu tūlītēja neesamība ir tas, uz kā viņš paķer jebkuru žurnālistu vai diskusiju partneri!"

Latvijas atvērtā koda asociācijas darbības atskaite 2007. gada pirmajā pusē

2007-10-04T17:29:00.000+02:00

Uzrakstīju LAKA darbības atskaiti par šo gadu. Jāsaka, ka ir daudzi iemesli, kāpēc LAKA varētu tikt likvidēta (galīgi nekas nenotiek, aktīvi labi ja trīs pieci cilvēki, utt.), taču to ir tikpat daudz, cik pretējo iemeslu (nodibinātā pārstāvniecība, atpazīstamība, cilvēki, kas uz mūsu darbību vēl cer, pašu idejas, pēdējā laikā panāktais), kāpēc organizācijai būtu jāturpina darboties.

Dzīvosim, redzēsim. Bet pagaidām lasiet šeit.

Bleķis #2

2007-08-29T12:24:00.000+03:00

Pilnībā piekrītu šeit rakstītajam:

Why can't Microsoft compete without buying the outcome of the game? Are their products that poor?

Yeah, mostly, but that's irrelevant. They do have a few good products, but that's also irrelevant to sales.

Microsoft's entire history, and IBM's for the previous decodes, demonstrates quite well that sales in any computer-related field are determined almost entirely by marketing budget. Quality is nice, but it doesn't add materially to sales, so if you have the marketing clout, there's no financial reason to also invest heavily in quality.

Sorry to break the news to you. The best product doesn't win. The best-marketed product wins.

There's no (financial) reason that MS should care whether OOXML is good or bad. Their primary concern is that people use it, and this only requires that it be minimally usable. Investing what is for them a small amount to get their encoding declared a "standard" is just a (standard;-) marketing approach, and it would be puzzling if they didn't do it.

Skatīt oriģinālu iz /.

Bleķis #1

2007-08-21T19:55:00.000+03:00

Ar šo ierakstu aizsāku sēriju 'Bleķis', kurā izteikšu īsu viedokli par lietām, kurām es nevaru piekrist.

Pēc veiksmīgas galvas pārkarsēšanas Rīgas saulē sēžu vēsā istabā un baudu TV3 ziņas. Tās ar skumju ironiju paziņoja, ka inflācija ir pieveikusi Kalvīti un par 'paiku' rudenī maksāsim daudz vairāk (aizdomas jau bija, bet ne oficiāli 'konfirmētas'). Maizei - 50%, pienam - 30%, bet gaļai esot pat jautājumzīme (laikam baidās teikt). Un tad sižetā kadrā ielien piena pārstrādātāju asociācijas PR meitene un skaisti, atvainojiet, 'nodirš': "nu jūs zināt, tās cenas mēs gribam kā Eiropā, ja nebūtu cēliens, un tā, tad jau neceltos. Bet redziet vainīga Eiropa. Pasaule. Tikai ne mēs. Un jā, mēs gribam dzīvot vēl labāk (Andris teica ka vajagot saraut, grib trešo Ferarī un vēl māju Spānijā)". Es speciāli kariķēju stilu un tekstu, jo savādāk to ir grūti attēlot, KĀ tas tika pateikts. Katrā ziņā tā dāma sev ielika ļoti lielu kloķi nākotnei, jo tā labas attiecības ar sabiedrību neveido. Labi arī zinot, no kurienes šai asociācijai kājas aug (khemm, khemm...Andri, wher bist du?), man izbrīnu tas neizsauc. Nepatīkamu un neizprotamu sajūtu gan.

Ar to gribēju pasvītrot, ka cilvēki var pieciest cenu celšanos, bet ne tādu, kaut arī slēptu, ņirgāšanos.

Lotus Notes 7 un augstāk uz OS X un tie nolādeti mazie burti

2007-08-10T13:39:00.000+03:00

Visi, kas izmanto kombināciju Maks + OS X + Lotus Notes, zin sāpi, ka fonti pēc noklusējuma šai aplikācijai izskatās nu satriecoši mazi. Ņemšanās ap uzstādījumiem iekš UI arī neko nedod, jo tie ir domāti tekstuālā satura attēlošanai, nevis UI fontu mainīšanai.

IBM visu laiku ir piedāvājis haxoriskus risinājumus problēmas risināšanai, taču sākot ar septīto versiju beidzot Lotus Preferences (tā sauc notes.ini failu OS X, iekš lietotāja mājas direktorija > Library > Prefrences) ir labojams ar elementāru teksta redaktoru. Praktiski viss, kas ir jāizdara, ir jāpievieno viena rindiņa šim failam, jāsaglabā un baudam Lotus Notes normālā izskatā:

Display_font_adjustment=n
Parametrs n šajā gadījumā ir cipars no 1 līdz 5, taču vēlams to uzlikt uz 3, lai iegūtu optimālo skatījumu uz dzīvi.

P.S. Šeit ir links, ja jūs joprojām lietojat sestās notes, tad būs jāizmanto speciāls redaktors. Vietu, kur atrast failu skatities pie Lotus Preferences linka.

GnuCash iekš Windows

2007-08-04T22:26:00.000+03:00

Tā kā dažādu iemeslu dēļ šobrīd finansiāli cenšos ievērot taupīgumu, kopā ar manu mīļoto meiteni izdomājām, ka ir jāveic patēriņa uzskaite un vispār jāsāk cipari kopā vilkt, lai saprastu, cik apēdam, cik patērējam, utt. Sākumā tika izmantota Microsoft Excel (OpenOffice.org diemžēl uz 128 MB/Windows nav vilcējs, kaut arī Microsoft Office 2000 ir blusu un nestabilitātes apsēsts) tabula, taču, atceroties, ka vienmēr esmu vēlējies izprast un izmantot GnuCash (līdz šim tādas vajadzības man īsti nebija), vēlējos izmēģināt to. Intrigu no manas puses palielināja arī tas, ka nesen tika ziņots, ka sākts veidot Microsoft Windows vides portu, kā arī pats par sevi fakts, ka jaunās versijas ir bāzētas uz Gtk+ 2.x.

Daudz neiedziļināšos pašas programmas principos - tai ir ļoti labs palīdzības fails, kurā ir gari un plaši skaidrots, kas ir konti, kā tie būvējas, kā naudas balanss tiek veidots, kā ieskaitām sistēmā algu, utt. Programmu rotā jauna no Tango projekta nākusi smuka ikona, taču kopsumā interfeiss vēl varētu dabūt šādu tādu "tvīku" no ikonu pieslīpētājiem. Lai arī kā, tas netraucē - rezultātā ir iegūts tīri labs pārskats par to, kādi izdevumi ir veikti (konts Izdevumi) un kādi vēl būs jāveic (konts Saistības), kā arī esmu nedaudz guvis priekštatu, kā darbojas personiskās finanšu pārvaldības programmas. Tā kā Windows vides lietotāji, kuriem varētu būt nepieciešamība - ietestējam un izprovējam. Šī programma ir laba ar to, ka tā ir piekonfigurējama, lai būtu izmantojama atbilstoši LR grāmatvedības likumiem - atšķirībā no daudzām superamerikanizētajām atvērtā koda programām šajā jomā.

Viens p.s. - dīvaini, bet ar apostrofu programma neļauj rakstīt latviešu burtus. Tas gan var būt manas sistēmas vai uz tās uzinstalētās GTK+ bibliotēkas gļuks (Jo tāda pati problēma ir svaigi instalētajai Pidgin versijai). Nomainot rakstīšanu uz ALT, problēmas pazuda.

Par OpenOffice.org jauno fronti OS X

2007-08-04T22:05:00.000+03:00

Iepriekšējā ierakstā paslavēju NeoOffice puišus par 2.1 versijas izlaidumu, kas jūtami uzlaboja programmas darbību. Atcerējos arī, ka OpenOffice.org nesen atsāka darbu pie OS X porta un vēlējos uzzināt, kā tad viņiem šajā virzienā iet. Tajā pašā dienā "ievēlos" uz pāris minūtēm kanālā #dev.openoffice.org iekš irc.freenode.net. Rezultātā tiku iepazīstināts ar lejupielādes vietu (ir jau iznākusi 223 versija), kur regulāri - reizi nedēļā vai divās - tiek relīzots automātiskais "builds" OS X versijai visām pieejamām valodām, visiem iespējamiem veidiem (Intel, PowerPC, X11, Aqua). Protams, izvēlējos pieejamo sev procesoru platformu un Aqua, jo X11 man ir nelabas atmiņas, kā arī lielākā daļa lietotāju lietos Aqua versiju.

Patīkami, ka jau tagad DMG pakotne atvērtā veidā ir noformēta kā daudzas citas programmu instalācijas (piem. Skype), kas dod iespēju vienkāršam lietotājam "iemest" aplikāciju Applications mapē bez jebkādas lielas domāšanas. Arī ikoniņa ir smuki vektorgrafikā stilizēta OS X "neongaismu" spožumam.

Pašai programmai, kā jau pirmajām betām, ir savi trūkumi - 222 laidumam, ko es testēju, instalācijas fonti bija aizgājuši neceļos un bija pētāmi ar palielināmo stiklu, kā arī latviešu valoda interfeisā savā buildā vispār neparādījās, taču krievu versija izskatījās zolīdi - taču Aqua integrācijas progress ir manāms un atstāj integrētas vides iespaidu. Tie, kuri vēlas piedalīties latviešu un krievu valodas versiju testēšanā, var lejupielādēt norādītajā vietnē latviešu valodas būvējumus, uzrunāt izstrādātājus augšminētajā kanālā vai arī griezties pie manis, centīšos apgaismot, kas tur notiek.

Patīkami, ka ar OpenOffice.org 2.3 versiju sākot, aplikācija būs pieejama uz visām galvenajām darbavirsmas operētājsistēmām - un apzinoties OS X un Apple popularitātes augšanu, šī versija nāk tieši laikā. Tas, cerams, palīdzēs OpenDocument karā pret OOXML, ko Microsoft diezgan bezkaunīgi cenšas izgrūst caur ISO sertifikācijas sistēmu, kas, diemžēl, ļoti labi paļaujas korupcijai un diezgan ciniskām metodēm (standarta variants ir Microsoft partneru sastāšanās ISO nacionālajā komisijā, kas beigās pieņem Bilam labvēlīgu lēmumu). Kāpēc es esmu pret OOXML un kāpēc man pretīgumu uzdzen Microsoft metodes, kādas tas izmanto, lai tiktu apstiprināts tā virzītais formāts - par to kādā no nākamajiem ierakstiem.

NeoOffice jaunās kvalitātes virsotnes

2007-07-31T16:06:00.000+03:00

Ja kāds joprojām nav dzirdējis, kas ir NeoOffice, tad tas ir OpenOffice.org dabiskais Aqua ports OS X videi ar papildus daudzām iespējām, kas nav officiālajā OpenOffice.org izlaidumā. License, protams, paliek GPL.

Lai ari kādas būtu attiecibas starp OpenOffice.org un NeoOffice projektiem (cik dzirdēts, tās esot drusku normalizējušās), jāatzīst, ka NeoOffice koderi kodē, ka klaviatūras kūp laikā, kad visi apkārt tikai diskutē par to, kādā veidā vajadzētu samazināt Microsoft varu biroja programmatūru laukā.

Microsoft Office, daudzu nīstais un daudzu slavinātais, ir neapšaubāms karalis šobrīd PC pasaulē (lai arī OpenOffice.org sāk lēnām iekarot savas pozīcijas), taču uz Mac OS X platformas tā varenība nav tik viennozīmīga. Lai arī manuprāt glītāks (Office 2004 ir jūtami atšķirīgs no jebkura Windows varianta), tas ir daudz neviennozīmīgāks kā viņa PC "brālis". Programmā ir daudz kļūdas, tā bieži uzkaras, ir jūtami lēna, utt. Tādējādi daudzi lietotāji Mac vai nu vispār nelieto tekstu un tabulu veidošanai, vai arī - vismaz uz Intel makiem - lieto aktīvi Parallels vai VMWare, kā ari Crossover Office. Taču tas viss maksā papildus lašus. Turklāt jāpiezīmē, ka OS X versija MS Office lietotājiem izmaksā apmēram 700 Ls (!!), ja protams neesat students vai pasniedzējs.

Man ir ar prieku jāatzīst, ka NeoOffice izstrādātāji ir attaisnojuši uz sevi liktās cerības un programmatūra jau ir sasniegusi nopietnu līmeni, lai to lietotu bez lielas kautrības. Manas nesenās konkrētās problēmas bija ar fontiem un to nepareizu attēlošanu, ja runājām par citām valodām - latviešu, krievu, grieķu, utt. Otra problēma bija ar visādu drazu UI galvenajā logā, kas tagad arī ir izvākta un izskatās labi. Ievada "splash" ekrāns arī izskatās jau jūtami labāk. Rekomendēju visiem Mac lietotājiem notestēt jaunāko (2.1) versiju no www.neooffice.org.

Afganistānas ciemata iedzīvotāji atbild uz BBC lasītāju/klausītāju/skatītāju jautājumiem

2007-07-30T12:46:00.000+03:00

Interesantas, cilvēciskas atbildes. Jautājumi arī nav izvēlēti speciāli tie neitrālākie un ir arī asi attiecībā uz ASV un Rietumiem. Savu priekštatu par to, kas notiek Afganistānas iedzīvotāju prātos, šī intervija dod.

Labu ierakstu vasara

2007-07-25T10:48:00.001+03:00

Šis gads māksliniekiem ir bijis ļoti veiksmīgs. Ir tapušas daudzas labas, izteiksmīgas filmas, ieraksti, ir izpildīti pārpildīti koncerti (arī mūsu mājās), kas ir izraisījuši lielu sajūsmu. Pat lielajiem kritiķiem ir bijis grūti noturēties.

Šogad vasarā mūzikas ierakstus ir izlaiduši rinda manis iemīļoto mākslinieku. Nedaudz par viņiem, plašākas kritikas (varbūt) sekos vēlāk.

Manic Street Preachers "Send Away The Tigers" - daudz kritizētie, taču arī manuprāt nepelnīti peltie "Know Your Enemy" un "Bloodlines" bija tomēr tāds kā pauzes moments "manisko lūdzēju" biogrāfijā. Varam tagad uzelpot, jo tas nebija beigu sākums. Kāpēc tā varam runāt? Tāpēc ka "Your Love Alone Is Not Enough", "Autumnsong", "Winterlovers", "Second Great Depression", kā arī tituldziesma runā ļoti izteiksmīgi par velsiešu rokeru atgriešanos savā labākajā formā. MSP ir atpakaļ "pie ruļiem", lai parādītu pašreizējiem jaunajiem rokstāriem, kā ir jāraksta, jāspēlē un jādzied roka dziesmas. Viņi izpildīja solīto - teica, ka atgriezīsies pie saknēm - tas ir jūtams, albums būs Guns'n'Roses un citu astoņdesmito gadu roķeru stilā - tas ir ļoti patīkami dzirdams, un galvenais, ka viņi sevi vairs neuztver tik nāvīgi nopietni, kas bija pēdējo trīs albūmu iezīme. Zvaigņu skaits nav jāliek, jo nav vērts. MSP faniem tā ir patīkama atgriešanās pie roķīgā popa (ja tā vispār var nosaukt MSP dziesmas. Nu un, ka melodiskas), jauniešiem, kas tikai tagad izdzird šādu grupas nosaukumu - ļoti labs sākuma punkts MSP muzikālās pasaules apguvei.

Travis "The Boy With No Name" - līdzīgi kā MSP, daudzi Travis karjerā sāka saskatīt paguruma un asuma zuduma pazīmes un bija jau šo grupu norakstījuši. Arī viņu jaunais ieraksts, kas ir jūtami optimistiskāks un elēģiskāks, tiek kritizēts par nepietiekamu asumu un nespēju iesist kanti Coldplay. Taču paši Coldplay un Martins tā nedomā un ciena un godā savus "senčus" un jaunās dziesmas, kā arī daudzi fani un kritkiķi viņiem piebalso. Skaidrs, ka šis albūms neaizsniegs "The Man Who" slavas virsotnes, bet tam ir pietiekami tā dīvainā pulvera, ar kuru mūs apbur skotu puiši, lai tas kļūtu daudz iemīļotāks nekā "The Invisible Band" un "12 Memories". Manuprāt, pēdējie divi albūmi Travis tomēr bija izdevušies (kaut vai daudz lamātais "12 Memories" satur daudzas ļoti labas, kauč Travis pilnīgi neraksturīgas dziesmas kā "Re-Offender" un "Happy to Hang Around"), taču tie bija jūtami sarežģītāki un kāpa jau ārā no indy pop lauciņa un brida alternatīvā roka pļavā, kas, daudzuprāt, nav "labais stils" (galu galā, kam mums Placebo, Radiohead, utt.). Lai kā arī būtu, Travis ir atpakaļ vecajos zirgos un šoreiz piekrītu pašmāju TVNET mūziķim/mūzikas kritiķim Jānim Žildem, ka tas ir viens no gada skaistākajiem ierakstiem. Ja klausīties, pievēršiet uzmanību "Battleships", "Open Your Eyes" un "My Eyes", kā arī Travis tādam kā ironiskam iekāpienam tīra pop lauciņā "Under The Moonlight". Jāsaka, sieviešu balss viņu dziesmām ļoti labi piestāv.

Paul McCartney "Memory Almost Full" - lai gan esmu Makartnija fans no tīņu dienām, dažādu iemeslu dēļ nav sanācis noklausīties viņa pēdējos ierakstus. Tā nu cenšos atgūt laiku un sāku ar pēdējo viņa ražojumu "Memory Almost Full". Lai gan singls "Dance Tonight" no albuma neko "sarežģītu" nesolija, pats albums nav viegli sagremojams, jo Makartnijs ir jūtami audzis kopš "Flaming Pie" laikiem, līdz ar to vienkāršas pop dziesmas jūs nesagaidīsiet (izņemot singlu, kas pats par sevi ir lipīguma kalngals). Ieraksts prasa to noklausīties vairākas reizes, taču dziesmas beigās "aiziet" un melodijas un teksti paliek prātā. Atmosfēras ziņā tas atgādina "Band Of The Run" laikus, piemēram, "Only Mama Knows" ir vienkārši labs roķis kā izņemts no "Red Rose Speedway" laikiem, citas dziesmas atgādina par viņa astoņdesmito gadu daiļradi vai to pašu "Flaming Pie"(klausīt dziesmu "Feet In the Clouds"), kā arī "Flowers In The Dirt" un "Off The Ground" skaņu. Sanākusi tāda kā retrospekcija, kas šajā gadījumā no sirmā mākslinieka ir tas labākais. Apbrīnojami. Pols joprojām rulē.

BBC raksts par XO aka OLPC laptopu

2007-07-25T10:08:00.000+03:00

Ir pagājuši vairāki gadi, kopš tika sākta aktīva OLPC projekta realizācija un tā ietvaros - bērnu izglītības datora izveide. Kopš tā laika daudz kas ir mainījies, bet pats kodols - laptops trešās pasaules valstu bērniem - nav mainījies daudz. Un beidzot, par spīti visiem kritiķiem, tas ir palaists ražošanā. Par godu tam, BBC savā mājas lapā izveidojis smuku informatīvu lapu par šo laptopu, kur vienkāršiem vārdiem izskaidrots, kas ir kas un kas būs kas.

Cepuri nost OLPC komandas priekšā, kas, pa spīti kritiķiem, pretiniekiem vai vienkārši neticīgajiem spēja to visu aizvilkt līdz pirmā posma beigām. Visu cieņu arī RedHat, kuru ņemšanās ap Fedoras Linux kerneļa "twīkošanu" sāka jūtamu veiktspējas uzlabošanas vilni arī citos atvērtā koda projektos.

Protams, jāskatās, vai projekts sasniegs sev izvirzītos mērķus (daudzu kritiķu prāt, zināšanas ir resurss, kas apgūstams tikai tad, ja ir labi paēsts un jumts virs galvas), bet tas ir katrā ziņā iekustinājis veselu kustību, lai palīdzētu trešās pasaules valstīm izglītības un tās digitalizācijas jomā.

Mīts par racionālo balsotāju

2007-07-15T16:22:00.000+03:00

Perfekts profesionāla ekonomista veidots raksts par demokrātiju un tās sarežģīto dabu un problēmām mūsdienu pasaulē - konkrēti ASV, bet var nedaudz to attiecināt arī uz Latvijas elektoriātu (tā kā mēs raujamies līdzināties tai jebkurā jomā). Interesanta lasāmviela un komentāri. Labs materiāls pārdomām.

Sickin Sicko

2007-07-02T21:32:00.000+03:00

Neseno Latvijas prezidenta vēlēšanu un tam sekojošo skandālu izskaņā ap un par medicīnu, tās kvalitāti, valsts apmaksāto pusi un tumšo maksājumu pusi, ko veicam mēs, pacienti, noskatījos Maikla Mūra "Sicko".

Maikla Mūra prasme veidot kadru, skaņu un rezultātā radīt vienkārši emocionālu ceolīda gabalu, kurš ir pilns ar faktiem, pēc "Fārenheita 911" ir augusi jūtami, tāpēc šo noteikti var saukt par dokumentālo filmu ar subjektīvo viedokli - kas, manuprāt, piemīt jebkurai labai dokumentālai filmai.

Taču visvairāk aizrauj, šokē, izbrīna, izraisa dziļas pārdomas pati filmas tēma - proti, Amerikas Savienoto Valstu veselības sistēma, tās lielie trūkumi un salīdzinājums ar citu, dažāda attīstības līmeņa un sistēmu valstu sistēmām.

Daudzi amerikāņi ir šokēti un vīlušies veselības apdrošināšanā, kuras lielākie trūkumi ir, ka tā nav pieejama visiem (valsts neapmaksā apdrošināšanu nabadzīgajiem, tādējādi viņiem ir reāla iespēja pirmās palīdzības vietā saņemt izmešanu uz ielas pa taisno no pieņemšanas. Lielbritānijā, piemēram, visi ir valsts apdrošināšanas subjekti, ieskaitot ārzemniekus, kaut arī tur pastāv privātā medicīna, kas pelna zolīdas summas), kā arī drūmais, savilcies lietains vasaras mākonis pār industriju, pilns ar šausmu stāstiem par atteikumiem, līgumu laušanu, speciālu klientu čakarēšanu, utt. ar visiem "jaukumiem", ko varat sagaidīt no privātas apdrošināšanas kompānijas, kuras, šķiet, ir sevišķi "alkatīgas" šajā jomā, vismaz otrpus okeāna. Par to arī šī filma. Tā arī piedāvā dažādu sistēmu apskatu no vienkāršā cilvēka skatu punkta - Kanādas, Lielbritānijas, Francijas un Kubas slimnīcās ir neiespējami atrast cilvēkus, kuriem draudētu izlikšana tikai tāpēc, ka viņi nav "nosegti" no apdrošinātāju puses. Diemžēl situācija ASV slimnīcās, izrādās, ir daudz sliktāka nekā man personiski šķita.

Mans viedoklis bija vienkāršs - ja sistēma nestrādā tā, lai neciestu neviens - kā ir ierakstīts Hipokrāta zvērestā - tad sistēma ir "beigta" un tā nestrādā. Universālā brīvā veselības aprūpe, apmaksāta ar mūsu nodokļiem, ir manuprāt vienīgais prātīgais veids, kādā jāvirzās (zinu, tūlīt domās iebļausies simtiem cilvēku, kuruprāt nodokļi ir jau tā par lieliem), neskatoties uz mūsu lielo korupciju, valsts nemīlēšanu un visiem pārējiem sviestiem.

Diemžēl ir skaidri nojaušami mājieni, ka daudzi vadošie cilvēki mūsu veselības sistēmā tic obligātajai veselības apdrošināšanai (zinot, kādus smukus ciparus smeļ apdrošinātāji par auto obligāto apdrošināšanu, var saprast - visiem gribās savu māju Jūrmalā). Cerams, ka šī filma, ja tā parādīsies mūsu kino ekrānos, tomēr izraisīs kaut vai kādu diskusiju, kaut arī uz lielu saprātu neceru.

Lai arī skumja, filma beidzas ar cerīgu toni - ka varbūt kādreiz Amerikas cilvēki tomēr atgūs spēju cienīt viens otru, un ka tas atsauksies viņu veselības sistēmā. Pēdējā laikā paviesojies dažādos veselības iestādījumos Latvijā, šādu cerību izsaku arī es.

It kā vasara...

2007-07-02T13:48:00.000+03:00

...bet nejūtos saulaini. Jūtos paguris, bez papildus dzirksteles, ar ko iekurbulēt motoru, kad tas noslāpis. Liekas, viss, ko paņemu rokās, slīd man no rokām ārā. Noslimojies, iedevu Anim savu angīnu, kā arī saules slēpšanās aiz mākoņiem drusku kaitina.

Ko lai dara? Cenšos klausīties daudz mūziku, kā arī paveikt mazas lietiņas, apzinoties, ka varbūt tās neko daudz nenozīmē, bet toties rada pabeigtības sajūtu. Kas dod daudz.

Priecājos par trim albūmiem - "Boy with no name" no Travis, "Send Away The Tigers" no Manic Street Preachers un "Memory Almost Full" no Pola Makartnija. Ja nu kas, tad vismaz mūzika palīdz :)

ASV un ES plāno veidot "vienotu tirgu"

2007-05-01T14:04:00.000+03:00

Skaidrs, ka Merkeles kundze izmantos jebkuru izdevību, lai salabtu un sadarbotos ar ASV (lasi: Bušu), kuram no bijušajiem sabiedrotajiem ES un bijušās Vācijas vadības ir ticis neviens vien klucis kritikas. Skaidrs ir arī tas, ka mūsu valdība līdīs kaut vai no ādas ārā, lai tik izspiestu kaut vai vienu "labo darbu", ar ko atzīmēties vēlētāju acīs, proti, bezvīzu režīmu ar ASV (neizprotu, gan kāpēc - ceļš uz turieni jebkurā gadījumā ir dārgs, un vīzas iegūšana ir mazākā no klapatām, kā arī darba iespējas mūsu darba rūķiem tur nav tik efektīvas un labas kā Rietumeiropā). Var jau būt, ka tam ir lielāka psiholoģiskā, nekā praktiskā nozīme.

Katrs no politiskajiem spēkiem virza savas prioritātes, un lai arī es tām oponēju, protams, pie varas esošie izmantos savu iespēju - un tā lai arī būtu. Kas mani tomēr vairāk satrauc, ir tas, ka ir plānots veidot komisiju, kas "stums" cauri likumdošanas "harmonizācijas" dažādās jomās, tai skaitā "intelektuālā īpašuma" jomā. Citēju no BBC ziņas:

The two sides agreed to set up an "economic council" to push ahead with regulatory convergence in nearly 40 areas, including intellectual property, financial services, business takeovers and the motor industry.

Un šeit ieslēdzās "I am allergic to bullshit" dektetors. Ir skaidrs, ka ASV nav nekāda dievgosniņa, ja ir runa par tirdzniecības līgumiem - Austrālijas iedzīvotāji lamā un spļaudās par tās valdības ļoti vieglo pārdošanos, atļaujot programmatūras patentus un DRMA stila likumus tikai tāpēc, lai iegūtu nenozīmīgu papildus procentu tirdzniecības bilansē eksporta jomā, Latīņamerikā pietekami pretīgā veidā uzspiestais kopējais tirdzniecības līgums baro Venecuēlas vadītāja popularitāti un ir skaidrs, ka šajā kontinentā sociālismam būs vēl ilgi ko darīt (kas būs labi vai slikti, nezinu). Protams, pilnīgi bez jebkāda tirdzniecības līguma palikt arī nedrīkst, jo ASV nav Bušs un Bušs nav ASV - taču ir skaidrs, ka šie līgumi un "harmonizācijas" (kas pateicoties WTO/WIPO/utt. "sviestiem", ir kļuvis gandrīz vai par lamu vārdu a la "pārdodu savu pēcpusi tam, kuram lielāks un smukāks") kalpo ne jau mistiskajam "vidējam slānim" abpus okeānam, bet tie ir korporāciju dēļ - lai varētu vieglāk "pārpirkt" tīrā amerikāņu kapitālisma garā vietējos uzņēmumus, ierobežojot konkurenci, lai uzspiestu dīvainas un brīžiem pilnīgi mākslīgas idejas kā autortiesību likumdošanas papildinājumi (piedodiet, jau 70 gadi pēc nāves bija daudz, bet 100...), kā arī, izmantojot programmatūras patentus, piespiestu mazos programmēšanas kantorus vienkārši padoties lielo spiedienam un ietekmei - un ne tikai.

Protams, var oponēt man - un noteikti aicinu to darīt ar labiem argumentiem - bet vislielākās skumjas man uzdzina nezināma Eiropas diplomāta atzinums:

Without the US there can't be any success in coping with a globalised world.

Nu vienkārši brīnišķīgi. Mans personiskais viedoklis gan ir daudz vienkāršāks - tie ir elementāri ASV centieni izmantojot tās valstis, kas ir gatavi gandrīz vai uz galvas stāvot griežoties kā vilciņiem izpalīdzēt ASV interesēm Eiropā, lai ieviestu pilnīgu un galīgu "sinhronizāciju" - lasi "korporatīvo fašimu" - arī vecajā kontinentā. Un mani visvairāk tracina tas, ka daudzi politiķi ES (arī Latvijā) uzvedās kā pilnīgi neko nezinoši idioti un kretīni, gatavi vien iesmērēties jebkurai lielvarai, kura patīkamāka (iepriekšējā Vācijas vadība nebija labāka). Nekādas pašcieņas. Nekāda godaprāta un cieņas pret citiem. Protams, var jau teikt, ka politiķi visur tādi ir, bet kaut kā pēdējo nedēļu un mēnešu notikumi pierāda, ka dažu labu valstu politiķi tādi nav viss.

Slashdot sazin-kāds-joks #4

2007-04-08T17:31:00.000+02:00

I once heard this in a different (The "Open" Group) context, but an adaptation seems appropriate here:

The only thing "Open" about Microsoft is your wallet.

Tik patiesi :D Šajā saulainajā svētdienā iz Slashdot: Microsoft Opposing California Open Doc Bill, no dpilot, komentārs #18654539.

Slashdot pārdomas #3

2007-04-06T16:54:00.000+02:00

...We have efficient vehicles. They're just not popular.
Most people live within 10 miles of their work. They could bike. They just don't.
We've had the tech to clean water using plants for 40 years. It's just not used.
We have the tech to build efficient homes. Instead we slap up quick and crappy ones.
.....
Etc.

We have the tech. Tech is not the problem. The only thing holding us back now is the culture and will to do what we can already do.

Slashdot: Solar Power-Cell Breaktrough, komentārs #18628983, komentē whistlingtony.

Travis - Closer

2007-04-06T02:13:00.000+02:00

Nu ko, beidzot esam sagaidījuši pirmo šā gada gaidītāko ierakstu - Travis "The Boy With No Name" (7. maijs, ja atmiņa neviļ) un tā pirmo singlu "Closer".

Manas emocijas - ļoti priecīgas. Dziesma ir pacilājoša, nedaudz draiska, un reizē vienkārši glāstoša. Vecais, labais Travis pēc dramatiski spēcīgā, bet tumšā "12 Memories" ir atkal ierindā ar mīļām, siltām un optimistiskām emocijām.

Jautro un cilvēciski foršo video skatāmies YouTube šeit.

Tagad kārta Radiohead, kurš neko nesola, bet nu cerams augustā būs. Zēni pēc sava bloga spriežot tik vien kā pa studiju tusē (vismaz gada sākumā, nez, ko tagad dara).

Liekam puzli

2007-04-05T22:25:00.000+02:00

Savādāk nevar nosaukt to, kas notiek ar mani pēdējās nedēļās. Dažādu iemeslu (pārsvarā savas garīgās veselības saglabāšanas) dēļ diez ko aktīvi visu laiku nesekoju, kas notiek mūsu politiskajā un sabiedriskajā laukā Latvijā. Taču palasot un saprotot pamazītēm kas notiek, rodās jautājumi.

Vispirmais acīs iedūrās mahinācijas, kas notiek ar "Ventsburgers", jo tas, ko stāsta daudzie avoti, ieskaitot konfliktā iesaistītās puses, ir tik mulsinoši konfliktējoši, ka nākas pieņemt, ka kāda no pusēm vienkārši atklāti sakot blefo uz visu banku.

Sākumā bija aizdoma par Stepanova grupējumu - kā nekā, pie varas viņi Ventspilī gribējuši ir tikt izsenis. Viņu morālo/ekonomisko/kriminālo pagātni/tagadni nepārzinu, tāpēc atturēšos no šāda veida secinājumiem. Taču, kad uzzināju, ka vairāk vai mazāk Ventsburgera akciju vairākums pieder viņiem (šo faktu, lai cik dīvaini arī tas nebūtu, neapstrīd pat Lemberga kaujas lapele "NRA", kur nu vēl citi mēdiji), sāka palikt aizdomīgi, kāda velna pēc pārējie akcionāri tā ecējas par to un cenšās liegt pārņemt varu uzņēmumā.

Un tad es sāku zīmēt shēmas (jā, tēloju Emsi :)). Šis tas apgaismojās, un sākās viss sakāroties savā secībā. Piedāvāju savu variantu, kaut brīdinu, ka informācijas nav pilnīgas, tāpēc pilnībā ticēt tam nevar:
1) Pagājušā gadā, kad sāka just, ka Lemberga lietai nav izdevies iegrūzt sprunguļus asīs (bezgalīgā tiesāšanās Šveicē par informācijas izdošanu/neizdošanu, tiesāšanās mājās par tiesiskās palīdzības pieprasījuma atsaukšanu - pēc manām domām, kaut ko tādu (proti, iejaukšanos prokuratūras izmeklēšanā, kas tiek veikta likumīgi) varēja izfantazēt tikai Lembergs ar savu advokātu palīdzību), Lemberga opozicionāri - jeb kādreizējie keksi, ar kuriem viņš visu dalīja - sāka domāt, kā pārņemt varu Ventspils uzņēmumos. Palēnām, pamazītēm tika iegūts vajadzīgais akciju skaits - ar kādām metodēm, neņemos spriest, bet cik spriežot pēc cipariem, džeki naudu nežēloja.
2) Tālāk sekoja jau mājieni par Lemberga drīzu galu, jo prokuratūra bija pabeigusi komunikāciju ar Šveici un sāka svilt pakaļa nu jau Ventspils mēra padotajiem. Tomēr Lembergs spirinājās pretī (jāsaka, nevis prokuratūrai, jo laikam jau viņš tomēr cerēja, ka prokuratūra salaidīs lietu pret viņu dēlī, bet gan oponentiem), un sāka taisīt navarotus, ka dažiem ļoti labi pieredzējušiem juristiem acis bija kubā.
Un šeit ir pirmā kļūda, ko Lembergs pielaida savas tuvredzības dēļ. Protams, visi procesi ar uzņēmuma pārņemšanas bremzēšanu notika ar viņa ziņu un iespējams, ar smukiem norādījumiem attiecīgajiem tiesnešiem. Tieši šīs lietas dēļ izgaismojās Lemberga aizbilstamā Zaiga Vrubļevska, kā rezultātā viņa zaudēja reāli jebkādas iespējas kaut ko tālāk ietekmēt, bet arī tas bija signāls pārējiem tiesnešiem "pierauties" un nekādās "es tev, tu man" sarunās ar Lembergu neielaisties.
3) Seko apcietinājumi. Viens pēc viena krīt Lemberga tuvākās personas, kas saistītas ar viņa melnajiem ienākumiem. Vieglums, ar kādu prokuratūra to izdara, un Lemberga un viņa daudzo juristu bļaustīšanās, kurai neseko pilnīgi nekādi rezultāti, liecina, ka Lembergs ir pazaudējis kaut ko ļoti būtisku - kontroli pār procesu. Tiesneši vairs neuzklausa viņu un visas lietas ar izvirzītajām apsūdzībām pēkšņi sāk virzīties savās loģiskajās sliedēs. Lemberga reakcija sāk kļūt histēriska un neaprēķināta (tiek vainoti pilnīgi visi), ir skaidrs, lai arī kāds būtu spriedums beigās, tiesa būs, un tā notiks zem būtisku pierādījumu zīmes. Par "Ventbunkeru" notiek tiesāšanās, bet manuprāt jau šajā laikā tam vairs nepieder Ventspils Naftas akcijas (par ko arī ir šis ieraksts). Kāpēc, skatamies tālāk...
4) Lemberga arests, katrā ziņā reizē gaidīts un negaidīts. Negaidīts tāpēc, ka Lemberga juristi ar to tiek izsisti pilnībā no ierindas (Par to liecina pilnīgs informācijas vakums līdz pat plkst. diviem dienā). Protams, procesuālos pārkāpumus var meklēt un kaut kur jau piesieties, bet būtībā tiesa jau tos arī ir ņēmusi vērā (teorētiskos, protams) un vienalga Lembergs sēž, kur sēdējis - pierādījumu nasta tātad ir ļoti nozīmīga. Šajā brīdi ir arī skaidrs, ka Lembergs Ventburkerā varu nenoturēs ne dienu. Tas arī notiek - nākošajā dienā beidzot notiek tiesas sēde, kurā tiek noņemts aizliegums ar "Ventbunkeru" darboties tā vairākuma īpašniekiem.
5) Protams, reakcijas uz Lemberga arestu ir radikālākās - sākot ar sajūsmas saucieniem un atzinības izteikumiem Prokuratūrai un KNAB, beidzot ar vaimanām un raudām, draudiem un roku vicināšanu. Tiesa, paliek iespaids, ka lielākā daļa tautas tomēr uzelpo. Taču daudz interesantākas lietas protams notiek ap Ventbunkeru - atguvuši oficiālo vairākumu, jaunie saimnieki dod virkni rīkojumu un sāk legāli attīrīt sastrādāto "šmuci". Parādās informācija, ka oponenti ir iepirkuši vēl padaudz Ventbunkera akciju, rezultātā kļūstot par nozīmīga vairākuma īpašniekiem. Un šeit sākas mīklainās situācijas otrā daļa
6) Šajā brīdī vecā Ventbunkera valde, utt. utjpr. sāk maksimāli blefot par visiem informācijas kanāliem. Ne tikai blefot, bet apgalvot, ka jaunie saimnieki ir kriminālisti, ka maiņa notikusi nepamatoti, utt. Protams, zēniem ir daudz ko zaudēt (ir skaidrs, ka pie normālu notikumu attīstības naudas pupus, izdevīgās vietas un varbūt pat brīvību zaudētu ne viens vien korišs no Ventspils hercoga komandas)
, tāpēc viss notiek diezgan dramatizēti, pilnīgi dzirdu dūres triecienu skaņas pret krūtīm, sakot "bet es esmu taču īsteno saimnieku pārstāvis, ES!". Ierosināti procesi, ierosinātas lietas - lieku desmitnieku, ka tās ar neko nebeigsies. Un tad nu jau vakardien, 5. aprīlī, uzpeld fakts, ka VN akcijas jau tusējot kādā Igaunijas investīciju bankā. Tām esot strauji uzlikts arests - acīmredzami šāds gājiens no Lemberga tika gaidīts - un nu gaidīsim tiesāšanos.

Lai gan manu blogu diezvai kāds lasa, gribējās pierakstīt to visu sevis sapratnei. Varbūt kāds arī uzmaldīsies un sapratīs. Oponēs. Apgalvos, ka tās visas ir muļķības.

Gribēju vēl pierakstīt klāt par to, kāpēc cilvēki akli aizstāv Lembergu, bet tur varētu izplūst pamatīgi. Es negribu viņus vainot - galu galā, mēs neesam redzējuši daudz labestību no brīva prāta (bez aprēķina), godīgus politiķus, caurspīdīgu lemumu pieņemšanas procesu, vienkāršu godprātību pašas tautas vidū. Nu nav mums vēl tā. Vai kādreiz būs - tas ir mums pašiem jāizlemj? Tikai tiem, kuri saka, ka Lembergs vismaz deva - nu ne viņš deva, ne kā. Kā pašvaldības vadītājam, viņam tas bija vienkārši izdevīgi jūs tā maldināt.

Slashdot teksti #2

2007-03-11T12:06:00.000+02:00

It's strange to be a Free software advocate working in the "closed software" world. I've mostly spent my time just trying to understand what makes "closed software" tick. In the end, these companies are trying to win the lottery (and if they already have, they are trying to turn the lottery into their own private mint that churns out tonnes of cash on demand). They spend money up front and are looking for a return down the other side. Generally speaking they aren't particularly interested in "building a business" -- i.e. creating a stable revenue flow and making a living off of it.

Especially with small companies, there is a need to generate some "worth" in the non-people aspects of a company. After investing $2-10 million up front, they are looking to sell the company (not the software) for $100 million to $1 billion. You can't sell a team of people for that kind of money (or so they think -- in other industries people pay significantly more for a portfolio of satisfied customers). "Owning" all the non-people assets of the company is paramount to their strategy. Using open source or Free software to reduce costs is not an attractive position for them.

Tik patiesi. Paldies wrook iekš to slash un dot par šo komentāru.

Atklātā pirmkoda jaunumi (kārtējie)

2007-02-19T10:42:00.000+02:00

Tā kā viss, ko gribās iepostēt šodien, nav par tēmu Ubuntu, bet par atklāto pirmkodu, rakstiņš taps šeit, blogā priekš sevis.

* NeoOffice uzņem pamatīgus apgriezienus. Divi punkts viens versija taisās atbalstīt OpenXML (izmantojot Novell spraudni), kā arī VBA makrosus (arī Novell kods), tādējādi parādot skaistu vidējo pirkstu Microsoft par to, ka tas apzināti grib padarīt nākošo Office versiju par pēdējo OS X vidē (nav VBA atbalsts, nenopietna savstarpējā savietojamība ar PC versiju, utt.). Skatamies un gaidām, kā arī iemaksājam naudiņas, lai atbalstītu developerus. Tie kuri nezin - NeoOffice ir neofficiālais OpenOffice.org ports uz OS X, kas izskatās krietni labāk nekā oficiālais. Atvērtā pirmkoda filozofija reālā darbībā.

* Hula projekts ir miris. Lai dzīvo Hula projekts. Kad Novell paziņoja pagājušā gada novembrī, ka vairs nepiķo koderiem, kas ņemās ar Hula, daudzi sāpē savieba sejas, jo bija liela neticība, ka kāds varētu uzņemties pārņemt kodēt šādu apjomīgu sistēmu. Hula ir bijušais NetMail, bet daudz paplašinātāks - pareizāk sakot, tā ir integrēta sistēma, līdzīga Groupware. Zināmā mērā Novell var saprast, viņu piķis ir komerciālajā softā, ko piedāvāt kā virsslāni Linux kā operētājsistēmai, un Groupwise ir viens no produktiem, kas varētu viņus izvilkt sausumā. Taču kā jau minēju pie iepriekšējā punkta par atklāto pirmkodu, ja nu kādam vajadzēs, tas pacels saplīsušās daļās, salīmēs to mocīti un turpinās to tūnēt tālāk, līdz galīgai uzvarai. Tā arī var teikt par Hula, jo:
On January 30, 2007, Messaging Architects announced a definitive agreement to acquire NetMail and take over leadership of the open source Hula Project from Novell. The statements regarding copyright ownership were incorrect. To clarify, under the terms of the agreement Novell will continue to retain ownership of the copyright on the Hula Project. (Avots: www.hula-project.org)
Prieks par to. Ja nopietni, skatos uz Hyla ar cerībām, jo tas ir pagaidām vienīgais nopietnais projekts, kas taisās pilnībā atbalstīt CalDAV protokolu - WebDAV protokola dabisku attīstību ar Exchange līdzīgām "fīčām" ar Kalendāra/Uzdevumu integrāciju un šārošanu, grupveida menedžēšanu un mainīšanu, utt. utjpr. Turklāt sola iespēju apmainīt visus epasta serverus un būt pilnībā modulāra.

Kā "attelpināt" Mikrotik maršrutētāju

2007-01-17T19:30:00.000+02:00

Konfigurējot pašmāju Mikrotik ražoto WiFi maršrutētāju (sauktu arī par "ruterīti"), bāzētu uz r500 ARM procesora bāzes, man sanāca to "apklusināt" no visiem pieejamiem portiem, ieslēdzot IPSec tuneļa režīmu. Acīmredzot kaut ko līdz galam neizlasīju un rūterītis gaidīja atbildi no otra gala, kas tika dots IPSec tunelim, ignorējot pārējos visus ienākošos signālus. Varētu teikt, ka rūteris pacēla ķepas pret sauli, paspirināja tās un teica "nekur es nekustēšu, kāmēr nepārštelēsi manas smadzeņu rievas".

Pakonsulējos ar zinošiem cilvēkiem (paldies RuncZ) un konstatēju, ka tomēr ir saules stars iespējams arī šādā vētrā. Tātad daram tā.

1. Dabujam šķersoto CAT-5 kabelīti, lai varētu savienot pa taisno ruteri un datoru. Pieslēdzam rūteri datoram, ieslēdzam IP adrešu automātisko noteikšanu.
2. Problēma ir tāda, ka datoram DHCP adresi iedos, bet pašu IP adresi dators neredzēs, jo IPec fanātiski šifrēs visas paketes. Te noder tas, ka WinBox (Microtik Windows/Wine rūteru menedžmenta progamma) spēj arī pieslēgties pie rūtera, izmantojot MAC adresi. To arī provēsim iegūt.
3. Metode, ar kuru man izdevās iegūt MAC adresi, ir pieslēgt Eth1 portam šķērsoto kabeli savienotu ar datoru, atvērt komandrindu (cmd) Windows vidē divos logos, vienā
no tiem inicializēt DHCP adreses atjaunināšanu (ipconfig /renew) un otrā veikt ARP adrešu pārlūkošanu ar komandu "arp -a". Tā izdos MAC adresi formā xx-xx-xx-xx-xx-xx, kur tad arī pierakstam.
4. Tālāk dabujam WinBox (ja nav pieejama, palūdziet kādam kolēģim, kuram ir arī Microtik rūteris) programmiņu un palaižam to. Izķeksējam "Secure mode" un ierakstām MAC adresi xx:xx:xx:xx:xx formā. Ierakstām lietotāju un paroli, lai autentificētos.
5. Izdaram nepieciešamās izmaiņas, iztīram IP > IPSec uzstādījumus, vai arī citus parametrus, kas traucēja ruterim startēties.

Tā lūk :)

Bet padomājiet taču par bērniem...

2007-01-16T11:58:00.000+02:00

Visā steigā un trakumā es tomēr vēlos šo to pastāstīt...

Var diskutēt par to, cik gados Aniņai vajadzētu uzzināt, kā ir tapusi viņa. Un ir jautājums, cik gados Jānītis varētu saprast par to, kāpēc viņam patīk plikas tantes (tikai...bez....smiekliem :D). Taču manuprāt, nav diskusija par to, ka liela pārākuma un puritānisma apziņa veido absurdu, smieklīgu un ironiski skumju situāciju.

Cīņa ar pornogrāfiju vai nevainīgu dzīvju sačakarēšana?

Slashdot divu tiesas procesu sakarā ir pacēlis interesantus jautājumus, kuri skar plašu jautājumu loku. Viens no tiem ir tehnisks - abos gadījumos apsūdzēto datori ir tikuši uzlausti un hakeru izmantoti. Tiesas pirmajos piegājienos ar pilnām tiesībām uzskatīja, ka abi apsūdzētie - pirmajā gadījumā tā ir skolotāja, kurai apsūdzība ir seksuāla uzmākšanās bērniem (kaut dators bija pilns ar reklāmprogrammām, kas reklamēja porno saites; visi zin, kas notiek, ja dators nav vairāk kā gadu atjaunināts programmatūras un drošības ziņā), otrajā gadījumā tas ir tīnis, kuram apsūdzība ir vēl skarbāka - bērnu pornogrāfijas izplatīšana. Abi gadījumi vairāk vai mazāk ir beigušies ar ne tik skarbiem secinājumiem, bet viens ir skaidrs - šeit savijas tehnisko lietu nezināšana (nu nevar tādas lietas iztiesāt bez obligātās tehniskās ekspertīzes un nedrīkst tādus pierādījumus neņemt vērā), pilnīga histērija attiecībā uz pornogrāfiju (informācijai - 16 gadu skaistu meiteņu kailfoto ASV ir pedofīliska pornogrāfija, par kuru draud nopietns cietumsods. Protams, ir jautājums, vai 16 gadīgām meitenēm vispār vajadzētu iesaistīties pornobiznesā, bet nu...), kā arī vienkārsi varas ļaunprātīga izmantošana ar attieksmi "tā vajag", jo abos gadījumos tiesa pirmajos piegājienos neizrādija ne mazāko interesi pierādījumos, kas aizstāvēja apvainotos.

Turklāt vēl tālāk komentāros ir lasāmi dažādi gadījumi par to, ka 20 gadīgs jaunietis tika uz pieciem gadiem ielikts cietumā par satikšanos ar 15-16 gadīgu meiteni, kura to vēlējās, par to ka 16 gadīgi, ja tie mīlējas vai izrāda citādi savu ķermeni viens otram, abi var tikt ietupināti cietumā par pedofīliju.

Lai diskusijai nebūtu tikai viena puse, iesaku dziļi palasīt Wikipedia rakstus par šo tēmu, kā arī pagooglēt. Mazgadīgo bērnu pornogrāfija ir liels lāsts visai cilvēcei, taču no tā nevajag izdarīt absurdus likumiskos secinājumus. Tādus kā 16, 17 gadīgu tīņu bučošanās ir noziegums, nolādēts uz mūžiem.

2007-01-15T21:52:00.000+02:00

Drusku tā....ehhhh....iepūta. Bet izskatās, esam iztikuši ar pāris lokāliem "mēsliem" (ja nereiķina valdības un glābšanas dienestu ākstīšanos ap kuģi Ventspilī) un viss atkal lēnam nostājas savās vietās.

Negulēju, jo likās visu laiku, ka vējš ienesīs balkona durvis ar visu stiklu un vēl pajautās, vai dušu nevajag. Brrrrr... :(

Tagad plīstu nost. Heh, jājiet gulēt.

Tsunami tsunami came washing over me

2007-01-08T13:05:00.000+02:00

Baltkrievi nogriezuši naftas vadu Krievijai, izskatās, ka lielais tautu brālības periods ir beidzies. Tautas Partija turpina strauji un bezcermionāli koncentrēt varu savās rokās, izskatās, ka tie arī ir izlēmuši beidzot neizlikties un likt saprast, ka pa katru cenu grib palikt pie varas. Šķiet arī, ka miers ASV starp demokrātiem un republikāņiem nu ir cauri, jo demokrāti jau sāk kurināt grillu, kā arī savu lomu nospēlē Buša šībrīža nespēja saprast, ka viņš vairs nav situācijas noteicējs. Tigra, mana trakulīgā kaķenīte, nes savu plīša draugu Egbertu padzerties pie ūdens un paikas. Gandrīz nokož un pēc tam cenšās atdarīt ar labu :) Ziemas joprojām nav, un šķiet, arī nebūs. Labāk būt pesimistam, vai ne?

Šonedēļ domāju pabeigt un publicēt otru recenziju par Manic Street Preachers diskogrāfiju. Šoreiz uz mana āķa būs nevienmērīgais, bet nozīmīgais un noteikti baudāmais "Know Your Enemy", kura vislielākie meistardarbi ir "Ocean Spray", "Freedom Of Speech Won't Feed My Children" un "Baby Elian".

Šonedēļ...cerams...arī beigsies visi lielie mācību trakumi manai meitenei, nu vismaz lielākajos vilcienos un tad varēsim uzvilkt elpu.

Viss ir cerams.

Pēcis recenzē: Manic Street Preachers - "Everything Must Go" (1995)

2007-01-02T20:00:00.000+02:00

Piezīme: nākošo mēnesi pa vienam nedēļā es recenzēšu nu jau klasisko velsiešu roķeru Manic Street Preachers albūmus. Esmu tos pietiekami ilgi klausījies, lai man būtu izveidojies emocionālais viedoklis par šiem albūmiem.

Pasaule ir pilna ar grupām, mūziķiem, dziesmu autoriem. Daudzas no šīm grupām vienkārši grib izsisties un nopelnīt daudz naudas ar labu (dažreiz arī - ar savādāku) spēlēšanu. Dažas savukārt tiecas pēc mākslinieciskās un kompozicionārās pilnības, atslīpējot savu uzstāšanos vai ierakstu prasmi līdz ļoti augstai kvalitātei. Taču tomēr lielākā daļa rokgrupu eksistē, lai nestu kādu vēsti pasaulei - lai tas būtu savi skarbie dvēseles pārdzīvojumi, izjūtas, kuras nefiksējas vārdos, vai arī prieka pilna svilpošana par dzīvi.
Manic Street Preachers manā skatījumā apvieno prasmīgu mākslinieku - Džeimsa Deina Bradfeilda (James Dean Bradfield) melodijas un ģitārspēles meistarību, kā arī izteiksmīgo vokālu, Nikija Vaira (Nicky Wire) skarbi emocionālo dzejisko pasaules izpratni, Šīna Mūra (Sean Moore) pārliecinošo bungu spēli un nu jau ilgu laiku pazudušā un par mirušu uzskatītā Ričija Džeimsa Edvardsa (Richey James Edwards) poltiski sociālo kritiku - spējas un sakausē to apbrīnojāmi viengabalainā bronzā, kas ir daudzkārt vērtīgāks par kāda cita zeltu. Var neieredzēt Manikus, var neizprast viņus līdz galam - bet noliegt to, ka šie velsieši ir viena no šī laika labākajām un pieminētākajām reģiona, kā arī Lielbritānijas grupām (A Design For Life ir dzirdējuši ikviens, ja pat nenojauš, par ko šī dziesma īsti ir), nespēj vairs neviens.
Mana pirmā recenzija šajā sērijā ir par manu mīļāko "maniķu" albūmu "Everything Must Go". Tas ir skaņā visnoturīgākais, emocionālākais un cerīgākais mūziķu albūms, un kaut šobrīd tam jau ir 12 gadi, tas nenoveco. Nenoliedzami, ciešos un emocionāli savstarpēji saistītos mūziķu kolektīvos grupas biedra nāve vienmēr ir bijusi par katalizātoru lūzuma punktam. Bieži pēc šī punkta pārkāpšanas seko grupas izjukšana, taču brīžiem... brīžiem vārdi nostājas īstajā uzsvarā, notis īstajā ritmā, bungas pašas saplūst saskanīgā ritmā ar basa līniju - un viss ir savā īstajā vietā (gluži kā Everyting is in it's right place, aka Radiohead, Kid A). Tāpēc, ka visam ir jādodas uz priekšu, šā vai tā. Neviens no tiem aizgājušajiem negribētu, lai palicēji apstātos.
Ričija mīklainā pazušana ir nenoliedzami deviņdesmito gadu lielākais noslēpums mūzikā. Jā, Ričijam emocionālas problēmas pavadīja lielākoties visu viņa apzinīgo dzīvi (The Holy Bible, viņu iepriekšējais, kontraversionālākais albums ir pilns ar tekstiem par viņa problēmām, veidojot tādu kā pirmsnāves vēstuli), taču pat grupa ilgu laiku neticēja, ka viņa vienkārši nav.
Albums skaņas ziņā "atverās" klausītājam jau ar pirmajiem akordiem un neaizveras līdz pat pēdējiem "No Surface All Feeling" ģitāras kaucieniem; un kaut ievada dziesmai ir neparasti garš un uzreiz varbūt neizprotams nosaukums "Elvis Impersonator: Blackpool Pier", tās skarbā niknumā izteiktie vārdi kā kritika amerikāņu patērētāju dzīves veida nonākšanai mūsu dzimtajā Eiropā un Anglijā "All American trilogy in used up cars and bottled beer/All American trilogy the future's dead, fundamentally" ir ļoti pārliecinoši, lai iesildītu mūs sekojošajai dziesmai, kas, daudzuprāt, ir MSP magnum opus - "A Design For Life". Dziesma, kura visai kļūdaini tiek uzskatīta par tādu kā iedzeršanas dziesmu, kaut tā arī ir vienkāršs sociāls protests par skarbo strādnieku kārtas likteni - "We don't talk about love we only want to get drunk/And we are not allowed to spend/As we are told that this is the end".
Pēc šīs atpazīstamākās dziesmas no šī albūma seko veselu dziesmu-zvaigžņu izlase, kurā ir grūti izcelt kādu, jo tās visas ir lieliskas. "Kevin Carter" ir apbrīnojams panka, rokenrola un džeza apvienojums, kas ar savu vienkāršo tekstu iedvesmo apzināt, kas tad īsti ir Keivins Kārters (sekojiet saitei) un kāpēc Džeims dzied "Klick klick klick klick himself under" ar tādu skarbumu. Tālāk seko viena no divām manām mīļākajām dziesmām diskā - "Enola/Alone" skan ļoti tieši, bez liekiem mājieniem, stāstot par dzīvi pēc Ričija un viņu bijušā menedžera aiziešanas: "But all I want to do is live/No matter how miserable it is...". Dziesma paņem ar savu krūtīs cilājošo izmisumu un reizē optimismu. Tā stāsta par gaismas meklēšanu tad, kad visas gaismas ir sen pagaisušas. Un tad ieskanās atbrīvojošā "Everything Must Go" ar savu it kā tālumā esošo un cerību nesošo skaņu. "And I just hope that you can forgive us/But everything must go".
Albuma pacilajošo noskaņu pārrauj "Small Black Flowers That Grow In The Sky", viena no divām dziesmām ar Ričija vārdiem. Skarbi melna kā pērkonlaika debesis, tā novelk mūs atpakaļ uz zemes. Bieži vien sevi pieķēru dungojam šīs dziesmas lipīgo melodiju, taču tās vārdi man ir neizprotami joprojām. Varbūt tāpēc, ka pārāk biedējoši?
Tālāk sekojošā dziesmu plejāde "Australia", "The Girl Who Wanted To Be God", "Removables", kas katra savā veidā pievieno savu artavu jau tā bagātajai albūma atmosfērai. It īpaši pārsteidz pirmo divu gabalu optimisms un pārliecība, kaut "Australia" runā par Nika vēlmi aizbēgt no preses un cilvēku uzmanības pēc grupas biedra un ļoti tuva drauga pazušanas. Nu jā, Austrālija ir tālākais punkts no Velsas skatoties. "Removables" ir atkal ļoti labs akustroks, kas, tāpat kā "Flowers...", velk ciešas paralēles ar Nirvana, "Nevermind" un Korta Kobeina un Ričija lielo līdzību daudzos līmeņos.
Pēc tam seko, manuprāt, nenovērtētākā MSP dziesma "Interiors (Song For Willem De Kooning)". Nika un arī Ričija tekstos ir sastopami daudzas un dažādas kultūras norādes - uz māksliniekiem, filozofiem, domātājiem, politiķiem. Ne velti MSP katrai dziesmai veltī īsu, to raksturojošu rindiņu - citātu, domu graudu, kas iegūts no grāmatas, literāra avota, utt. (šo praksi grupa izmanto joprojām). Taču ir arī cilvēki, kurus viņi vērtē augstāk par pārējiem. Viena no tādām ir Vilijams De Kūnings, viens no amerikāņu abstraktisma pamatlicējiem. Varbūt Vilijama cīņa ar Alheimera slimību pagājušā gadsimta 80. gados, kuras laikā viņam tika atsavinātas visas viņa gleznas un pārdotas par milzīgām sumām, tajā pašā laikā atstājot viņu bez graša kabatā un rīcībnespējīgu, ir bijis tas kas iedvesmojis MSP uzrakstīt šo ļoti izteiksmīgo dziesmu, kuras soniskās kvalitātes neapšaubāmi ir iedvesmojošā ģitārspēle un skarbais vokāls. Dzirdot katru reizi Džeimsa ģitāras izspēlēto "trepi" piedziedājuma laikā... to ir grūti aprakstīt. Vai tas ir žēlums? Vai niknums? Varbūt skumjš cinisms? "Are we too tired to try and understand/That nothing is nothing on that we depend/Take my hand together and we will cry/It really makes no difference to what you see inside".
Albūmu nobeidz neslikti "Further Away" un "No Surface All Feeling" ar skarbi optimistisku "What's the point in always looking back/When all you see is more and more junk".
Neapšaubāmi viens no labākajiem deviņdesmito gadu roka albūmiem, droši stāvot blakus Nirvana "Nevermind", Radiohead "OK Computer" un The Verve "Urban Hymns". Desmit no desmit stīgām. Elektriskās ģitāras :)

2007-01-02T00:00:00.000+02:00

2007. gads

Nu ko, sākam to dzīvot.

2006-11-27T18:49:00.000+02:00

"The Power Of Nightmares" ir BBC dokumentālā filma par divām politiskajām filozofijām - neokoncervatīvismu un radikālo islamu, to izcelšanos no liberālisma, viņuprāt, sakāves un strupceļa un vēlme apvienot cilvēkus vienai, kopējai idejai - kaut pati šī ideja varētu būt apmāns, tāda kā cīņa pret lielu, ļaunu spēku, tādu kā Al Queda.

Google Video ir atrodamas visas trīs šīs daļas, pirmā daļa šeit. BBC lapā ir atrodama lapa ar skatītāju jautājumiem un autora atbildēm, kā arī atsaucēm uz literāriem un vizuālajiem avotiem.

Filma patiešām intelektuāli domājošam cilvēkam. Ja pat nepiekrītat autora viedoklim, tas ir interesants un manuprāt, daudz ticamāks skatījums par šīm divām varām, kas šobrīd ietekmē varu gandrīz visā pasaulē.

Filmā ir uzsvērti pāris ļoti interesanti fakti:
* Dirty bomb jeb netīrā bumba nav nemaz tik "netīra", tā ir vairāk kā baiļu ierocis, nekā patiesa ļaunuma izraisītāja. Protams, kā parasta bumba, tās darbības rādījusā būtu bojāgājušie, taču ne no radiācijas.
* 9/11 tiešais organizētājs nebija Oslams Bin Ladens, ne "Al Queda". Oslams gan finansēja šo operāciju un piegādāja "pašnāvniekus", bet ideja sākumā nebija viņa. Par "Al Queda" - šis nosaukums ir amerikāņu izdomāts, un Bin Ladens to pieņēma neilgi pēc septembra notikumiem, jo saprata, ka tas ir viņa "brends" rietumos. Bin Ladens arī nepārvalda ne pār kādu nopietnu milzīgu teroristu organizāciju - tās eksistence nav pierādīta. Kas gan tika iepriekš sacīts, ka Bin Ladena darbība noteikti var ietekmēt līdzīgi domājošo rīcību. Tas ir noticis pāris reizes, Madrides vilcienu sprādzieni un Lodonas metro bumbošana. Taču atkārtošos, tas nav vienas organizācijas darbs. Tā ir cilvēki, kuru uzskati ir līdzīgi ar tādiem pašiem "varoņiem" citur pasaulē, rīcība.

2006-11-20T15:24:00.000+02:00

Irāna pagaidām ne taisās, ne nav spējīga veidot atomieročus.
Vismaz tā apgalvo CIP izstrādāts pētijums. Gandrīz tāds pats, kuru "veselīgi" ignorēja Bušs, pirms iebruka Irākā. Un izrādās, Čenijs un komanda ATKAL esot taisijušies to darīt. Tātad demokrātu uzvara tomēr ir radījusi diezgan nozīmīgu precedentu un ļoti iespējams, šis iebrukums izpaliks.

Nezinātājiem - atšķirība starp Irānu un Irāku ir tik milzīga, ka ASV iebrukumam vajadzētu vismaz 10x lielāku karaspēku, iespējams, būtu jālieto atomieroči (automātisks nosodījums un kara pieteikumi no visas pasaules), kā arī pilnīga nespēja nostiprināties tur.

Secinājums - metode "karš ir uzvara vēlēšanās" sāk kļūt ļoti lipīga, tāpēc cilvēkiem tomēr ieteiktu būt daudz kritiskākiem pret saviem vadoņiem arī kara laikā. Ja pat tāda kritika tiek uzskatīta par valsts nodevību. Tas ir arī mājiens Vairas Vīķes-Freibergas, Aināra Repšes, kā arī pašreizējā ārlietu ministra Pabrika virzienā.

p.s. man nav šaubu par Irānas režīma divkosību un pārmērīgo aizraušanos ar islama reliģisko pārliecību ieviešanu valsts pārvaldē, taču tas nedod nekādu attaisnojumu pasaulei stāstīt melus un baidīt ar to, ka arābi to vien grib, kā noslaucīt rietumu pasauli no zemes virsmas.

p.s. Fobijas ir ļoti spēcīgas, tāpēc ka tās izriet no cilvēku velmes izdzīvot. Tāpēc daudzi uzskata, ka labāk trakot pie katra sīkuma, ja pat tā ir viltus trauksme, nekā vēlāk nožēlot. Cilvēciski to var saprast, bet ar šo sajūtu vajag katram pašam cīnīties.

2006-11-20T14:36:00.000+02:00

This is my truth, tell me yours...

Pirmais - ja kas mani biedē pasaulē, tad tie ir militāristi, kuri apgalvo, ka "sargā savu tautu", bet praktiski viss, ko viņi dara, ir atriebības virzīts. Acīmredzami Izraēlas armijā un valsts politikā notiek pamatīga šķelšanās, jo situācija ir izgājusi no sliedēm jau labu laiku. Es vēlu ilgu mūžu ebreju tautai, jo mans personiskais viedoklis ir tuvs kristīgās ticības izpratnei par cilvēka dzīvību - jebkura ir dārga un neaizskarama. Taču tas, kā daudzi ebreju tautas pārstāvji skatās uz pasauli, sāk mani skumdināt un mulsināt gan kā cilvēku, gan kā personu, kas ļoti aktīvi seko līdzi politikai un izprot jebkura notikuma un lēmuma ietkmes nozīmi uz vienkāršo cilvēku prātiem.

Vispirms es gribētu izteikt neizpratni par ļoti lielā apjoma kompensāciju izmaksāšanu ebreju kopienām Latvijā. Gan motivācija (neapšaubāmi, ebreji kā tauta ļoti smagi cieta Otrā pasaules laikā un kas to noliedz, būtu tā kā aicināts dod neapšaubāmus pierādījumus savam uzskatam (šeit vajadzēja būt apzīmējumam "tu esi ar selektīvu atmiņu apveltīts muļķītis"). Taču ne Latvijas valsts piedalījās šajā noziegumā - piedalījās labi ja 1-2% no latviešu nācijas. Daudz lielāks procents piedalījās krievu organizētajās "kulaku" izsūtīšanās 1941. un 1949. gadā - pret savu tautu), gan pēctecība (šī brīža ebreju organizācijas Latvijā ne tuvu nav tam, lai spētu pierādīt pat attālu saistību ar pirmskara organizācijām. Tiesa, šis ir mans pieņēmums, un es gribētu dzirdēt kāda profesionāļa viedokli. Pats centīšos arī noskaidrot un šeit pievienot ierakstam. Daudzi saka, ka tas pat nenosedz patieso ebreju īpašumu apjomu pirmskara Latvijā, bet ir arī skaidrs, ka manuprāt kāda fonda izveidošana un kompensācijas pieteikumu pieņemšana (Tā kā to darīja Šveice un Vācija) būtu daudz labāks un saprotamāks veids.

Pirmā doma man bija ka šis lēmums veicinās to cilvēku, kas ir antisemītiski noskaņoti, sentimentu un ilgošanos pēc stingrās rokas (Ulmanis, Hitlers). Latvijai diemžēl ir bijusi darīšana ar daudziem personāžiem, kas nav bijuši "sevišķi jauki" savā uzvedībā un ir saprotama stereotipu veidošanās (Lavents, Ždanoka). Var jau teikt, ka tieši stereotipi veido antisemītu, bet ir arī jāsaprot, ka ikdienā parasts cilvēks nav ne mācīts, ne arī pats vēlās mācīties izvērtēt, kā ir patiesībā - viņam tam vienkārši nav laika (milzīgā birokrātija, haotiskā valsts attīstība). Var lasīt viņiem morāli, bet cilvēki tev vienkārši uzspļaus, kaut no norūks par "žīdiem" un ies tālāk savās gaitās.

Otrā doma bija - ož pēc shēmas. Izmaksājam milijonus kaut kādām organizācijām par kaut kādu it kā vēsturisku netaisnību - sak cēla ideja tak. Organizācijas tiek vai nu mākslīgi uztaisītas pusgadu vai gadu iepriekš, vai arī ar saņēmējiem sarunāts procents. Rezultātā notiek normāla naudas nokāšana no valsts, un naudu smuki sadala lēmuma pieņēmēji un naudas saņēmēji. Nodokļu maksātāji samulsuši rausta plecus, sauc politiķus par idiotiem, piesauc "Cionistu varu" pār pasauli un aiziet tālāk savās gaitās, ignorējot šo faktu pie nākošajām vēlēšanām.

Nākamā sāpe ir šī ziņa, ka Izraēlas armijas kasešbumbu lietošana ir bijusi neautorizēta no augstākās vadības un te ož pēc nopietnas pilnvaru pārsnieģsanas:

Taču Izraēlas mediji nedēļas nogalē ziņoja, ka valsts armijas štāba komandieris ģenerālleitnants Dans Halucs bija aizliedzis plaši pielietot kasešu bumbas, kuru nomešanu kontrolē stingri noteikumi, ieskaitot aizliegumu tās pielietot apdzīvotās vietās.

Izraēlas telekanāls "Channel 1" vēstīja, ka artilērijas vienības rīkojušās pretēji Haluca rīkojumiem par kasešu bumbu pielietošanu un izšāvušas tās uz Libānas dienvidiem. Fakts par kasešu bumbu pielietošana nonācis atklātībā iekšējas militāras izmeklēšanas rezultātā, ziņoja televīzija.

Nojaušot, ka Izraēlā šobrīd notiek smaga cīņa starp reliģisko un laicīgo varu, nebrīnīšos, ja Izraēlā izrādīsies "armija armijā", kuras galvenais uzdevums ir "nobombardēt tos sasodītos dvieļugalvas, smoke them out, utt.". Atkārtošos, tas ir mans pieņēmums, bet apzinoties, ka šādi provokatīvi/proaktīvi spēki ir gandrīz katrā armijā - varbūt izņemot mazās tautas kā Latviju, kur dienēt iet tikai cilvēki, kas patiešām grib aizsargāt dzimteni, jo nav jau mums ko iekarot, tikai aizsargāt - tad situācija var izvērsties ļoti interesanta un nopietna.

2006-11-09T14:45:00.000+02:00

Novell un Microsoft "dīls" ir nu jau ļoti pārkarsēta tēma Slashdot, GNOME Planet un citu Linux un atvērtā koda izstrādātaju blogos, analītīķu rakstos, utt.

Man ir savas domas par visu notikušo, bet tā kā tās īsti vēl līdz galam neesmu formulējis, atradu ļoti labu bloga ierakstu, kurā ir trāpīts uz viena faktora, par kuru maz ir runāts. Tas ir par to, ka Novell ir bija un būs atvērtā koda kompānija, un tāpēc nevajadzētu kašāt smiltis uzreiz visam pasākumam un teikt, ka viņi ir miruši.

Ieskatam šis ieraksts Novell is not SCO.

2006-11-08T19:07:00.000+02:00

Šobrīd Amerikā ir jau beigušās Pārstāvju palātas un Kongresa vēlēšanas. Demokrāti ir ieguvuši vairāk nekā pārliecinošu kontroli pār pirmo un pār otro arī izskatās būs izcīnijuši. Taisnība ir tiem, kas saka, ka republikāņi vairāk zaudēja, nevis demokrāti uzvarēja. Taču lielāku komentāru varēs sniegt tikai tad, kad finiša līniju būs sasnieguši ilgā ņemšanās ap pēdējiem diviem kongresmeņu krēsliem.

Taču šis ieraksts ir pilnīgi par ko citu. Es savā tīmekļa lūrētāja gaitā esmu sekojis visādām perifērijām ASV politikā, tai skaitā Buša un republikāņu likumu pieņemšanas praksei. Biju ievērojis, ka ASV prezidents un komanda regulāri uz jebkādu draudīgu situāciju (piemēram, ziņojumi par NSA telefonsarunu noklausīšanos) atbildēja ar tādu likumu pieņemšanu, kas novērstu citu izpildvaru uzmanību no šīm situācijām vai vismaz pamatīgi traucētu darīt savu darbu.

Es nebiju aptvēris, ka tas, ko Bušs to ir darījis tik lielos apjomos. Šeit arī seko saraksts, paldies ArikTheRed no Slashdot par šo komentāru.

_____________________________________________________

March 9: Justice Department officials must give reports to Congress by certain dates on how the FBI is using the USA Patriot Act to search homes and secretly seize papers.

Bush's signing statement: The president can order Justice Department officials to withhold any information from Congress if he decides it could impair national security or executive branch operations.

Dec. 30, 2005: US interrogators cannot torture prisoners or otherwise subject them to cruel, inhuman, and degrading treatment.

Bush's signing statement: The president, as commander in chief, can waive the torture ban if he decides that harsh interrogation techniques will assist in preventing terrorist attacks.

Dec. 30: When requested, scientific information ''prepared by government researchers and scientists shall be transmitted [to Congress] uncensored and without delay."

Bush's signing statement: The president can tell researchers to withhold any information from Congress if he decides its disclosure could impair foreign relations, national security, or the workings of the executive branch.

Aug. 8: The Department of Energy, the Nuclear Regulatory Commission and its contractors may not fire or otherwise punish an employee whistle-blower who tells Congress about possible wrongdoing.

Bush's signing statement: The president or his appointees will determine whether employees of the Department of Energy and the Nuclear Regulatory Commission can give information to Congress.

Dec. 23, 2004: Forbids US troops in Colombia from participating in any combat against rebels, except in cases of self-defense. Caps the number of US troops allowed in Colombia at 800.

Bush's signing statement: Only the president, as commander in chief, can place restrictions on the use of US armed forces, so the executive branch will construe the law ''as advisory in nature."

Dec. 17: The new national intelligence director shall recruit and train women and minorities to be spies, analysts, and translators in order to ensure diversity in the intelligence community.

Bush's signing statement: The executive branch shall construe the law in a manner consistent with a constitutional clause guaranteeing ''equal protection" for all. (In 2003, the Bush administration argued against race-conscious affirmative-action programs in a Supreme Court case. The court rejected Bush's view.)

Oct. 29: Defense Department personnel are prohibited from interfering with the ability of military lawyers to give independent legal advice to their commanders.

Bush's signing statement: All military attorneys are bound to follow legal conclusions reached by the administration's lawyers in the Justice Department and the Pentagon when giving advice to their commanders.

Aug. 5: The military cannot add to its files any illegally gathered intelligence, including information obtained about Americans in violation of the Fourth Amendment's protection against unreasonable searches.

Bush's signing statement: Only the president, as commander in chief, can tell the military whether or not it can use any specific piece of intelligence.

Nov. 6, 2003: US officials in Iraq cannot prevent an inspector general for the Coalition Provisional Authority from carrying out any investigation. The inspector general must tell Congress if officials refuse to cooperate with his inquiries.

Bush's signing statement: The inspector general ''shall refrain" from investigating anything involving sensitive plans, intelligence, national security, or anything already being investigated by the Pentagon. The inspector cannot tell Congress anything if the president decides that disclosing the information would impair foreign relations, national security, or executive branch operations.

Nov. 5, 2002: Creates an Institute of Education Sciences whose director may conduct and publish research ''without the approval of the secretary [of education] or any other office of the department."

Bush's signing statement: The president has the power to control the actions of all executive branch officials, so ''the director of the Institute of Education Sciences shall [be] subject to the supervision and direction of the secretary of education."

Untitled

2006-09-12T11:28:00.000+03:00

"Evil Wears Prada" vienkārši valda pār modes kino pasauli šogad. Piekrītu kādam IMDB skatītājam-kritiķim, kas saka, ka šī filma ir tā, kāda varēja būt "Sex and the City", ja tā būtu patiesāka un inteliģentāka.
Merlina Strīpa, Anija Hataveja (drēbes viņai labi piestāv), kā arī Emilija Blunta un Stenlijs Tučī - vienkārši ideāla kompānija labam vakaram.

Rudens ir māneklis, te karsts, te auksts. jānēsā līdzi trīs drēbes, kas ir jānovelk un jāuzvelk attiecīgi pēc temperatūras svārstībām. Pē :)

2006-08-30T11:46:00.000+03:00

Varbūt pat nav vērts to pieminēt, bet tomēr...

BBC News ziņo par Čadas "naftas biznesu" un Pasaules Bankas (World Bank) iesaistīšanos tajā. Pirms trim gadiem tika iesākts šāds projekts (Wikipedia), kas reāli nu ir beidzies ar totālu krahu (BBC News). Čadas iedzīvotāju nabadzība nav mazinājusies, autoritārais prezidents izmantojis piķi, sapērkot labumus sev, bet galvenokārt ieročiem, kā arī naftas kompānijas nav izpildījušas savu solījumu daļu.

Varam teikt trīs vārdus - tā ir Āfrika. Bez jebkādām šaubām, cilšu konflikti, pacelti "Technicolor" un moderno tehnoloģiju un "demokrātijas" līmenī, diemžēl joprojām nosaka šī pasaules nabadzīgākā kontinenta dzīvi. Čada ir viena no tām valstīm, par kuru var teikt, ka abas etniski karojošās puses nekautrējas izmantot jebkuru līdzekli, lai nokļūtu pie varas. Nafta tikai pievieno papildus elementu, samiksējot ar Rietumu izpratni par biznesa veidošanu - "po" par cilvēciskumu, cilvēku labklājību, ka tik piķis -, rada pretīga zanķa izjūtu.

Esmu atradis sev pa jaunu vecos velsiešu rokerus "Manic Street Preachers", "Kevin Carter" ir ritīgi spēcīga dziesma, šeit arī Wikipedia ieraksts par šo interesanto fotogrāfu, kas kopā ar citiem amata brāļiem veidoja Bang Bang Club, kas dokumentēja cilšu un rasisma konfliktus Āfrikas dienvidu daļā. "Maņiki" ir viena no tām retajām grupām, kura izklausās virspusē labi, bet kad tu roc dziļāk, tu saproti, ka tie ir Mākslinieki ar lielo M, gatavi runāt par sāpīgām un nopietnām problēmām caur ironiju un nelielu ņirgu.

2006-08-21T15:34:00.000+03:00

Par vasarām lielākai daļai cilvēku, manuprāt, ir kopēji divi viedokļi - ir ļoti jauki un forši kad tā pienāk. Un ir nedaudz skumji, bet reizē arī priecīgi, ka tā aiziet. Mēs, mērenā klimata tusētāji, varam izbaudīt šo gada laiku maiņu, pat neapzinoties, ka liela daļa zemeslodes iedzīvotāju neko tādu nepiedzīvo.

Par šo laiku, kad neesmu rakstījis - un šaubos, vai kāds arī ir lasījis vecos ierakstus un vispār interesējies par manu necilo personību - ir noticis ļoti daudz kas jauns, nepieredzēts, it kā reizē vecs un tajā pašā laikā ļoti jauns. Bet par visu pēc kārtas.

Manai dzimtajai pilsētai Cēsīm beidzot tika nosvinēta 800 gade. Gadiņi tā kā padaudz un var jau atskatīties ar pieredzējušu aci uz to, kas tad ir šīs apdzīvotās vietas uz Vidzemes augstienes malas plusi un mīnusi. Neapšaubāmi Cēsu bagātība ir tās patiesais skaistums. Cēsis atrodās uz uzkalnu rindas Vidzemes centrālās augstienes malā, uz kuras robežas arī sākās straujais kritums uz Gaujas senleju un bijušās ledus jūras dibenu - Valmieru un Limbažiem. Pievienojiet tam 800 gadu dažāda laiku posma arhitektūru un liecības no pagājušajiem gadsimtiem, un jūs iegūstat pilsētu-pērli.

Protams, citu pilsētu patrioti spēs atrast pateikt ko labu par savām dzimtajām vietām un to izcilumu un skaistumu. Un tas būs tikai labi, jo manuprāt, dzīvojot un fanojot par Rīgu kā metropoli, mēs piemirstam, ka liela daļa Latvijas dzīvo mazpilsētā. Un ja šīs vietas vēl turēsies, mēs kā tauta nepazudīsim.

Tad vēl izgājušo nedēļas nogali atkal viesojos dzimtajā nostūrī, spēlēju kāzās nelielu 5-6 dziesmu pauzi, kopā ar meiteni un manām māsām svinējām skaisti aizejošo vasaru ar dziesmām, gardumiem un vīnu, kā arī nākamajā rītā devāmies nelielā pastaigā uz Cīrulīšu Spoguļklintīm. Var tikai noteikt - klasiskas vērtības nemainās.

Apsolos atsākt aktīvāk rakstīt, tāpēc drīz turpināšu par savām profesionālajām nodarbēm - Jokosher, Ardour, LDSPA, C programēšana, mūzika un tā tālāk :)

Rīta kafija

2006-07-12T07:53:00.000+03:00

Esmu sapratis vēl vienu zelta lietu, ko der atcerēties par kombināciju darbs naktī + kafija. NEKAD nelietojiet kafiju, ja jūs esat tikai snauduļojošs - izkustieties, dzeriet aukstu avota ūdeni, klausieties labu mūziku, lai aizgaiņātu nākošos miega mākoņus, atrodiet labu ritmu ar padarīto posmu sarakstu, lai varētu sevi virzīt uz priekšu ar padarīta darba sajūtu. Un tikai TAD, kad jūtat, ka vairs nespējat, šaujat kafijas dozu iekšā. Tad tai būs vislabākais efekts, jūs nebūsiet iztempis litru no tās un jūsu mutē nebūs skābuma paradīze.

Tātad, kafija ir "spricējama" tikai tad, kad esat jau uz robežas - vai nu uz pamošanās, vai aizmigšanās. Tad tai ir vislabākais efekts.

Starp citu, labrīt. Vēl viena karsta diena Latvijas metropolisē.

"Crystal Ball" un "The Frog Prince" rullē. Mīlu "Keane" un jauno albumu - ar katru noklausīšanās reizi arvien pieejamāks kļūst. Gluži kā vecais, labais Radiohead.

Pēcis recenzē: "I, Robot" ("Es, Robots")

2006-07-12T03:55:00.000+03:00

Kaut kā ir sanācis, ka es ik pa laikam noskatos arī kādu labu "veco" filmu, kas ir izturējusi savu laika un kritikas pārbaudi un par kuru prasīt prasās uzsist nedaudz rindkopu. Viena no tādām filmām ir pagadījusies "I, Robot" ar Vilu Šmitu galvenajā lomā - un ar cilvēciskāko robotu pasaulē Sanniju otrajā galvenajā lomā.

Filmas uzņemt par nākotni ir reizē tik kārdinoši, ienesoši - un riskanti. Pievienojiet tam vēl velmi adaptēt vai kaut nedaudz ieviest tāda "sci-fi" klasiķa, nu tāda kā piemēram Īzaka Asimova, idejas dzīvē - un jūs iegūsiet iespēju 1 no 1000, ka filma izgāzīsies kritikas acu priekšā. Un ja jūs vēl gribētu piebilst - "bet vispār šādu kombināciju neviens īsti nespētu pavilkt, vismaz Holivudā nē"... Jā, nu šeit jūs būtu tiešām kļūdijušies.

Bet vispirms stāsts. Ir 2035. gads un pasauli ir pārņēmusi robotu mānija. Roboti ir visur, viņi ir lieliski palīgi cilvēkiem ikdienas rūpēs, aizpilda grūtākos un garlaicīgākos darbus, un tā tālāk un tā joprojām. Robotu kustību un prāta inteliģence ir samērā augsta, un tās ierobežo vien trīs pamata likumi - pirmais, robots nedrīkst nodarīt pāri cilvēkam ar savu darbību vai bezdarbību vai arī nedrīkst ļaut nonākt cilvēkam nelaimē, otrais, robotam jāpilda visas cilvēka pavēles, izņemot tās, kas konfliktē ar pirmo likumu un trešais - robotam jāaizstāv sava eksistence, kamēr šī aizsardzība nekonfliktē ar pirmo vai otro likumu. Cilvēkiem ir pieejami ļoti mazi mobilie telefoni, automašīnas kas pārsvarā brauc pašas, sintētiskie implanti kā veselas rokas, kas kustās un darbojas kā dzīvas, kā arī milzu inflācija, ka četri ali maksā 46 dolārus vai 10 dolāri jānoliek autobusa biļetei...

Vila Šmita detektīvs Spūners ir nesen cietis nelaimes gadījumā, kurā zaudējis roku. To viņš iegūst no jauna, pateicoties firmas U.S. Robotics brīnumiem. Taču drīz iznākot no ārstniecības, viņš ciet autokatastrofā, kurā viņa un vēl viena mašīna tiek iespiestas upē. No blakusmašīnas par dzīvību cīnās mazā meitenīte un viņš, tad uzrodas robots, kas aprēķina, ka izglābt var tikai Spūneru, un izvelk to no ūdens. Meitenīte aiziet bojā...

Atgriežoties darbā, Spūners uzzina, ka pašnāvību izdarījis doktors Lanings, galvenais U.S. Robotics izgudrotājs un Spūnera ārsts, kas atgrieza viņu dzīvē. Spūners ir arī acīmredzami negatavs atgriezties dzīvē, jo nēsā sevī līdzi dziļu naidu un neuzticību pret robotiem. Neviens netic viņa versijai par robotu-slepkavu, līdz slepkavības vietā tiek atrasts robots, kas ne tikai vien izrāda pretošanos, bet arī aizstāvas, lieto ieroci, nepakļaujas komandām, cenšās bēgt pie aizturēšanas - to visu, mierīgi ignorējot visus trīs likumus. Taču ne USR, ne arī policija un valdība nav gatava apturēt progresu kāda nieka "trakās mašīnas dēļ" (kurai pat ir vārds kā cilvēkam - Sonijs), kura ir sākusi rīkoties ārpus normas robežām. Spūners tiek atstādināts no izmeklēšanas, taču neapstājas, emocionāli rīkojoties apzināti un reizē neapzināti izraisot notikumu ķēdi, kas noved līdz ļoti pārsteidzošam finālam....

Jāsaka, ka šis elements - sāpes kā naida motīvs pret it kā neko ļaunu negribošajām mašīnām - tiek lieliski iedvests ekrāna dzīvē gan no Vila, gan no scenārija puses, un stāstā galā parādās, ka viņa tēlotajam Spūneram kaut kādā mērā bija taisnība - bez dvēseles, bez sirds veikta palīdzība var nest tikpat lielu ļaunumu kā no sirds sniegta vienkārši viena palīdzīga roka - labumu. Un tieši šis motīvs neapzināti turpina arī domu - vai vēlme darīt labu ir vienmēr attaisnojama? Vai tā vienmēr tiešām dod to, ko vēlamies? Vai arī laime un labums ir daudz sarežģītāki un kompleksāki morāles konteksti, ko nevar izteikt trijos likumos? Ko nevar izteikt šabloniskās morāles štampās?

Nu jā, man patīk "Es, Robots". Es esmu lasījis gan nedaudz no Asimova izcilo stāstu sērijas, gan ļoti daudz no tā laika zinātfantastikas, ārzemju un mūsu krasta, un jāsaka, galveno ideju šī filma iznes patiešām labi. Vispār pārņem silta sajūta, ka Holivuda un citi kinomeistari vispār krāmējas ap veco, nerūsējošo zinātniskās fantastikas klasiku - kaut vai vēlme veidot adaptācijas, tādas kā "Solaris", liecina par velmi tomēr izlēkt no parastā štampainās "akšons-ļaunieroboti-atkalakšons-mīlasainaunblodinearlielāmkrūtīm" shēmas provēt kopā ar parasto mirstīgo tautu saprast šo mūsdienas Žilu Vernu idejas. Šī filma nekautrējas veidot savu pasauli, drusku piesviežot no realistiskā (kadri, kas filmēti ar drebelīgu roku un kuros iekombinēti digitālie kadri, izskatās neticami labi), kaut vai Spūnera avārija lielceļa tunelī, kad it kā nokļūstam viņa lomā - ausis aizkritušas, "širmis", liekas, tūlīt aizvērsies...Tie mijas ar "supergrafiku", kas gan izturēta, nekad nekļūst ļoti samākslota. Roboti izskatās labi, bet to visu pārsit Sonijs - kārtējais virtuālais aizskargs, aiz kura stāv tāds labs TV aktieris kā Alans Tudjuks (Alan Tudyk), viņš arī "Firefly" un "Serenity" Vašs (Wash). Tieši uz Soniju tiek likta galvenā atslēga - viņš ir visa alfa un omega.

Labi aktierdarbi, nav lielā zvaigžņu plejāde, bet visu cieņu Vilam, jo viņa iemiesotais varonis ir ļoti ticams ar savām sāpēm par nespēju palīdzēt un zaudējumu, šaubām, dusmām, naidu un niknumu. Labs arī Džeims Kromvells (James Cromwell) kā cilvēciskais ģēnijs doktors Lanings, nav slikta arī Bridžita Mojnahana (Bridget Moynahan) kā sterilā zinātniece, kas filmai ejot arvien dziļāk mežā, pārvēršas par dzīvu būtni, kas sāk izprast savas radīšanas labā un ļaunā sekas - un cilvēcisko atbildību. Tekstā daudz humora ("Look, I understand you have experienced a loss, but this relationship just can't work. I mean, you're a cat. I'm black. I'm not going to be hurt again."), kas tomēr nogrimst daudzu, labu un saistošu rindu jūrā. Tieši šajos pastarpinātajos citātos un tekstos ir daudz atsauces uz piecdesmito un sešdesmito gadu labākajiem "sci-fi" literārajiem veikumiem ("Does believing you're the last sane man on the planet make you crazy? 'Cause if it does, maybe I am."), kas rada patīkamu mājīguma sajūtu - scenāristi nav bijuši idioti un zinājuši, ar kādu materiālu kauč vai atsauces līmenī viņiem ir darīšana! Filma arī drusku jūtama "melnīšu" pieskaņa mūzikā, stilā, aktieru izvēlē - neuzbāzīgi, taču stilīgi un piedod filmai tomēr patīkamo vēlmi neuztver to nopietni - a ja nu jūs nesaprotat, par kādu "nulto likumu" viņi filmas beigās tur muld?

Deviņi NS-5 roboteļi no manis. Iz desmita. Tiešām labs skatāmgabals.

Pēcis recenzē: Keane - Under The Iron Sea

2006-07-10T14:52:00.000+03:00

Bieži vien, kad nākās lasīt kāda kritiķa nicīgu vai uzbrūkošu kritiku kādam mākslas darbam - būtu tā izrāde, grāmata, filma vai skaņdarbs -, jūs noteikti esat kādreiz taču nodomājis - nu kāda velna pēc viņš tik ļoti plucina minēto gara darbu?

Šis jautājums mani nomocija pēc tam, kad izlasīju TVNET visumā cienijamā mūzikas apskatnieka Jāņa Žildes recenziju par britu trio jaunatklājuma "Keane" jaunāko veikumu "Under The Iron Sea", kuri bija interesanti sākumā kauč ar to, ka grupā trūkst "normāla" ģitārista...taču neviens šim faktam vairs īpaši nepievērsa uzmanību, jo šis trio bija lielisks roka dziesmu "štancētājs" - "Everybody's Changing", "Somewhere Only We Know", "This Is The Last Time" - un tā popularitāte bija pelnīta, jo dziesmas klausijās un klausās joprojām. Ja godīgi, jau tad drusku apbrīnu izsauca diezgan uzbraucošā kritika no Latvijas apskatnieku puses šim bezģitāru ansamblim (tas pats Žilde, arī mikseris.lv diezgan labi "nolika" "Hopes And Fears") - vai tiešām mūsu mūzikas vide visu kas nav iemērkts ķērcošā vai līganā ģitāras meldiņā uzskata par pusgatavu produktu?

Lai arī kā būtu, vērtējumi, protams, katram mums ir subjektīvi un tur nav nekas slikts un labs, tā vienkārši ir. Manējais šī albuma sakarā ir tāds, ka Keane ļoti spēcīgi izceļas ar savu skanējumu (un turpina to darīt vēl joprojām), turpina attīstīties vien sev zināmā virzienā (iespējams, tieši tā mulsinot daudzus apskatniekus un kritiķus), un "Under The Iron Sea" ir kā labs pierādījums tam.

Jāsaka, dzirdētās atsauksmes no forumiem un dažādiem cilvēkiem krietni samazināja manī "haipa" līmeni, kas bija vajadzīgs, lai albums manās acīs automātiski neizgāztos. Pēc pirmās noklausīšanās es sapratu, ka nekas no tā, ko es cerēju, nav piepildījies, es atļāvos albūmu vēlreiz noklausīties. Un tad vēl. Un vēl. Kāpēc gan? Viens vārds - dziesmas.

"Atlantic" kā liela, melna jūra, kas pelēkas dienas pievakarē viļņojas un pat drusku biedē. "It Is Any Wonder?" vienkārši satriec ar vienkāršību un tajā pašā reizē daudzslāņainību, ar katru reizi noklausīšanās reizi piedāvājot kaut ko jaunu un reizē vecu. "Leaving So Soon" ievads atgādina jautru norādi uz piecdesmito gadu vokālajiem ansambļiem, un "Put It Behind" kopā ar "Crystal Ball" liek albūma ritmam atgriezties pie straujākiem ritmiem pēc "A Bad Dream" tumšā rituma. Vismīļākā citādā dziesma man šajā albūmā ir "Hamburg Song". Dziesmas joprojām ir Keane lielākais spēks, kaut tam klāt nākusi spēja labi noproducēt savu albūmu, kā arī tomēr saglabāt savu vienkāršību un skumjo sirsnību skanējumā.

Pēc vairāku reižu noklausīšanās varu teikt - jā, varbūt nav nekas "megaoriģināls", ko dažs labs pārlieku "sakrutojies" apskatnieks cenšās pierakstīt grupām, kas, piedodiet, par klaju ākstīšanos un ģitāru dīrāšanu neko vairāk pratušas. Protams, jā, skanējums....jā, reitingi...jā, milijoni dolāru un dzīvo būtņu. Var jau būt ka viss ir ļoti aprēķināts. Bet vai kāds ir padomājis, ka popmūzikas pamatā tomēr ir tā spēja to izveidot, izteikt, ko tu jūti tā, ka to saprot milijoniem cilvēku pasaulē? Tāda spēja ir retajam, taču Keane līderim Tomam Čaplinam tā ir. Plus ļoti laba balss.

Astoņi jūras viļņi iz desmita no manis.

Karsti

2006-07-06T15:24:00.000+03:00

Nepārprotami tuvojas karstākais laiks šajā vasarā. Ārā ir jēga iziet tikai tad, ja tavs mērķis ir peldvieta, kurā vismaz ūdens ir patīkami vēss, vai arī lai iegādātu pudeli atdzesētas dziras, ledus tējas, minerāļa vai arī saldējumu. Citādāka vazāšanās pa ielām līdzinās mērenam mēģinājumam tikt izceptam. Un tad jau ēdēji gan jau ka netrūks, saskries no malu malām kā likts :)

Šodien būs "es ņurkoju dziļi un dziļi un vēl dziļāk un man vienalga cik ārā grādi" diena. Heh :)

Testiņa postiņš

2006-07-05T15:26:00.000+03:00

...no Drivel programmas. Izskatās, ka tā atpazīst Blogger 1.0/2.0 tagad, varētu būt labi :)

2006-06-18T04:37:00.000+03:00

Īsais kopsavilkums numur divi

* Filma "Lucky Number Slevin" - ļoti unikāla un savdabīga krimināldrāma ar melnas komēdijas vaibstiem. Tā tiešām paņem pa vidam un sagriež tevi kā vilciņā, ka tu pats īsti nesaproti, kur sākums un kur beigas. Hip hip urā scenāristam, operātoram un aktieriem, itsevišķi Brusam Vilisam. Pēc manām domām astoņi klusinātāji no desmit;

* Spēle Gana vs. Čehija - Ganai pelnīts žetons par skaisto spēli uzbrukumā (piespēles, saspēle kā konfektes, nesalūza pat manāmā tiesneša tiesāšanā pa labu Čehiem, vārtu gūšanas momenti tā kā kādā zvaigžņu spēlē) un arī pelnīta uzvara, kas padara situāciju turnīra tabulā par jautri nopietnas analīzes vērtu. To jautrāku vēl izvērta spēle ASV vs. Itālija, kurā, kā jau gaidāms šajā čempionātā, atkal "viss nenotika, kā vajadzēja notikt". ASV spēlēja savu spēli - jāatzīst, ļoti slavējamu un stabīlu, Itāļi savukārt (iespējams, Ganas iespaidā) ļoti atklāti nervozēja un ļoti ilgi nespēja atklāt savu spēles kārti. Pie rezultāta 1:1 un trim (!!) sarkanajām kartītēm situācija kļuva vienkārši saspīlēta un emocijas laukumā valdīja tādas, ka varētu kartupeļus uzsildīt. Tātad - ASV pelnīts neizšķirts un iespēja vēl pieķerties astē iespējai tikt ārā no grupas, Ganai priekšā izsķirošā spēle ar ASV - es gan lieku uz Ganu, bet viss atkarīgs no spēles disciplīnas, 6 dzeltenās nav īsti labi priekš viņiem. ASV arī vēl lielā iespēja vēl nav garām. Un itāļiem lai tiktu pārliecinoši tālāk, ir jāuzvar Čehi. Viegli to būtu teikt, jo Ganas dušu dabujušie Šveika tautieši noteikti rausies realizēties maksimāli šajā spēlē;

2006-06-16T14:38:00.000+03:00

Kā pakļaut Firefox atvērt portus, kas pēc noklusējuma drošības dēļ netiek atvērts

Citēju sen jau pazaudētas saites tekstu iz blogsfēras:
"Found a fix for my port issue, add a string key on the about:config page called “network.security.ports.banned.override” and set a comma-delimited list of port numbers."

Tātad, atveram about:config lapu, sameklējam vai pievienojam virknes atslēgu "network.security.ports.banned.override" un pievieno ar komatu atdalītu sarakstu, piem. "123,124,125".

Šito "fišķu" man ievajadzējās pie Microtik rutera konfigurēšanas.

2006-06-14T22:02:00.000+03:00

Tiešām ļoti īsi atzinumi:

* Spānija šajā futbola čempionāta izskatās ļoti labi. Negribās to atzīt, bet ukraiņus drusku žēl bija - tika pasviesti zem pļaujmašīnas. Ar nepacietību gaidu Spānijas un Brazīlijas maču. Varētu būt interesants mačs;

* TopGear ir bezkaunīgi, taču jautri veči. Laikam jau tomēr ir vērts paņirgāties drusku par lepniem autiņiem un tomēr beigās dīvaini, bet būt objektīviem kopsumā. Jautrība garantēta visiem, kas saprot labi angļu valodu. Derētu redzēt šo raidījumu ar latviešu tulkojumu, piemēram, Freda, Ufa on ko izpildījumā;

* Howl's Castle ir ļoti interesants, dīvains, bet sirsnīgs un skaists mākslas darbs. Tas ir krievu, latviešu un eiropiešu animācijas tradīcijas apvienotas ar japāņu pasaku un filozofisko izpratni. Vēl arī labs ir Spirited Away. Post Scriptum - tagad skaidrs, kāpēc tik daudz "inteliģentu IT cilvēku" fano par anime. Savs skaistums tur ir;

* Vasara ir klāt! :)

2006-06-06T13:32:00.000+03:00

Bacula "ownz", jeb, bez žargonismiem piesārņotā dzimtajā valodā runājot, ir spēks.

Bet par visu pēc kārtas. Savajadzējās veidot rezervju kopiju sistēmiņu darbam. Tā kā man ir pārsvarā Unix veidīgās "kastes" kā serveri, derēja labs atvērtā koda risinājums, vēlams, sevi jau pierādījis. Tā kā nesen Slashdot ievēroju rakstu, kurā bija recenzēta un reklamēta Bacula otrā versija, tad izdomāju, ka vajadzētu paprovēt to laist darbā.

Vispirms uzstādīšana. Kā vienmēr, Debian un Ubuntu lietotājiem nav nekas cits jādara kā jākustina savas veiklās roķeles un jāraksta konsolē "apt-get update; apt-get install bacula-server bacula-fd bacula-sd bacula-console" vai arī, izmantojot Synaptic Package Manager, sameklē vajadzīgās pakotnes un uzinstalē. Tā kā pakotņu, kā redzams, ir daudz, paskaidrošu, ko kura nozīmē un dara (Veidajiem uzreiz norādu uz rokasgrāmatu iekš ofiziozā Bacula saita).

Bacula director (bacula-dir pakotne) ir galvenais menedžmenta dēmons, kas tad kontrolē un vada visus darbus un regulē visus pieslēgumus pie failu dēmoniem/klientiem un glabātuvju dēmoniem, tāds kā centrālais darba vadītājs. Viņa konfigurācijas failā (pārsvarā /etc/bacula/bacula-dir.conf) arī norādās visi pieslēgumi, plānojumi (schedules), uzdevumi (Jobs), sagataves un cita informācija.
Bacula file daemon (bacula-fd pakotne) ir vienkāršs klients, kas tup klienta sistemā, kuru jūs vēlaties rezervēt. Bacula-dir veic pieslēgšanos bacula-fd un saņem pieprasītos sistēmas failus. Configurācijas fails - bacula-fd.conf.
Tāds pats ir arī Bacula storage daemon (bacula-sd pakotne), kas ir glabātuves klients. To instalē uz serveriem, kur reāli tiks glabāta rezervētā informācija, piem. sistēmām ar lieliem diskiem, DVD rakstītājiem, lentu sistēmām.

Pašās beigās ir pakotnes bacula-console un bacula-console-gnome, kas nodrošina Bacula konsoli procesu pārskatāmībai un vadāmībai.

Sākumā Bacula it kā lielā sadrumstalotība mulsina un bez smuka grafiskā interfeisa noteikti atbaidīs daudzus konsoli vēl neiepazinošus IT cilvēkus. Taču tā ir ļoti efektīga, ja ir jāizveido liela, sarežģīta un modulāra rezervēšanas sistēma un ir ļoti parocīga un paklausīga UNIX vides iemītniece (taču tai ir ļoti efektīgs Windows klients, runājot, ka džeki pat ar Bacula taisot disku attēlus, lai disaster gadījumā Windows varētu ātri atjaunot). Turklāt apzinot conf failus, informācija tajos ir vienkārša, paraugi labi dokumentēti, tāpēc pārpratumiem vajadzētu būt maziem. Ir pieejama arī GNOME videi domātā konsoles versija, kas nedaudz atvieglo dzīvi un ļauj ātri pārraudzīt rezervēto failu krājumus un izvēlēties atjaunojamo kopiju.

Šobrīd Bacula rezervē viena servera datus nelielā apjomā un izskatās, dara to kārtīgi un apzinīgi. Laiks pievienot lielākus apjomus. Par to vēlāk. Domāju arī uzrakstīt sakarīgu Bacula instrukciju latviski vai iztulkot dokumentāciju.

Post Scriptum - ja kāds lasa šo - jā, Ubuntu Diaries nav sen papildinātas, bet es drīz pacentīšos.

2006-06-04T18:47:00.000+03:00

Pēcis rezencē: Elephant's Dream (Ziloņa sapnis)
Animācijas īsfilma, ASV, 2005. gads
Režisors: Bassam Kurdali
Producents: Ton Roosendaal
Balsis ierunājuši: Emo - Cas Jansen; Proog - Tygo Gernandt;
Tīmekļa vietne: http://www.elephantsdream.org/
(Filma lejupielādējama un izplatāma saskaņā ar Creative Commons 2.5 licenci, t.i. brīvi izplatāma nekomerciāliem nolūkiem)

Ar nelielu nemieru gaidīju šā gada maiju, jo tad vajadzēja beigties pirmajam nopietnajam īsfilmas projektam, kas būtu bāzēts uz Blender 3D animācijas un scēnas programmu, kura lejupielādējama un izplatāma legāli bez maksas, kā arī ir brīvi modifcējama koda ziņā un ir iespēja aktīvi papildināt iespējas ar sevis rakstītu programmatūru (tā sauktā brīvā programmatūra). Blender pasaulē lieto daudzi profesionāļi un entuziasti un šis projekts "Orange", kas tapa paša Blender paspārnē, bija veidots ar mērķi izaicināt pašus izstrādātājus un māksliniekus, vai tie spētu izmantot Blender dotās iespējas. Komandai 11 cilvēku sastāvā ar Tonu galvgalī tika doti 9 mēneši, lai radītu stāstu, vizuālo koncepciju, skaņu, mūziku, modeļus, kā arī programmatūras papildinājumus, lai galā radītu 11-15 minūšu 3D animācijas īsfilmu, kurai būtu jāizskatās nevainojami. Liels uzsvars arī tika likts uz scenārija esamību, kā arī tēlu balsīm, kuras ierakstīt tika aicināti profesionāli aktieri.
Ir pagājis minētais laiks, ļoti aktīvi apmeklētā premjerizrāde, kā arī DVD iepriekšpasūtītāji ir saņēmuši savus diskus kopā ar smukiem vāciņiem. Elephant's Dream tīmekļa vietnei ir pārgājuši arī Slashdot ļoti daudzie lasītāji un lejupielādētāji, rezultātā zināmais cilvēku skaits, kas ir lejupielādējuši filmu, tuvojās pusmilijonam. Manuprāt, nav slikti.
Tagad par pašu filmu. Tā ir vizuāli bagāta ar dažādām detaļām, scēnām, interesantām gaismām un skaņām. Šāda īsi uzburta atmosfēra nedarītu kaunu pat lielbudžeta Holivudas filmām. Tā kā filmiņa ir īsa, tas ir ļoti svarīgi, jo ainas un situācijas iespiežas labi prātā. Modeļi ir bagātīgi detaļām un labi izstrādāti, pat arī galveno tēlu acis izskatās dabiskas un mati un uzaču matu kušķi izskatās ļoti dzīvi (daudzi to uzskata par filmas veiksmi un Blender labāko jauniegumu - dažādu audumu un vilnas emulāciju). Man arī patika nedaudz scenārijs, kas sākumā klibo un varēja būt izteikts, taču beigas ir labas un dramatiskā ziņā ir spēcīgas. Tiesa, ir jūtama steiga, kādā ir tapis šis "lielā minimālisma" paraugs, un nepabeigtības sajūta, kaut arī neliela, neatstāj ne mirkli. Visvairāk no tā ir cietusi ķermeņu kustība. Tā kā komandai nebija pieejama "motion capture" tehnoloģija, tad viņiem nācās paļauties uz savām anatomijas un citām zināšanām par cilvēka kustību. Reizēm tas ir izdevies ļoti labi, reizēm nē - visvairāk tur, kur nepieciešamas asas, straujas kustības. Tas arī rada vislielākās problēmas uztvert filmu nopietni sākumā.
Kopsumā man ir ļoti prieks par šo mazo filmu - tā parāda Blender iespējas un dod motivāciju attīstīt un papildināt to vēl labāk. Visticamāk, nākotnē tiks izlaista Elephant's Dream Reduxe versija, kad tiks izlabotas daudzās problēmas ar Blender tehnoloģiju. Scenārijs gan paliks kā bijis. Par attīstību un tomēr spēju uzturēt stilu arī šādā īsā filmiņā - pelnītas astoņas kontaktdakšas.

2006-05-31T14:31:00.000+03:00

Laif is tu daingorous...

Jāsaka kā ir - nu nav daudz laika man jebkādai blogošanai. Pārāk daudz laika tiek veltīts citiem cilvēkiem, pārāk maz - vispārējam futuriskajam novērojumam par apkārtējo pasauli. Vēl vairāk kaitina tomēr jūtamais prāta pārdegums, kas rezultējas regulārās apātijas un citu problēmu fonā. Viens silts ieteikums - ja jūtiet, ka spriegums galvā darba vai dzīves dēļ kļūst neciešams, vienkārši atlaižiet to. Smadzenes strādā kā sava veida reflektīvs muskulis, kas saraujas krampī pie lielas pārslodzes vai pēkšņas situācijas maiņas. Iekrampējas un nespēj atkāpties.

Kā jau draugos.lv rakstīju, noskatījos "Da Vinčī kods". Daudz neko nevaru piebilst - filma ir joprojām manā prātā. Recenzīju noteikti uzrakstīšu, kā arī vēl nelielai čupiņai filmu, ko esmu pēdējā laikā redzējis.

Esmu ieguvis šavā īpašumā mana bijušā grupas biedra no NoWhite Oskara ģitāru - uzskatu to par ļoti labu ieguvumu. Viņš jau sūkstijās, ka pa lētu atdevis :) Ģitāra skan ļoti labi un tai ir ideāls skaņas noņēmējs, kas akustiskajām ģitārām ir retums. Tā nu esmu aktīvi atsācis spēlēt mājās, atkārtot dziesmas un tā tālāk. Šobrīd izskatās, ka vasara būs diezgan aizņemta, jo esmu jau sarunājis spēlēšanu vēl vienā vietā bez Normunda un Ieviņas (arī mans eksbiedrs no grupas) kāzām. Tas rada patīkami siltu sajūtu iekšā, jo mūzika ir tas, kas man ir nepieciešams šobrīd.

Par brīvās programmatūras lietām, Ubuntu Dapper startēs rīt. Visi grauž nagus un reizē priecājas. Daudz kritikas ir izskanējis, bet manuprāt tā ir labākā un stabilākā Linux darbavirsmas distribūcija, turklāt ar pārdomātu koncepciju un labu komandu. Lai viņiem veicas! Dapper būs atbalstīts 3 gadus ar atjauninājumiem darbavirsmai un 5 gadus serverim, tā kā varat realizēt savas smagsvara idejas, jo ziniet, ka Shuttleworth diezvai jūs piečakarēs :) Patīkami ir daudzie sīkumi, kas pēdējā brīdī tomēr ielec iekšā kā pakas. Piemēram, CD var atvērt ar pogas spiedienu, tā kā vienīgā problēma manā skatījumā paliek flopiju menedžments - likt veikt papildus darbību (izvēlēties "eject", lai pārliecinātos, ka dati ir sarakstīti kārtīgi) būtu nu tā, nedaudz glupi, kaut pēc taisnības šāda pati darbība ir jāveic ar USB flash atmiņu gan Windows, OS X, gan Linux vidēs, tā kā tas zināmā veidā nav nekas jauns.

Vasara tomēr negribīgi, bet nāk. Arā pa debešiem ganās smuki gubu mākoņi un tā vien gribās būt pie jūras, lai baudītu vēja un plašuma burvību. Lai jums labs šis sesiju, mākoņu, pēkšņu pavasara lietu, miglaino vakaru un rītu laiks!

2006-05-23T15:09:00.000+03:00

Small technical tip: Mac OS X Address Book and it's handling of foreign VCards, e.t. from Novell Evolution

Problem is with it, that Address Book, as very good app in it's field, can't automatically manage coding of Vcards, which are usually Unicode, but by default AB tries to use Western Roman Apple variant, which causes big trouble and gives impression that export is buggy. Problem can be easily solved, just launch Address Book, choose in menu Address Book => Preferences => VCard, and there set correct version of VCard, and encoding.

This helped me to export my contacts from Novell Evolution (version 2.6.1) to Address Book just fine, only it ignored additional fields as X-EVOLUTION-FILE-AS and others, putting them in Notes field. At positive side I would like to point out that picture of record were imported perfectly.

2006-05-22T10:39:00.000+03:00

Nedaudz dažādu sīkumu...bet par visu pēc kārtas.

* Filma "Da Vinčī kods" ir attaisnojusi Sony cerības kā uz megahītu un ir savākusi 77 milijonus zaļo vien pašā ASV, 224 milijonus zaļo kopā pasaulē. Ažiotāža tiešām milzīga, kritiķi, šķiet, sacenšās lamājošos epitetos tādās kā tomātu mešanas sacencībās - acīmredzami reliģiskās stīgas ir pamatīgi aizskartas un daudzi vienkārši vairs nevalda pār emocijām - taču skatītāji acīmredzami grib redzēt šo diskutablo filmu. Filmas IMDB rezultāts 6.0 - arī liecina par to, ka "tik slikti nemaz jau nu nav". Ir patīkami, ka šoreiz Dita Rietuma nedzied kopā ar ASV kritiķiem - kas ir pierasts pēdējā laikā par kontroversionālām filmām, kas pamatīgi aizskar tā sauktās "Rietumu vērtības", kā, piemēram "V ir Vendeta", - un dod filmai godīgi labu novērtējumu.
Mans viedoklis ir ļoti vienkāršs - Brauns nav nekas ģeniāls, taču labs stāstītājs un rakstnieks. Lasīju "Enģeļi un demoni" un nevarēju to nolikt, līdz nebiju to izlasījis. Jā, iespējams, ar laiku gan filma, gan grāmata aizmirsīsies, taču tēma ir interesanta un ja tā pat paskatās, pat reakcija uz abām ir lielas analīzes vērta. Cilvēku var sist ikdienā ar sliktām ziņām, visādiem pārbaudījumiem, bet neapšaubiet viņa ticību. Ja to darīsiet, iemantosiet nāvīgu ienaidnieku.
Tas tikai nozīmē to, ka cilvēkam ticība - vienalga kam - labajam, varenajam, stiprajam, tautai, karalim - ir ļoti svarīga, tā notur viņu pie dzīvošanas. Tikai ir viens bet - katram mums būtu jāiemācās ne tikai ticēt, bet arī spēt to arī tad, kad tas liekās "par spīti visam".
Post Scriptum: starp citu, filmas ēnā palika gan nesliktais šobrīd jau Holivudas frīka-scientologa Toma Krūza "M:I:3" ar superīgāko ļaunāko Filipu Hopmani, gan trīs dē multene "Over the hedge" ar labu animāciju un aktieru balsīm. Tiesa, pēdējais savāca nesliktos 37 milijonus, kas Da Vinči ēnā ir tīri cienījams sniegums.

* Vēl filmu jaunumos gribu ierakstīt nedaudz revolucionāru pasākumu. Proti, 3D maketēšanas un animācijas brīvās programmas (kā Libre programmatūra jeb Free Software) Blender apakšprojektu ar nopietnām mākslinieciskām pretenzījām "Elephant's Dream". Jāsaka, esmu diezgan paliels šī projekta fanāts, jo man patīk šādas atvērtas idejas un "showcase", kas palīdz popularizēt atvērtā koda programmatūru un tās plusus - proti, komūnas piedalīšanos programmatūras veidošanas procesā un testēšanā.
Galvenā ideja projektam bija - paņemt piecus labākos pasaulē Blenderistus kopā ar Tonu Rozentālu (Ton Roosendaal), salikt kopā ar čupu māksliniekiem, režisoru, kopā 11 cilvēku komandu - un veidot filmu no nekā. Procesā ziņojot par saviem panākumiem internetā, cenšoties būt atklātiem par scenāriju, stāstu, vizuālajām idejām, utt. Tāda kā radošā laboratorija ar augstiem mērķiem.
Parasti saka, ka pirmais iespaids ir "vispareizākais". Es neesmu šī teiciena piekritējs un filmas veidotāji, izskatās, arī nē. Īsos vārdos var teikt, ka ideja ir neskaidra līdz pat beigām, ka tu sāc nojaust, par ko ir šī īsā filmele. Vizuālā vide ir vislabākais kas krīt acīs - var redzēt, ka filmas māksliniekam ir bijušas spēcīgas idejas par to, kā visam būtu jāizskatās. Ļoti detalizēti un labi cilvēku un citu objektu modeļi, taču ļoti krīt acīs tā sauktais "stop motion" trūkums. Kopsumā šo filmiņu man ir gribējies noskatīties vēl un vēl un savu iespaidu tā atstāj. Ir kadri kas ir ļoti izdevušies un paliek spilgti atmiņā, piemēram, beigas, palikņu "deja" ar veco vīru un kustības (tā aina ir ļoti labi izdevusies).
Ņemam un tik lejupielādējam un skatāmies.
Filma, tāpat kā programmatūra, ir sava veida "atvērtais projekts" un ir pieejama zem Creative Commons 2.5 licenzes. Lejupielādējamas ir ne tikai filmas dažādas versijas - ieskaitot High Density un ar 5.1 skaņu - bet arī dabujami arī DVD ar visiem Blender projekta failiem, howto, virsmām. Tons arī ir pasvītrojis, ka galvenā ideja ir un paliek Blender "showcase", kā arī 3D animācijas veicināšana skolnieku un studentu vidū. Manuprāt, tas viņam ir izdevies.
Arī post scriptum: viņš plānojot jau nākošo filmu. Tātad - viņa un projekta atbalstītāju acīs darbs ir izdevies. Es domāju tāpat.

* Šonedēļ uzrakstīšu "V ir Vendeta" recenzīju. Gan es, gan mana meitene bijām patīkami pārsteigti. Filma tiešām ir laba un prasa spēju daudz lasīt zemtekstu un domāt.

2006-05-11T13:17:00.000+03:00

Crazy Funny Thursday...

I'm ill, but I thrive to be alive - some kind of irony senses here. I usually call it "a sun brightly shining in bly skies... across fields of mud". People want to live when there is so small chance to survive tomorrow. Because when we lack something, we are trying very hard to get it. Because it is like hole in our souls or minds - it should not be empty.
But when we have fulfilled our dreams, we shouldn't forget how much we have done to get here. Because we should live our lifes with our souls fulfilled with light.
If you are hungry, try to reach for food. But when you have eaten, pass it to the others. Fill world with the light and happiness.

Strange. It is how I feel now.

2006-04-29T15:42:00.000+03:00

I remember reading somewhere that men learn to love the person that they're attracted to, and that women become more and more attracted to the person that they love.
[Sex, Lies, and Videotape - Graham]

Patiesi.

2006-04-07T19:03:00.000+02:00

Nemaz nespēju iedomāties, ka šis vārds varētu nozīmēt pavisam ko citu, ko cilvēki domāja un cerēja pirms 14 gadiem. Kad es teikšu - es vēlos neatkarību. No apmaksātām vēstīm. No izkaukulētām preses relīzēm. No teikšanas priekšā. No spiediena nostāties viena vai otra pusē.

Es to nevēlos. Es esmu vēlējies lai mēs saprastu, ka tomēr tā ir tikai viena dzīve un veltot tai tikai šim aprēķina zanķim, mēs kļūstam drīz vien pretīgi citiem un paši sev.

Līdz vēlēšanām seši mēneši, kuri jāiztur. Paldies dievam, pa vidu ir vasara. Varēs ignorēt visu. Ir tik daudz dažādu interesantu lietu dzīvē, kā arī tik daudz vēl ir jāiespēj un jāpaspēj.

Smaidīt. Dusmoties. Ienīst. Atkal salabt. Šūpoties. Dziedāt.

Jā, un šis ir mans jaunais blogs. Vēl es Blogger esmu izveidojis "Ubuntu Diaries", lai aprakstītu piedzīvojumus kļūdu ziņošanā, atkļūdošanā un savā cīņā par labāku darbavirsmu, par kuru nav jāmaksā ne ar naudu, ne ar dvēseli.

Šeit tāpēc, ka gribu būt neatkarīgs.

Mieru jums.